Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. augusts, 2016
Drukāt

Tibeta kļūst par glīti iesaiņotu Ķīnas produktu, secina profesore Geikina (3)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Ķīna ir sapratusi, ka Tibetas budisms ir ļoti iespaidīgs produkts, par ko visi Rietumos ir gatavi maksāt naudu, bet vienlaikus nav skaidrs, vai, pārdodot to, beigu beigās šī tradīcija neaiziet postā, pēc Tibetas apmeklējuma intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes (LU) profesore un vadošā pētniece Laima Geikina.

Viņa akcentēja, ka Tibeta vairs nav aizliegtā teritorija, uz turieni dodas dažādas ārzemnieku grupas, jo tagad Ķīna ir gatava to rādīt. “Ķīnieši ir sapratuši, ka tas ir pareizais ceļš,” sacīja Geikina.

Viņa izteicās, ka Tibeta kļūst par glīti iesaiņotu dāvanu vai produktu, tomēr jautājums ir par to, vai šī kastīte nekļūs tukša pārdesmit gadu laikā. “Šobrīd tā tiešām jau ir skaista konfekte skaistā iesaiņojumā, tu vari dzīvot komfortablos apstākļos, tu vari redzēt skaistas lietas, ja tev vēl paveicas, tu tiec arī pie kaut kā pavisam autentiska. Bet cik ilgi?” retoriski jautāja profesore.

Viņa uzsver, ka kopš notikumiem Tjanaņmeņas laukumā un pirmajiem centieniem apvienot sociālismu ar brīvo tirgu pārmaiņas Ķīnā ir bijušas ļoti lielas. “Cilvēks jau nespēj tā ņemt un nošķirt – šeit ir ideoloģija, šeit ekonomika, bet šeit, piemēram, mana privātā dzīve. Domāju, ka tās pārmaiņas vienalga notiks. To iespaido arī globalizācija [..],” izteicās Geikina.
Viņa stāstīja, ka nebiju iedomājusies Tibetas vidi tik modernu un mūsdienīgu, infrastruktūru un pašu Lhasas pilsētu tik jaunu. Viņas priekšstatos Lhasa nebija tik liela pilsēta, tajā bija mazāk asfaltētu ielu un vairāk cilvēku tradicionālos tērpos.

“Ķīnieši ceļ šo jauno pilsētu, jo viņi grib ārzemju investīcijas. Jauns dzīvoklis Lhasā maksā apmēram 40-60 000 eiro, ko tibetieši atļauties nevar. Neatbildēts palika jautājums, kam tās mājas ir saceltas? Apstākļi ārzemju investīcijām nav vienkārši kaut vai augstuma slimības dēļ,” viņa piebilda.

Profesore arī minēja, ka Tibetā tiek veiktas milzīgas investīcijas, īstenojot miljonos vai pat miljardos mērāmo nabadzības apkarošanas programmu, kurai ir trīs atslēgas vārdi – pabarot, nodrošināt ar izglītību un izguldīt. “Ja tu esi nabadzības apkarošanas programmas ciematā, kur tev par velti ir iedota māja, kur dzīvot, tu vari savu budistu svētvietu turēt, bet – pirmajā stāvā viena reliģija, bet otrajā otra – ar visiem Komunistiskās partijas līderiem pie sienas,” viņa piebilda.

“Šādas nabadzības apkarošanas programmas arī raksturo to, ko Ķīna mēģina Tibetā izdarīt – viņi piedāvā šo nosacīti labklājīgo dzīvi apmaiņā pret to, ka cilvēki piekrīt integrēties vienotās Ķīnas idejā,” norādīja Geikina.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Bilde nav no Ķīnas, bet gan no Butānas. Taktsang, jeb Tīģera ligzda, pārlūko Paro ieleju un tam ir sevišķa nozīme gan budismā, gan pašā valstī.

  2. zvirbuļu apkarošanas tipa programma.

  3. 2 cirki uz Raiņa ielas. Viens iekš vecā RPI Atbildēt

    “Neatbildēts palika jautājums, kam tās mājas ir saceltas? ”
    Profesorienei gan vajadzēja zināt un saprast, ka šīs mājas ir uzbūvētas priekš ķīniešu okupantiem un kolonistiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+