Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. septembris, 2012
Drukāt

Tie, kas saņem algu aploksnē, sekmē noziedzīgo grupējumu darbību

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis aicina aplokšņu algu saņēmējus aizdomāties par to, ka viņi veicina ēnu ekonomiku valstī.

Katram darba ņēmējam, kurš saņem algu aploksnē, vajadzētu savam darba devējam pajautāt, no kurienes nāk šī nauda, kas tiek saņemta aploksnē, – šodien žurnālistiem sacīja Čerņeckis. Viņš uzsvēra, ka darba ņēmējiem vajadzētu aizdomāties, ka, saņemot algu aploksnē, tiek veicināta izvairīšanās no nodokļu nomaksas un noziedzīgo grupējumu darbība.

Čerņickis informēja, ka uzņēmējdarbībā ir parādījusies jauna tendence – čeku viltošana, proti, ir avoti, no kuriem tiek iegūta nauda skaidrā veidā, nevis ar pārskaitījumu, un no šīs naudas tālāk tiek maksātas aplokšņu algas. VID jau ir konstatējis 79 šādus komersantus, kas grāmatvedībā ir uzrādījuši viltotus attaisnojuma dokumentus, kur darījumu summa pārsniedz 1,3 miljonus latu.

Vairumā jeb 74 gadījumos ir viltoti dokumenti, kas ir saistīti ar degvielas iegādi, pārējie gadījumi ir saistīti ar dažādu automašīnu rezerves daļu un būvmateriālu iegādi. Saistībā ar nelegālo degvielas iegādi darījumu summa pārsniedz 1,1 miljonu latu, bet ar automašīnu rezerves daļu un būvmateriālu iegādi – 238 200 latu. Čerņeckis informēja, ka saistībā ar degvielas iegādi pārsvarā runa ir par kontrabandas degvielu.

Saistībā ar viltotajiem čekiem Finanšu policijas pārvalde ir sākusi 10 kriminālprocesus.

Šogad jau ir veikti 96 nodokļu auditi uzņēmumos, papildus aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un soda naudas pārsniedz 2,5 miljonus latu.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks uzsvēra, ka ēnu ekonomikas apkarošanā valstī ir segmenti, kur vēl ir jāpieliek daudz pūļu, tostarp arī aplokšņu algu apkarošana.

Finanšu ministrijas sagatavotajā ziņojumā par ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātiem teikts, ka, lai VID efektīvāk varētu noteikt “aploksnes biezumu”, nepieciešams radīt iespēju iegūt informāciju par dažādu profesiju darba samaksu stundā. Līdz ar to nepieciešams normatīvajos aktos iestrādāt pienākumu darba devējam, VID iesniedzot pārskatu “Ziņas par darba ņēmējiem”, pieņemot darbā, norādīt darba ņēmēja profesiju atbilstoši Profesiju klasifikatoram.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+