Sandra Vensko

Pirmskara mutuļos ierautās Latvijas laiks izgaismoja izcilus kultūras un sabiedriski politiskus darbiniekus, un, tā laika spogulī skatoties, šie literāti atstājuši neizdzēšamu savas literārās un sabiedriskās darbības atspulgu līdz mūsdienām.

Lasītākie

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

Lasīt citas ziņas

Stāsta “Kalpa zēna vasara” autoram Jānim Akurateram šogad 13. janvārī apritēja 140. gadskārta. Jānis Akuraters ir viens no pirmajiem Tēvzemes balvas ieguvējiem, balvu saņēmuši arī vairāki citi literāti – Edvarts Virza, Vilis Plūdons, Aspazija. Ja Tēvzemes balva neiekļūtu 1940. gada politikas riteņos, tad šodien varbūt ļaudis Latvijā būtu patriotiskāki, un daudzi talantīgi un radoši cilvēki būtu cienīgi saņemt šo balvu.

Mūsdienās literāti par apbalvojumiem un prēmijām īsti sūdzēties nevar. Ikšķiles novadā pasniedz Dzintara Soduma balvu, Rīgā autorus sapulcina Latvijas Literatūras gada balva, zināmas ir Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva “Baltais Vilks”, Rojā kopš 1982. gada notiek pasākums, kur godina bērnu literatūras autorus – Pastariņa prēmijas laureātus. Arī Liepājā ir tradīcija sumināt patriotiskuma kopējus prozā – literārā balva “Krasta ļaudis” saistīta ar Egona Līva vārdu. Ir Ojāra Vācieša literārā prēmija, Aspazijas literārā prēmija, kā arī Eduarda Veidenbauma literārā prēmija, ko pasniedz Priekuļu novadā par visvairāk atzīto grāmatu pēdējo divu gadu laikā. Pēc dažām dienām, 10. aprīlī, Talsos notiks 2000. gadā iedibinātās Aleksandra Pelēča literārās prēmijas pasniegšanas pasākums, šeit tāpat nozīmīga loma latviskumam, tradīcijai, valodai un vēsturei.

Baidens paraksta likumprojektu par militāro palīdzību Ukrainai

Autentisku japāņu kimono izstāde un Rūdolfa Kugrēna komēdija – Mālpils muiža priecē ar dažādiem pasākumiem

EP apstiprinājis ES noteikumus vardarbības apkarošanai pret sievietēm. Tiks kontrolēti arī pārkāpumi tiešsaistē, piemēram, “kibervirināšana”

Bez pieminētajām ir vēl citas prēmijas, kas literārajos procesos iesaista jaunatni, arī jau minētā – E. Līva, arī – Rūdolfa Blaumaņa literārā prēmija. Atkarībā no atsevišķu pašvaldību rocības, Valsts kultūrkapitāla fonda piešķīruma Latvijā pazīstami un mazāk pazīstami literāti saņem atzinību par padarīto. Tās ir svētku reizes, un dažkārt apbalvojums sakrīt arī ar kādu nozīmīgu rakstnieka jubileju vai godināšanu par mūžā paveikto.

Teju aizritējusi dzejnieces, atdzejotājas un tulkotājas Amandas Aizpurietes sešdesmitā dzimšanas diena. Šis ir jubilejas gads arī diviem citiem labi zināmiem Latvijas ļaudīm – dzejniecei Andai Līcei un Knutam Skujeniekam, 2012. gadā abi literāti saņēma Ministru kabineta apbalvojumu. Šīs balvas nozīmības fonā, manuprāt, redzams, ka literāro prēmiju ieguvēju ir daudz, un tomēr visus apbalvotos autorus vienuviet pārskatāmi ieraudzīt nevar.

Varbūt tāpēc būtu lietderīgi, sagaidot Latvijas simtgadi, apkopot visu literāro prēmiju ieguvēju veikumu kopkatalogā, kur latviešu literatūras kopaina izgaismotos no cita redzesleņķa un autori netiktu aizmirsti arī jubilejas reizēs. Turklāt vēl būtu pārskatāmi redzams, ko latviešu dzejnieks, prozas autors vai dramaturgs paveicis savas zemes, valsts kultūras sakņu stiprināšanā, ko ieguldījis no sevis, ko atdzejotājs un tulkotājs pavēstījis sabiedrībai, popularizējot citu tautu kultūras, cik katrā bijis patiesa patriotisma, Tēvzemes mīlestības.

Tēvzemes balva pagātnē un Ministru kabineta balva mūsdienās (KM Izcilības balva, manuprāt, šajā aspektā nefunkcionē) rosina palūkoties denktāk uz kopīgo rakstniecības nozarē – arī caur piesauktajām balvām un prēmijām, kas, nenoliedzami, ir viens no kritērijiem, kā godināt latviešu rakstnieku, dzejnieku, dramaturgu, tulkotāju un atdzejotāju. Ne tikai ieraugot, ka literāts sasniedzis konkrētu gadu skaitu. Tas, protams, arī nav mazsvarīgi, taču rakstošs cilvēks pirmām kārtām rada, un publiku visvairāk interesē viņa veikums. Tas, cik ilgi ir kopta profesionalitāte, cik kritiku saņemoša un izturēt spējīga un konkurētspējīga ir latviešu literatūra, tad arī ir iekodēts katrā konkrētajā apbalvojumā.

Aplūkojot šogad atzīmējamo jubilāru sarakstu, izlasāmi Vizmas Belševicas, Zigmunda Skujiņa, Amandas Aizpurietes, Andra Jakubāna, Māras Svīres, Eduarda Ai­vara un daudzu citu vārdi. Katrs no šiem literātiem latviešu literatūrā atstājis savu neatkārtojamo rokrakstu. Literāts, gluži kā Akuratera latviskotais Pērs Gints, vienmēr atrodas meklējumos. Literāts, kurš vienmēr ir potenciāls Nobela prēmijas ieguvējs.