Foto – Valdis Semjonovs

Ar svinīgu dievkalpojumu Rīgas Domā un atvēršanas svētkiem kinoteātrī “Splendid Palace” rīt tiks svinēta jaunā Bībeles tulkojuma – pētnieku grupas 17 gadu darba rezultāta – klajā nākšana. 


Lasītākie

10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23

Mājas

12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25

Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15

Lasīt citas ziņas

Sestdien Bībeles jaunā tulkojuma atvēršanas pasākumi notiks arī Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī. Kopumā šis būs trešais līdz šim tapušais Bībeles tulkojums latviski. Vērienīgajā projektā strādājuši ap 20 cilvēku – konsultanti no ārvalstīm, pētnieki, filologi un literāti. Uz sarunu aicināju trīs no viņiem – Vecās Derības tulkotājus Lailu Čakari un dzejnieku un atdzejotāju Uldi Bērziņu, kā arī Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretāru Valdi Tēraudkalnu.

– Kāpēc Latvijā ir nepieciešams jauns Bībeles tulkojums?

Rīgas dome aicina iedzīvotājus Lielās Talkas ietvaros sakārtot ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai

“Visvairāk cieš mazie un ziedošie augi!” Dārzkopības eksperts par to, kā pasargāt dārzu no sniega un aukstuma

Olā cepts mini lavašs ar sieru: ātri pagatavojams un sātīgs ēdiens, kad “nav laika”!

V. Tēraudkalns: – Mainoties literārajai valodai, rodas vajadzība pēc Bībeles tulkojuma, ko spētu saprast mūsdienu cilvēks. Piemēram, iepriekšējā tulkojumā ir tādas rakstu zīmes kā mīkstais ŗ, kādu mūsdienu valodā vairs nav. Lietoti nesaprotami vārdi, kā, piemēram, kaukļi, turklāt šim tulkojumam trūkst dažu pantu. Domāju, ka tāpat kā citur pasaulē, arī pie mums paralēli tiks lietots gan jaunais, gan iepriekšējie tulkojumi. Tas palīdzēs labāk saprast Bībelē rakstīto un pārvarēt daudzo gadsimtu plaisu, kas mūs šķir no šī teksta.

L. Čakare: – Iepriekšējo tulkojumu trūkums ir arī tas, ka nav atsevišķi nošķirams prozas teksts no dzejas, bet Bībele jau tieši ar to arī ir tik interesanta un aizraujoša, ka tajā pamīšus lasāms gan teksts, gan dzeja! Jaunajā tulkojumā sevišķi strādājām pie tā, lai saglabātu katra Bībeles autora individuālo stilu.

U. Bērziņš: – Tulkojuma veiksmes noveco, tulkotāja neveiklības – noskrāpējas pavisam ātri. Neapšaubāmi, ka Ernsts Gliks, iztulkojot Bībeli, savam laikam un latviešu tautai ir paveicis kaut ko lielu! Nekāds ģeniāls zinātnisks vai māksliniecisks tulkojums jau nākotnē neizspiedīs Glika Bībeli no latviešu klasiskās dzejas un prozas. Bet tomēr vecajos tulkojumos Bībele tulkota kā vienots stila piemineklis par spīti tam, ka tā apvieno stilā un plūdumā atšķirīgus vēstures stāstus, kvēli erotiskās kāzudziesmas, praviešu ugunīgo polemiku un filozofisku dzejprozu. Beidzot ir laiks arī “portretēt” Jauno un Veco Derību kā ļoti dažādu tekstu kopumu! Un to darām ar lepnumu, ka spējam ne sliktāk – varbūt pat labāk – par dažu labu Eiropas lielo tautu, kaut arī tiem lielāki izpētes resursi nekā mums.

– Kas vēl jūs rosināja ķerties pie šā tik apjomīgā veikuma, un kā ar to tikāt galā finansiāli?


V. Tēraudkalns: – No vienas puses, kā rosinošu apstākli var minēt darbu pie 1965. gada Bībeles redakcijas 90. gadu vidū, kad visiem kļuva pilnīgi skaidrs, ka ir vajadzīgs jauns tulkojums. Cilvēki sūdzējās, ka bērnu Bībele lasāma vieglāk nekā pats Bībeles teksts. No otras puses, 1996. gadā pie mums viesojās Zviedrijas Bībeles biedrības pārstāvji. Tad radās ideja par sadarbību, jo pašu pirmo Glika veikto Bībeles tulkojumu taču finansiāli atbalstīja tieši toreizējais Zviedrijas karalis. Savukārt tagadējais karalis Karls XVI Gustavs Zviedrijas Bībeles biedrībai deva atļauju viņa vārdā rīkot līdzekļu piesaistes kampaņu mūsu jaunajam Bībeles tulkojumam. Līdz ar to lielākā daļa projekta finansējuma nākusi no ārzemēm. Tik vērienīgu ieceri esam varējuši īstenot, jo uzsākām to brīdī, kad rietumvalstis bija sevišķi ieinteresētas palīdzēt Austrumeiropas kaimiņienēm. Tagad šāds tulkojums nebūtu iespējams. Piemēram, igauņi ir sarosījušies jaunu Bībeles tulkojumu sākt, bet pieejamie līdzekļi ir nepietiekami.

– Ar kādām sajūtām strādājāt pie Bībeles?

U. Bērziņš: – Ar katru jaunu tekstu ir augušas i bažas, i pietāte, kā mums visiem, kas esam strādājuši pie Bībeles tulkojuma. Gribētos jau, bet kas zina, vai maz esam cienīgi Alūksnē iestādīt jaunus ozolus? Sākumā, kad sāku strādāt pie Bībeles, biju Mūsu Kundzes latviešu valodas brīvs, kaut aizgrābts pielūdzējs, bet nu dūšīgi mācījos senebreju valodu no visādām grāmatām un kopā ar jaunajiem semitologiem un teologiem iesaistījos kolektīvajā projektā. Jokojām, ka mēs te, Bībeles biedrībā, darām to, kas daudziem būtu – un ir bijis! – mūža sapnis: lasām, tulkojam, apspriežam Dieva vārdu un vēl par to saņemam atalgojumu! Grūtākais Bībeles tulkošanā bija ievērot jēdzienu un terminu sistēmas disciplīnu, tāpēc bija jāstrādā ar īpaši Bībeles tulkošanai izstrādātām tekstu analīzes vārdnīcām, pie kuru radīšanas profesori pat ziedojuši visu mūžu. Nav viegli izšķirties, ar kuru profesoru kopā kļūdīties.

L. Čakare: – Sevišķi grūti veicās sameklēt piemērotākās nozīmes konkrētiem vārdiem, par ko tulkošanas procesā dažkārt saņēmām pārmetumus no lasītājiem. Mums ir vaicājuši: kāpēc daudznozīmīgais senebreju vārds hessed latviski ir žēlastība, ja angliski tas tulkots kā mīlestība? Jāsaprot, ka angļu valodā vārds “mīlestība” ir daudz ietilpīgs nekā latviešu. Vārds “žēlastība” šķita piemērotāks, lai apzīmētu mīlestības pilno un aizgādniecisko Dieva attieksmi pret cilvēku. Tomēr, ja tagad lasītājs gribēs braukt ar pirkstu pa tekstu un meklēt vienu un to pašu vārdu viscaur Bībelē, var gadīties, ka dažādās vietās tas tulkots atšķirīgi atkarībā no konteksta.

– Vai vārdu izvēles ziņā “konsultējāties” arī pie Glika?

– Ja nonācām grūtībās, skatījāmies, kā viņš tulkojis, un tad izlēmām, vai šo variantu saglabāt. Pārsvarā gan centāmies neietekmēties no iepriekšējiem tulkojumiem un arī no interpretācijām citās valodās ne. Primāri skatījāmies uz pašu tekstu.

V. Tēraudkalns: – Mērķis bija radīt pilnīgi jaunu, no 1965. gada atšķirīgu tulkojumu, jo tas lielā mērā bāzējās Glika tradīcijā. Vienkopus ar Bībeles tekstu pirmo reizi latviešu valodā iznāks atsevišķas līdz šim netulkotas deiterokanoniskās grāmatas – Bībeles teksti, kas nozīmīgi tieši katoļu un pareizticīgo tradīcijai un vairāk pazīstami ar nosaukumu “Vecās Derības apokrifi”. Jaunajā tulkojumā arī respektētas Latvijas dažādo konfesiju vajadzības un tradīcijas, ieviestas norādes uz paralēlajiem tekstiem, kā arī apakšvirsraksti. Turpmāk plānojam vēl pievienot kartes, skaidrojošus materiālus.

– Vai Bībeles tagadējā tekstā ir acīmredzamas atšķirības no iepriekšējiem abiem variantiem?

L. Čakare: – Atsevišķas vietas Bībelē ļoti atšķiras – piemēram, vairs nav Cebaots un Augstā Dziesma, bet ir Pulku Kungs un Dziesmu Dziesma. Tāpat izmainīti baušļi. Tie vairs nav formulēti ar “Tev nebūs”, piemēram, “Tev nebūs nokaut!” vietā ir “Nenokauj!” Taču ir vietas, kuras apzināti nemainījām, un tie ir liturģiskie teksti, kas ir neatņemama jebkura dievkalpojuma sastāvdaļa. Saglabāts Svētā Vakarēdiena teksts un Tēvreize. Līdzīgs princips darbojies arī attiecībā uz personvārdiem, proti, Mozus tulkošanas procesā nav pēkšņi padarīts par Mošē, Sālamans par Šlomo vai Jēzus par Ješuā. 


U. Bērziņš: – Tāpat kā vecie, arī jaunais Bībeles tulkojums ir latviešu valodas un kultūras fakti. Mūsu mērķis nebija vienādot tekstu, jo ir skaidrs, ka eksistē terminoloģiskas atšķirības starp katoļu, pareizticīgo un luterāņu tradīciju. Ja būtu runa par Bībeles tulkošanu latgaliski, esmu ar mieru skatīt savus vecos pierakstus un vārdnīcas un palīdzēt aizrautīgajiem bez nekādas īpašas atlīdzības. Man liekas, ka globālās informācijas masveidīgo ienākšanu mūsu kultūrā varam līdzsvarot tikai ar līdzvērtīgu pretspiedienu: vairāk tulkot, izbaudīt, kultivēt un diskutēt par valodu un mūsu “izlokšņu dārza” augļiem.

V. Tēraudkalns: – Iespējams, daļai cilvēku jau tagad radies priekšstats, ka jaunajā tulkojumā Bībeles teksts ir sagrozīts, ka tur veikta atlase un daudz kas atmests. Bet atmests jaunajā tulkojumā patiešām nav itin nekas! Teksts ir rūpīgi pārbaudīts ar speciāli šim nolūkam radītu datorprogrammu, kas identificē, vai tulkojumā iekļauti pilnīgi visi panti.

– Vai Latvijas katoļu, luterāņu un pareizticīgajai baznīcai un mācītājiem ir interese par šo jauno tulkojumu?

V. Tēraudkalns: – Interese ir jau tagad. Mēs centīsimies padarīt Bībeles tekstu vairāk pieejamu lasītājam, piedāvājot digitālos formātos, ko var lejupielādēt gan datorā, gan viedtālrunī vai arī jebkurā citā elektroniskā lasīšanas iekārtā. Zinu mācītājus, kuri jau tagad izmanto jauno tulkojumu, precīzāk, jaunā tulkojuma paraugizdevumus.

L. Čakare: – Jau teksta tapšanas procesā tas tika lasīts baznīcās un skaidrots cilvēkiem. Tomēr jāņem vērā, ka no draudzes mācītāja ir atkarīgs, kādu tulkojumu viņš lieto sprediķa laikā. Bet patiešām – interese ir liela jau tagad. Topošo luterāņu mācītāju – manu studentu – vidū ir tādi, kas atzīst, ka, sprediķojot draudzes priekšā, ar veco tulkojumu vien viņi nevarēs iztikt! Pirms jaunā Bībeles tulkojuma tapšanas arī es pati oriģinālajā tekstā tā pamatīgi biju ieskatījusies tikai atsevišķās vietās. Bet, sākot darbu, atskārtu, ka Bībele ir daudz plašāka un dziļāka, nekā to atklāj līdzšinējie tulkojumi. Tad nu arī mēģināju pēc iespējas labāk nodot to, ko Bībeles tekstā man izdevies ieraudzīt.

VIEDOKĻI:

Vai jauno Bībeles tulkojumu plānots turpmāk izmantot dievkalpojumos?

Latvijas Romas katoļu Bīskapu konferences liturģijas komisijas vadītājs Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis:

“Dievkalpojumos šo tulkojumu uzreiz nevaram izmantot, jo Svētās mises lasījumi ir izdoti speciāli tam domātās grāmatās, t. i., lekcionārijos, kur katrai dienai ir paredzēti savi lasījumi no Svētajiem Rakstiem. Lai izmantotu šo jauno tulkojumu, mums būtu visas šīs liturģiskās grāmatas jāizdod no jauna, kas būtu ļoti liels darbs. Varbūt kādreiz tas arī notiks, bet šobrīd to nav plānots sākt.”

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers:

“Nē, jauno Bībeles tulkojumu pagaidām nav plānots izmantot dievkalpojumos. Dievkalpojumos mēs lietojam tikai tos Svētos rakstus, kurus oficiāli apstiprinājusi Sinode – Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas augstākā lēmējinstitūcija. Taču katrā ziņā mēs priecājamies par jauno Bībeles tulkojumu un domājams, ka nākamais solis pēc tās nākšanas klajā, būs process, kas saistās ar tulkojuma apstiprināšanu Sinodē.”