Kultūra
Mūzika

Tev būs klausīties latviešu mūziku: radiostacijas iebilst pret kvotām 16

Foto-Millenius/Shutterstock

Saeimas darba kārtībā nonācis priekšlikums, kas paredz, ka Latvijas radiostacijās vismaz 20% mūzikas jābūt vietējo mūziķu radītai. Politiķi uzskata, ka tas stiprinās Latvijas mūzikas industriju, bet radiostacijas iebilst, ka obligātās kvotas nav labākais veids, kā popularizēt latviešu mūziku.

Aizbraucot uz Franciju, Itāliju, Spāniju, Poliju vai kādu citu Eiropas zemi un ieslēdzot radio, visticamāk, nebūs ilgi jāgaida, lai izdzirdētu kādu dziesmu vietējā valodā. Latvijā ir cita situācija, jo mums ir virkne radiostaciju, kas spēlē gandrīz tikai un vienīgi dziesmas angļu vai krievu valodā, bet latviešu mūzika tajās dzirdama ļoti reti. Šo situāciju apņēmušies mainīt valdošās koalīcijas politiķi, kas Saeimā iesnieguši priekšlikumu par latviešu mūzikas kvotas ieviešanu.

Saskaņā ar grozījumiem, ko plānots veikt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Latvijas radiostacijām ne mazāk kā 20% no mūzikas atskaņošanas laika nāksies atvēlēt latviešu dziesmām vai Latvijā radītai mūzikai. Turklāt ne mazāk kā puse no šīs kvotas būtu jāatskaņo laikā no pulksten 7 līdz 20. Šāds punkts iekļauts, lai novērstu situāciju, ka radiostacijas “obligāto” latviešu mūziku atskaņo tikai naktī, kad radio ir salīdzinoši maz klausītāju.

Nauda aizplūst uz ārzemēm

Latvijas Mūzikas attīstības biedrības vadītāja Agnese Cimuška-Rekke uzskata, ka 20% kvota ir samērīga prasība, jo faktiski tās ir viena, divas dziesmas stundā. Pēc viņas domām, šāda likuma prasība būtu ievērojams atbalsts Latvijas mūziķiem, kam šobrīd ir grūti konkurēt ar starptautiskā mūzikas biznesa milžiem. “Pašlaik no naudas, kas tiek iekasēta par mūzikas atskaņošanu Latvijas radiostacijās, tikai 16% paliek Latvijā, bet viss pārējais aiziet ārzemju autoriem,” norāda Cimuška-Rekke.

Saeimas deputāti apgalvo, ka priekšlikumam ir vēl plašāki mērķi, jo tas veicinās ne tikai Latvijas mūzikas biznesa attīstību, bet arī latviskas vides veidošanos. “Mūzika ir būtiska ikvienas valsts kultūras sastāvdaļa, un tās radīšana un aktīva izmantošana ir jāveicina valstiskā līmenī,” uzskata likuma grozījumu autori. Saeimā šo priekšlikumu iesniedza Nacionālās apvienības deputāti Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš, “Vienotības” deputāti Hosams Abu Meri un Jānis Upenieks, kā arī ZZS deputāts Valdis Skujiņš.

“Mūsu mērķis ir veicināt latvisku vidi. Šobrīd, paklausoties dažas radiostacijas, rodas iespaids, ka mēs dzīvojam citas valsts kultūras, valodas un informācijas telpā,” spriež Raivis Dzintars. “Šis priekšlikums ir domāts arī kā atbalsts Latvijas mūzikas industrijai, lai mūziķiem būtu lielākas iespējas attīstīties. Šobrīd līdzekļi, kas tiek iekasēti autoratlīdzību veidā, pārsvarā aizplūst no Latvijas, bet mēs vēlamies panākt, lai nauda paliek mūsu tautsaimniecībā.”

Francijas piemērs

Kā atgādina deputāts Jānis Upenieks, šī nebūt nav pirmā reize, kad sākušās diskusijas par latviešu valodas īpatsvaru radiostaciju repertuārā. Agrāk izskanēja priekšlikumi, kas paredzēja noteikt par 40 vai 50% kvotu; pēc Upenieka domām, 20% ir labs kompromiss.

Latvijas komerciālās radiostacijas gan nav sajūsmā par deputātu priekšlikumu, jo obligātās latviešu mūzikas kvotas uzskata par iejaukšanos brīvā tirgus darbā, kas radiostacijām sagādās liekas problēmas un zaudējumus. “Tā ir nejēdzīga ideja, kas sačakarē biznesu, bet nerisina Latvijas mūzikas problēmas,” uzskata viens no idejas pretiniekiem “Eiropas hitu radio” grupas vadītājs Uģis Polis. “Biznesam nav jānodarbojas ar tautas patriotisko audzināšanu. Biznesa pienākums ir pelnīt un maksāt nodokļos, no kuriem veidojas valsts budžets. Ja politiķiem ir vēlme stiprināt latviešu valodu un mūziku, Saeima var pieņemt tādu budžetu, kurā būtu paredzēti līdzekļi šādu programmu īstenošanai. Ja politiķi tiešām vēlas šādā veidā regulēt biznesu un atbalstīt vietējās mūzikas ražotājus, tad līdzīgs princips būtu jāievēro arī citās jomās: piemēram, apavu veikalā jābūt vismaz 20% Latvijā ražotu apavu, lielveikalā jābūt vismaz 20% Latvijā audzētu dārzeņu utt.,” spriež Polis.

Pēc viņa domām, mūzikas kvotu iekļaušana Saeimas darba kārtībā ir kārtējais priekšvēlēšanu gājiens. “Šī ideja parasti uzpeld vēlēšanu gadā, lai politiķi varētu parādīt, cik ļoti viņi aizstāv nacionālās vērtības,” uzskata Polis. Iepriekšējā reize bija 2014. gadā, kad Latvijas mūziķi rosināja ieviest pat 40% kvotu latviešu mūzikai radiostacijās. Viņi noraidīja radiostaciju iebildumus, ka Latvijā nemaz nav saražots tik daudz kvalitatīvas mūzikas, lai varētu piepildīt radio ēteru. Kā norādīja Latvijas mūzikas biznesa pārstāvji, viņu datu bāzē ir ap 180 000 pašmāju mūzikas skaņdarbu, no kuriem noteikti ir iespējams atlasīt pietiekami daudz dziesmu, kas būtu klausītājiem tīkamas.

Priekšlikuma atbalstītāji uzsver, ka līdzīga prakse jau ir ieviesta vairākās Eiropas valstīs, kur vietējās mūzikas kvota radiostacijās parasti svārstās no 30 līdz 40%. Piemēram, Francijā vismaz 40% radiostacijās atskaņotās mūzikas jābūt franču valodā, savukārt Polijā trešdaļai jābūt poļu mūzikai, no kuras vismaz 60% jāatskaņo laikā no pulksten 5 līdz 24. Uģis Polis iebilst, ka Francijā un Polijā ir desmitiem miljonu iedzīvotāju, tātad viņiem ir arī daudz vairāk savu mūziķu un dziesmu, no kā izvēlēties repertuāru radiostacijām.

Obligātā programma

Pēc komponista Raimonda Paula domām, Latvijai tomēr būtu vērts pārņemt Francijas pieredzi. “Šobrīd mūsu radiostacijās pārsvarā tiek spēlētas dziesmas angļu valodā, bet radiostaciju īpašniekiem nevajadzētu aizmirst, kurā valstī viņi dzīvo. Latvijas radio ir pēdējais bastions, kur vēl skan latviešu valoda,” secina Pauls. Tam piekrīt arī mūziķis un tekstu autors Guntars Račs: “Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kur iespējams saglabāt latviešu valodu, tādēļ par to ir jācīnās. Mums jau ir radiostacijas, kas pārsvarā spēlē mūziku latviešu valodā, un tām nebūs problēmu izpildīt šo kvotu, bet pārējām radiostacijām ir jāsaprot: tās izmanto ēteru, kas pieder mums visiem, tādēļ valsts ir tiesīga lemt, ar ko šis ēters tiek piepildīts.”

Uģis Polis iebilst, ka šādu kvotu nebija pat padomju laikā, kad Latvijas Radio neviens nespieda spēlēt krievu dziesmas. Privāto radiostaciju īpašnieki uzsver, ka interneta laikmetā šādi ierobežojumi ir bezjēdzīgi, jo klausītājiem ir ļoti daudz iespēju atrast sev tīkamu mūziku un neviens viņus nepiespiedīs klausīties “obligāto programmu”.

Iekļūt apritē

Ja vietējās mūzikas kvota tiks ieviesta, tās izpildi uzraudzīs Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Pēc padomes locekļa Patrika Grīvas domām, vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērēt visus priekšlikuma plusus un mīnusus. “Vēlme atbalstīt Latvijas mūziķus pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, bet nezinu, vai kvotu ieviešana ir labākais risinājums. Visticamāk, komerciālās radiostacijas mēģinās atrast veidus, kā apiet šīs prasības. Daudz labāk būtu piedāvāt pozitīvus stimulus, lai radiostacijas būtu ieinteresētas spēlēt latviešu mūziku,” uzskata Grīva.

“Eiropas hitu radio” vadītājs Uģis Polis apšauba, vai kvotas jelkādā veidā palīdzēs Latvijas mūziķiem. “Kas notiks, ja ieviesīs šādas kvotas? Katru vakaru no pulksten 19 līdz 20 radiostacijas spēlēs latviešu mūziku, bet pārējo laiku kvotas izpildīšanai atvēlēs naktī.” Latvijas Mūzikas attīstības biedrības vadītāja Agnese Cimuška-Rekke uzskata, ka tas nebūt nav sliktākais iespējamais scenārijs: “Ja radiostacijas ieviesīs speciālu Latvijas mūzikas stundu, tas būtu brīnišķīgi, jo šobrīd mums ir stacijas, kas vispār neatskaņo Latvijā radītu mūziku! Mēs neprasām valsts naudu, lai varētu attīstīties, bet lūdzam iespēju popularizēt savu mūziku.” Viņa norāda: jo vairāk radiostacijas spēlēs vietējo mūziku, jo vairāk cilvēku to novērtēs, iegādāsies albumus un apmeklēs koncertus. “Radiostacijas ir ļoti svarīgas mūziķu atpazīstamības veicināšanai. Piemēram, šobrīd man pat būtu grūti nosaukt kādu Latvijas krievu mūzikas grupu, jo vietējās krievu radiostacijas spēlē tikai Krievijā radīto mūziku,” secina Cimuška-Rekke.

Latviešu mūzikas kvotas noteikti nāktu par labu Guntaram Račam, kurš kā īpaši ražīgs autors jau tagad saņem ievērojamus līdzekļus autoratlīdzību veidā, bet Račs uzsver, ka nauda nav galvenais arguments, kādēļ viņš atbalsta kvotu ieviešanu. “Par saviem ienākumiem es neuztraucos, bet kā mūzikas izdevniecības vadītājs es vairāk rūpējos par jauno mūziķu izredzēm. Šobrīd viņu dziesmas radio apritē nonāk ar milzu grūtībām.”

Vietējās mūzikas kvota Eiropas valstu radiostacijās

Francija: 40%

Polija: 33%

Ukraina: 30%

Portugāle: 25 līdz 40%

Slovākija: 25%

LA.lv