Vai pārsniegsit piena kvotu, un kam būtu jāmaksā soda nauda par kvotas pārsniegšanu? 1
Mārtiņš Gierkens, “J. Gierkena ZS” pārvaldnieks: “Manai saimniecībai kvotu pietiek, un tās nepārsniegsim, bet citām var būt problēmas. Šajā situācijā lauksaimniekiem ir ļoti smagi, tāpēc soda naudas samaksāt ir diezgan nereāli. Tās ir saimniecības, kas ir visvairāk ieguldījušas, attīstījušās un palielinājušas savus ganāmpulkus. Tās ir visprogresīvākās saimniecības – mūsu lauksaimniecības nākotne. Uzskatu, ka valstij būtu jānāk pretī un jāpalīdz šiem zemniekiem.”
Jānis Ločmelis, z/s “Mazdzērvītes” saimnieks: “Kvotas jau sākam pārsniegt, un jādomā, ko darīt. Ja es būtu valsts ierēdnis, tad teiktu, ka visus vajag sodīt. No ražotāja viedokļa uzskatu, ka vajadzētu izmantot likumu nepilnības visos līmeņos, kas ļautu izvairīties no soda. Kādas? To ierēdņi zina vislabāk. Tā kā esam Eiropas prezidējošā valsts, mūsu Valsts prezidents ir visas Eiropas prezidents un lauksaimniecības ministrs ir visas Eiropas lauksaimniecības ministrs, tad ministrs varētu nākt klajā ar ierosinājumiem, kā vislabāk risināt šo situāciju. Ja tas nenotiks, tad pašiem ražotājiem būs jāmeklē likumu nepilnības un jāaicina talkā konsultanti un juristi. Pagaidām neredzu, kur pie esošās piena iepirkumu cenas 0,20 eiro vēl ņemt naudu soda nomaksai. Man šķiet, ka ar soda naudām ir noticis pārpratums. Jāņem vērā, ka mēs neesam vecā Eiropa. Francija, Vācija, Polija ir cita Eiropa, kas nezina Krieviju, bet mēs esam citā Eiropā. Tas jāsaprot ierēdņiem un atbilstoši jārīkojas.”
Roberts Jonāns, z/s “Stārķi” īpašnieks: “Ar esošo piena iepirkuma cenu maksāt soda naudas par pārsniegtajām kvotām būtu neprāts. Mūsu valsts nedomāja šos gadus un tad nu lai sniedz palīdzīgu roku zemniekiem. Nepatīkami ir tas, ka piena kvota ir pārvērsta par vērtspapīru – to var pirkt un pārdot. Vajadzēja valstiski domāt un tām saimniecībām, kas ir attīstījušās un investējušas, kvotu piešķirt papildus, bet tām, kas likvidējušās, vienkārši to noņemt. Tagad ar piena kvotām notiek spekulācijas, un tā ir valsts nolaidība. Absurdi, ka saimniecībām, kas ir attīstījušās un palielinājušas izslaukumus, šobrīd nepietiek kvotu. Tikpat absurdi ir tas, ka par kvotu atbild piena pircējs, kurš jau šobrīd ietur avansa maksājumus no piena ražotāja. Tas ir kalambūrs. Būtu pareizi, ja soda naudu iekasē no zemnieka, kurš kvotu pārsniedzis un to atskaita no 2015. gada subsīdijām.
Domāju, ka valstij jāuzņemas atbildība un jāsamaksā sods. Mēs visa gada garumā centāmies regulēt piena daudzumu, atturējāmies no augstiem izslaukumiem, stipri vairāk brāķēju govis un līdz ar to neesmu pārlēcis tai kvotu robežai. Cerams, ka varēšu slaukt arī atlikušajā laikā līdz kvotu gada noslēgumam 31. martā.”
Iveta Tīrumniece, “Kalna Dambrānu” saimniece: “Pagaidām kvotu vēl neesam pārsnieguši, bet, ja pārsniegsim, tad pienu liesim ārā. Tā ir anomālija, ko taisāmies darīt, bet cita risinājuma nav. Esam izlēmuši, ka nav jēgas maksāt soda naudas. Ja piens maksātu 0,40 eiro/kg, tad atmaksātos, bet ar šo iepirkuma cenu tas neatmaksājas. Mūsu darbinieki jau ir brīdināti, ka var nākties zaudēt darbu, ja piena cena vēl kļūs mazāka. Jo pagaidām nav nekādas skaidrības, kas notiks pēc kvotu atcelšanas.
Uzskatu, ka šādā situācijā valstij būtu jānāk palīgā. Būtībā pienu lies ārā tie, kas ir investējuši saimniecībās, uzlabojuši govju ganāmpulkus, kvalitāti. Faktiski tie, kuri ir investējuši, tagad zaudēs. Ja nevarēšu šo biznesu pavilkt, izkaušu ganāmpulku un pāriešu uz citu biznesu, cits nekas neatliks.”
