Laikraksts “The New York Times” apraksta Rundāles pils – “Latvijas Versaļas” – restaurācijas pusgadsimtu, aprakstot lasītājiem mūsu krāšņāko pili un tās atjaunošanas galveno dzinējspēku Imantu Lancmani.

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā

“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas

Lasīt citas ziņas

“Cilvēks, kas galvenokārt atbildīgs par [pils] pārsteidzošo atdzimšanu, ir Imants Lancmanis – 73 gadus vecs gleznotājs, mākslas vēsturnieks un muzeja direktors, kura saistība ar Rundāli sākās 1964. gadā, kad viņš bija mākslas students Rīgā,” raksta avīze.

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

“The New York Times” apraksta pedantisko un iedvesmoto darbu pie pils restaurācijas, aprakstot, ka viena griestu gleznojuma atjaunošana prasījusi sešus gadus, bet stuka rotājumi Baltajā zālē – desmitgadi. Nācās pasūtīt 4400 metrus auduma tapešu un pilnībā nomainīt jumtu. “Man bija sava vīzija par pili,” laikrakstam atzinis Lancmanis.

“The New York Times” uzskaita Eiropas nozīmes kultūras vērtības, kas aplūkojamas Rundāle, kā arī pieminējis, ka pils rožu dārzs ar tā 2400 šķirnēm un 10 000 stādiem kopumā ir lielākais Eiropā.

Rakstu par Rundāles pili avīze nobeidz, citējot Lancmani: “Esmu laimīgs, ka man pietika laika līdzdarboties restaurēšanā.”