Laikraksts “The New York Times” apraksta Rundāles pils – “Latvijas Versaļas” – restaurācijas pusgadsimtu, aprakstot lasītājiem mūsu krāšņāko pili un tās atjaunošanas galveno dzinējspēku Imantu Lancmani.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

“Cilvēks, kas galvenokārt atbildīgs par [pils] pārsteidzošo atdzimšanu, ir Imants Lancmanis – 73 gadus vecs gleznotājs, mākslas vēsturnieks un muzeja direktors, kura saistība ar Rundāli sākās 1964. gadā, kad viņš bija mākslas students Rīgā,” raksta avīze.

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

“The New York Times” apraksta pedantisko un iedvesmoto darbu pie pils restaurācijas, aprakstot, ka viena griestu gleznojuma atjaunošana prasījusi sešus gadus, bet stuka rotājumi Baltajā zālē – desmitgadi. Nācās pasūtīt 4400 metrus auduma tapešu un pilnībā nomainīt jumtu. “Man bija sava vīzija par pili,” laikrakstam atzinis Lancmanis.

“The New York Times” uzskaita Eiropas nozīmes kultūras vērtības, kas aplūkojamas Rundāle, kā arī pieminējis, ka pils rožu dārzs ar tā 2400 šķirnēm un 10 000 stādiem kopumā ir lielākais Eiropā.

Rakstu par Rundāles pili avīze nobeidz, citējot Lancmani: “Esmu laimīgs, ka man pietika laika līdzdarboties restaurēšanā.”