Latvijā
Sabiedrība

Tēvs nav otrā plāna aktieris 16

Publicitātes foto.

Jau vairākus gadus septembra otrā svētdiena ar dažādiem pasākumiem tiek svinēta kā Tēva diena, tomēr Latvijā šī tradīcija vēl nav tik ļoti iesakņojusies kā Mātes diena. Tas atspoguļo vispārējo tendenci, ka ģimenē tēvam ir otrā plāna loma, lai gan mūsdienu vīrieši arvien vairāk iesaistās savu bērnu audzināšanā.

Populārs joks vēsta, ka Latvijā nav jēgas legalizēt viendzimuma laulības, jo liela daļa bērnu jau tāpat ir auguši viendzimuma ģimenēs: viņus audzināja māte un vecmāmiņa. Netrūkst gadījumu, kad bērnu tēvs ir pametis ģimeni, bet arī gadījumos, kad bērns dzīvo kopā ar abiem vecākiem, tēva līdzdalība savu atvašu audzināšanā bieži vien ir diezgan minimāla un galvenokārt saistīta ar bērna materiālo vajadzību nodrošināšanu.

Tiesa gan, pamazām tas mainās, jo mūsdienās vīrieši uzņemas arvien lielāku iniciatīvu bērnu aprūpē un audzināšanā. “Man ar savu tēvu nebija ciešs kontakts, tādēļ tagad ir motivācija sniegt saviem bērniem to, ko es, iespējams, nesaņēmu no sava tēva. Vēlos būt par paraugu saviem bērniem,” vēsta militārais fotogrāfs un grupas “Auļi” mūziķis Gatis Indrēvics.

Tēvi kļūst mīļāki

Kā liecina portāla “Mammamuntetiem.lv” veiktais pētījums, mūsdienu tēvi biežāk ir gatavi izrādīt savas jūtas un samīļot bērnus. “Mainās audzināšanas kultūra; tēvi kļūst izglītotāki un vairāk iesaistās bērnu audzināšanā. Mūsdienu tētis ir emocionāli tuvāks saviem bērniem, vairāk atbalsta un saprot viņus. Tēvi biežāk samīļo bērnus un saka, ka mīl viņus,” aptaujas rezultātus komentē psihologs Edmunds Vanags. Piemēram, salīdzinot ar saviem tēviem, mūsdienu tēti trīsreiz biežāk sauc savas atvases mīļvārdiņos un vakarā noliek gulēt. Vanags secina, ka tagad tēvi daudz retāk bērnu audzināšanā izmanto fiziskas sodīšanas metodes, biežāk ir gatavi atvainoties bērnam un atzīt savas kļūdas, ja rīkojušies nepareizi.

“Tagad mums ir vairāk brīvā laika, nekā agrāk bija tētiem, tādēļ varam vairāk darboties ar bērniem,” atzīst mūziķis Ansis Klintsons, kurš vakarā pats noliek meitu gulēt. Mūsdienās vecāku dzīvi atvieglo arī modernās tehnoloģijas un sadzīves tehnika, piemēram, veļasmašīna, tādēļ nav tik ļoti jānopūlas ar mājas darbiem un vairāk laika var veltīt bērniem.

Tēva dienas festivāla rīkotāja Inga Akmentiņa–Smildziņa spriež, ka tēva iesaistīšanās bērnu audzināšanā lielā mērā ir atkarīga arī no sievietes nostājas. “Nereti ir tā, ka sieviete apšauba, vai vīrietis varēs nolikt bērnus gulēt, pārmet viņam, ka bērnam uzvilktas nepareizās zeķbikses. Sieviete ir spēks, kas vīrietim vai nu ļauj, vai neļauj iesaistīties bērnu dzīvē.” Līdzīgu viedokli izsaka psihoterapeite Inese Putniece: “Divu cilvēku attiecības vienmēr ir divvirzienu šoseja. Nekad nebūs tā, ka tikai tēvs vai māte nosaka, kā veidojas attiecības ģimenē.” Putniece novērojusi, ka mūsdienās vīrieši, kas ir 25 līdz 30 gadu veci, tātad paši dzimuši ap neatkarības atjaunošanas laiku, vairāk iesaistās bērnu audzināšanā, bet arī gados vecāki tēvi šajā ziņā cenšas neatpalikt.

Asistenta funkcijas

“Tēvu iesaiste bērnu audzināšanā nenoliedzami pieaug, līdz ar finansiālu nodrošinājumu tēvi arvien vairāk iesaistās arī citos ar bērnu un ģimeni kopumā saistītos jautājumos, bez tam arvien vairāk tiek atzīta un novērtēta tēva nozīmīgā loma bērna attīstībā,” secināts pētījumā “Latvijas tēvi ģimenes dzīvē”, ko veica Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki Klāvs Sedlenieks un Kristīne Rolle. Pētījuma autori gan atzīst, ka Latvijas sabiedrībā kopumā joprojām dominē uzskats, ka bērns ir galvenokārt mātes radīts un tēvs šajā procesā ir tikai “asistents”. Tādējādi par ģimenes kodolu tiek uzskatīta māte ar bērniem, bet tēvam ir otršķirīga loma, viņa galvenais pienākums ir nodrošināt atbalsta funkcijas. Šajā modelī vīrieša līdzvērtīga iesaistīšanās ģimenes lietu risināšanā un pārvaldīšanā nav iespējama, jo viņa darbības tiek uztvertas tikai kā palīgfunkcija attiecībā pret ģimenes kodolu, tas ir, māti un bērniem.

“Šī palīgfunkcija ir samērā viegli aizvietojama. Piemēram, vīrietis var aiziet no vienas ģimenes, bet turpināt veikt savas atbalsta funkcijas (vismaz attiecībā uz finansiālo nodrošinājumu). Ģimenes kodolam var pievienoties arī kāds cits vīrietis (“mammas vīrs”) vai arī ģimenes mainīgajā daļā var iekļauties, piemēram vecvecāki, kas arī veiktu atbalsta funkcijas. Šajā vidē vīrieša situācija attiecībā uz ģimeni un bērniem ir samērā nestabila. Tam, protams, ir arī otra puse, kas noteiktos apstākļos (un pietiekoši bieži) vīriešiem ir izdevīga, proti, nestabilās attiecības ar ģimeni un bērniem nozīmē arī to, ka šīs attiecības var nemaz neizveidoties vai arī tās ir samērā viegli pārtraukt un uzsākt citas. Sievietei, kas tiek uzskatīta par ģimenes kodola sastāvdaļu, šāds scenārijs ir daudz mazāk iespējams,” norāda RSU pētījuma autori.

Tēva kvota

Pētījumi rāda, ka teorijā vīrieši uz bērnu radīšanu ir pat naskāki nekā sievietes, piemēram, kādā aptaujā vīrieši atzina, ka gribētu vidēji 2,4 bērnus, bet sievietes – tikai 2,2 bērnus. Vīriešu entuziasms attiecībā uz bērnu laišanu pasaulē tiek skaidrots ar to, ka praksē lielākā atbildība par bērnu gulstas uz sievietes pleciem. Sieviete ir tā, kas iznēsā un dzemdē bērnu; viņa arī parasti uzņemas bērna aprūpi pirmajos dzīves gados. Statistika gan rāda, ka mazu bērnu aprūpē arvien vairāk iesaistās arī vīrieši. Ja 2014. gadā tikai 5% no bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem bija vīrieši, tad pagājušogad šis rādītājs jau pārsniedza 15%. Daudz biežāka vīriešu došanās bērna kopšanas atvaļinājumā gan tiek skaidrota arī ar izmaiņām pabalsta aprēķināšanās kārtībā, kas daudzām ģimenēm ļāva izlemt, ka būs izdevīgāk, ja bērna kopšanas atvaļinājumu izmantos vīrietis. Faktiski daudzi tēvi šajā laikā turpina strādāt un reālo bērna aprūpi veic sieviete. Saeimas deputāts, Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) uzskata, ka Latvija varētu pārņemt citu Eiropas valstu pieredzi un ieviest īpašu “tēva kvotu”: ja bērna kopšanas atvaļinājums parasti ir līdz 18 mēnešus ilgs, tad jaunajiem vecākiem varētu būt pieejams vēl viens papildus mēnesis, ko varētu izmantot tieši tēvi. “Tas palīdzēs stiprināt tēva saiti ar bērnu, kā arī uzlabos tēva un mātes attiecības, padarot ģimeni stiprāku,” uzskata Parādnieks.

Sabiedrībā gan joprojām bieži vien vērojami aizspriedumi pret vīriešiem, kas dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, jo tiek uzskatīts, ka “kārtīgs vecis nesēž mājās ar bērnu”. Turklāt arī jaunās māmiņas nereti baidās uzticēt mazuli vīrietim, jo uzskata, ka viņš netiks galā ar saviem pienākumiem. Arī vēlāk, kad bērns ir paaudzies un mēdz slimot, pie bērna mājās parasti paliek māte, kurai nākas noformēt slimības lapu.

Sieviešu dominējošā loma bērnu audzināšanā turpinās arī skolas vecumā, piemēram, vecāku sapulcēs tēvi joprojām ir reti sastopami, pārsvarā tajās piedalās mammas. “Ja uz sapulcēm ietu tēvi, tās būtu daudz īsākas,” smejas populārais TV žurnālists Andrejs Volmārs, kurš atzīst, ka pats nav bijis čakls vecāku sapulču apmeklētājs.

Īsti vīrieši iet uz vecāku sapulcēm

RSU pētījuma autori secina, ka sievietes pilnībā dominē visu līmeņu bērnu izglītošanas iestādēs, tāpat arī citās ar ģimenes lietām saistītās institūcijās, piemēram, bāriņtiesās. Ja ģimene tiek šķirta, tad bērni, kā likums, tiek atstāti mātes aprūpē, pat ja tēvs viņiem varētu nodrošināt labākus dzīves apstākļus. Latvijā ir lielākais vientuļo vecāku īpatsvars Eiropas Savienībā, pārsvarā tās ir vientuļās mātes, nevis tēvi. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem no visām nepilnām ģimenēm 87% gadījumu ar bērniem kopā dzīvo māte; 13% gadījumu bērnu aprūpi uzņēmies tēvs.

“Tēva loma bērna dzīvē ir ļoti svarīga. Jo vairāk tēvs velta laiku bērniem, jo ģimene ir stiprāka. No sievietes staro mīļums, tēvs parasti ir stingrāks,” vēsta Saeimas deputāts Parādnieks, kurš ir sešu bērnu tēvs (no vairākām attiecībām). Parādnieks stāsta, ka Tēva dienu cenšas svinēt gan viņš pats, gan viņa bērni, no kuriem vecākajiem jau ir pašiem savas ģimenes.

TV žurnālists Andrejs Volmārs gan ir skeptisks par Tēva dienas tradīcijas iesakņošanos Latvijā, jo, viņaprāt, tēva loma ģimenē bieži vien ir pakārtota. “Bērns vispirms vairāk pieķeras mammai. Tēva nozīme palielinās, kad bērns paliek vecāks.” Andreja dēls, komunikāciju aģentūras “VOLUME” vadītājs Niks Volmārs gan uzsver, ka savu bērnu audzināšanā iesaistījies no agras bērnības, cenšas neizlaist nevienu pasākumu bērnudārzā vai skolā, jo bērniem tas ir ļoti svarīgi. “Ja vīrietis neinteresējas par savu bērnu skolas gaitām un atsakās iet uz vecāku sapulcēm, jo tas nešķiet vīrišķīgi, tad viņš nav “īsts vīrietis”,” uzskata Niks. Pēc viņa domām, tēviem ir ļoti svarīgi atrast laiku, ko pavadīt kopā ar bērniem.

Svarīgi pateikt paldies

Andrejs atzīst, ka savulaik bijis ļoti aizņemts darbā un Nikam varējis veltīt salīdzinoši maz laika. “Es viņu ņēmu līdzi uz filmēšanu. Televīzijā viņam patika divas vietas: kafejnīca un lifts, ar kuru varēja uzbraukt līdz ēkas augšējam stāvam.” Nikam par to ir nedaudz citas atmiņas: “Man bija daudz interesantāk nevis iet uz kafejnīcu mieloties ar kūkām, bet gan sēdēt montāžas telpā un skatīties, kā tēvs veido sižetus. Tēvs mēdza strādāt līdz vēlam vakaram. “Panorāmas” ziedu laikos viņš bija ļoti populārs, tādēļ gandrīz katru reizi, kad mēs kaut kur izgājām kopā, viņam klāt nāca cilvēki, kas gribēja aprunāties. Es pat biju nedaudz apvainojies uz viņiem.”

Niks izvēlējās doties tēva pēdās, kādu laiku strādāja televīzijā, par ko Andrejs nemaz nebija priecīgs. “Es gribēju, lai viņš izvēlas kaut ko nopietnāku. Nereti ir bijis tā, ka viņš nav uzklausījis manus padomus, bet pēc tam atzinis, ka ir pamatīgi iegrābies.”

Savu bērnu audzināšanā Niks vadās pēc principa, ka viņa kā tēva pienākums ir atbalstīt bērnus un viņu izvēles, atturēties no liekas kritikas. “Ja meita izdomā, ka viņa uz kartupeļu talku gribēs vilkt svārciņus ar spīguļiem, tad es varu priecāties par viņu, nevis nosodīt. Kad izaugs lielāka, tad pati sapratīs, bet šobrīd viņai ir vajadzīga sajūta, ka tēvs viņu atbalsta.”

Niks atceras, ka pagājušogad sanācis tā, ka tieša Tēva dienā ar Andreju bija aizbraukuši uz Vāciju un aizgāja uz koncertu Berlīnes filharmonijā, tēvs bijis ļoti priecīgs. “Lai gan vīriešus uzskata par vēso, nejūtīgo dzimumu, tomēr arī mums ir prieks, ka bērni mūs atceras un apsveic Tēva dienā. Tie ir svētki, ko varētu svinēt vairāk,” uzskata Niks Volmārs. “Jo vairāk svinēs šo dienu, kad vīriešiem tiek pateikts paldies par to, ka viņi ir labi tēvi, jo viņiem būs lielāks stimuls kļūt par foršiem tēviem. Sajūta, ka esi novērtēts, ir svarīga ikvienam.”

Galerijas nosaukums

Lepojos, ka esmu tēvs 

Miķelis Rēdlihs, hokejists

“Man ir divas burvīgas meitas un, lai cik banāli tas skanētu, es viņām bieži atgādinu, ka viņas ir ļoti skaistas – kā ārēji, tā iekšēji. Man ir svarīgi, lai viņas to nekad neaizmirstu. Meitas man ir dāvājušas iespēju pasauli tvert un skatīt citām acīm. Man patīk būt tētim, jo caur šo lomu varu izjust vispārpasaulīgākās sajūtas un emocijas. Aizvien esmu pārsteigts par to, cik bērni ir gudri. Cik ātri mazajai sirsniņai jau ir savs redzējums un viedoklis. Mani pārsteidz arī tas, cik ļoti man kā tētim ir svarīgi apzināties, ka meitenes pēc manis ilgojas un mani mīl. Tēta un bērna savstarpējai beznosacījumu mīlestībai ir baigais spēks, un tā iedod arī milzīgu pašizaugsmes lādiņu. Tā sajūta, ka tu mīli kādu simtreiz vairāk par sevi pašu, ir jaudīga.

Lielākais pārbaudījums ir būt prom no meitām darba dēļ. Sabalansēt vainas apziņu un vienlaikus rādīt meitām piemēru, ka darīt darbu, ko mīli, ir ļoti svarīgi. Tā ir liela laime. Manuprāt, tēviem ir jāatceras, ka noteicošais nav tas, cik daudz laika tu pavadi prom no bērniem. Svarīgi ir tas, cik daudz esi savam bērnam, esot kopā. Jo lielākā dāvana bērnam noteikti ir kopā kvalitatīvi pavadīts laiks. Arī savām meitām vēlos iemācīt – ja kaut ko uzsāc, tad dari to ar pilnu atdevi.”

Juris Kaukulis, mūziķis

“Vai man patīk būt tētim? Tu vienkārši esi tētis. Tas ir kā elpot, kā dzīvot. Man patīk, ka kopš bērnu ienākšanas ģimenē es vairāk ieklausos citos, mēģinu labāk izprast apkārtējos, sniegt atbalstu un domāt par viņu vajadzībām. Es vairs neesmu viens. Mēs pat neesam divi. Mēs esam ģimene. Grūtības var uzpūst no jebkā, taču tām var tikt pāri. Kad piedzimst pirmais bērns, protams, ir šoks, jo dzīve ļoti mainās. Ar otro jau ir vieglāk. Pats nāku no piecu bērnu ģimenes un varu teikt – jo mājās vairāk cilvēku, jo vienkāršāk. Pusaudžiem jau vairs tik ļoti negribas pavadīt laiku kopā ar vecākiem, taču man ļoti patīk ceļot kopā ar bērniem, kā arī doties kopīgās pastaigās ar suni. Staigājot pa Siguldas takām, mēs kopā vērojam, kā mainās gadalaiki, aprunājamies par to, kas viņiem svarīgs. No bērniem es uzzinu par jauno pasauli – paaudzi, kurai ir cits ātrums, citi apvāršņi un citas krāsas.”

Avots: projekts ”100 tēti Latvijai”

Tēva diena

Tēva diena ir svētki, kas tiek svinēti septembra otrajā svētdienā. Par godu svētkiem Rīgā šogad jau piekto gadu notiks Tēva dienas festivāls, kas sāksies 9. septembrī pulksten 12 ar ģimenisku gājienu no Brīvības pieminekļa uz pasākuma norises vietu Vērmanes dārzā.

LA.lv