Tetera namu grib sadalīt starp “Stūra mājas” vēsturi un nākotni 2
Latviešu nācijai ir sāpīga pagātne, un Tetera nams jeb Stūra māja ir saistīts ar daļu no tās, tāpēc, lemjot par šā objekta nākotni, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izskata iespēju sadalīt to divās daļās, skaidroja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Pēc Neimaņa sacītā, “Stūra mājas” daļā tiktu saglabātas vēstures liecības, piemiņa par politiski represētajiem un Latvijas vēstures drūmo periodu, bet atlikušajā Tetera nama daļā atjaunota iepriekšējo spozmi un dzīvību.
“Katram namam ir sava vēsture, un tā ir jāskata kontekstā. Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912. gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. Līdz Latvijas pirmajai brīvvalstij tajā rosījās īrnieki, kaldināja mūzikas talantus, rīdzinieki devās uz bibliotēku un nodarbojās ar komercdarbību. Savukārt pēc 1920. gada ēka ieguva valstisku un sabiedrisku nozīmi. Manuprāt, tas veido nama patieso identitāti un būtību,” uzsvēra Neimanis.
Tetera nama būvniecība pabeigta 1912.gadā, savu nosaukumu ēka aizguvusi no pirmā īpašnieka uzvārda. Būve celta pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta – viņš bijis ievērojams nacionālā romantisma stila pārstāvis. Šajā ēkā dažādos laika posmos bijusi Iekšlietu ministrija, Sabiedrisko lietu ministrija, Valsts statistiskā pārvalde, Mežu departaments, krājaizdevu kases, tā ir bijusi mājvieta Latvijas Pretalkohola biedrībai, dažādām redakcijām, vēlāk arī Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam, Mākslas un sabiedrisko lietu departamentam, Baznīcu un konfesiju departamentam un citām iestādēm. Padomju okupācijas gados ēkā atradās Valsts drošības komiteja. No kopējās būves platības, kas ir vairāk nekā 8,5 tūkstoši kvadrātmetru, čekas pagrabi un citas represīvās telpas aizņēma līdz 680 kvadrātmetriem. Daļu no šīs platības arī pašlaik izmanto ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā, ko VNĪ arī rosinātu turpināt izmantot kā muzeju.
“Virzīties tālāk var tad, ja izprotam un pieņemam pagātni. Tādēļ noteiktu telpas daļu šeit vienmēr būtu jāatstāj muzejam. Tomēr mums jāskatās nākotnē un pārējos 7,8 tūkstošos kvadrātmetros Tetera namā jāatjauno tā dzīvība un rosība, kas ir bijusi raksturīga šim namam sākotnēji,” uzskata Neimanis.
Tetera namam ir piešķirts Valsts nozīmes vēstures notikumu “Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – “Stūra māja”” statuss, kā arī tas ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” daļa, UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” daļa un vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis “Īres nams ar veikaliem”.
