Foto – AFP/LETA

Tiekas Ķīnas un Taivānas valdību pārstāvji
 0

Ķīnas un Taivānas ministri sāk pirmās sarunas valdību līmenī kopš 1949. gada. Vakar Ķīnas pilsētā Naņdzjinā tikās Taivānas valdības Cietzemes lietu padomes (MAC) vadītājs Vans Juči un Ķīnas valdības Taivānas lietu biroja (TAO) direktors Džans Židzuns.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas

Taivānas pārstāvis pirms došanās uz Ķīnu paziņoja, ka viņa mērķis ir sekmēt sapratni abu pušu starpā, piebilstot, ka abas puses sarunu laikā neplāno parakstīt nekādus līgumus. Taivānas amatpersonas grib pievērst uzmanību jautājumam par preses brīvību, bet Ķīna, visticamāk, mudinās Taivānu pieņemt brīvās tirdzniecības līgumu, kas pašreiz iestrēdzis parlamentā. Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka, ņemot vērā abu valstu saspīlētās attiecības, sarunu telpā nav izvietoti karogi un uz plāksnītēm ar amatpersonu vārdiem nav norādīti amatu nosaukumi. Taivānas puse par tikšanās galveno mērķi uzskata regulāru sakaru iedibināšanu starp MAC un TAO un četru dienu Ķīnas apmeklējumā sagaida abpusējas cieņas attieksmi. Vizītes priekšvakarā Ķīna atteica akreditāciju vairākiem Taivānas žurnālistiem, izraisot Taivānas puses neapmierinātību. “Preses brīvība ir universāla vērtība, un brīva informācijas plūsma ir ļoti svarīga sabiedrības informēšanai,” teikts Taivānas valdības Cietzemes lietu padomes paziņojumā. Uzturoties Naņdzjinā, Taivānas delegācijas vadītājs Vans Juči paredzējis apmeklēt Ķīnas Republikas dibinātāja Sun Jatsena mauzoleju un teikt uzrunu vietējās universitātes studentiem, kā arī apmeklēt Šanhaju.

1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, de facto radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku. Ķīna jo­projām uzskata Taivānu par daļu no savas teritorijas un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu, neizslēdzot arī militāra uzbrukuma iespēju. Ķīna ir piedāvājusi Taivānai “vienas valsts, divu sistēmu” risinājumu, kāds piemērots Honkongai pēc šīs Britānijas kolonijas nodošanas Ķīnai 1997. gadā. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairākums no Taivānas 23 miljoniem iedzīvotāju atbalsta pašreizējā Taivānas de facto neatkarības statusa saglabāšanu un ir pret apvienošanos ar Ķīnu, kamēr tur valda komunistu režīms. Pirms došanās uz sarunām Ķīnā Taivānas valdības Cietzemes lietu padomes vadītājs Vans Juči paziņoja, ka Taivānas valdības politiskās pamatno­stādnes paliek nemainīgas – pašreizējā status quo saglabāšana, neaicinot ne uz apvienošanos ar Ķīnu, ne Taivānas neatkarības pasludināšanu, un balstoties uz spēka nelietošanu, kā to paredz Ķīnas Republikas konstitūcija, raksta avīze “The Taipei Times”. Analītiķi atgādina, ka taivāniešu jaunākajai paaudzei ir spēcīgāka taivāniešu identitāte un lielāks aizdomīgums pret Pekinu nekā vecākajai paaudzei, no kuras daudzi dzimuši Ķīnā, tāpēc nākotnē atbalsts Taivānas neatkarībai varētu pieaugt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ķīnas un Taivānas attiecības ir uzlabojušās kopš 2008. gada, kad par prezidentu kļuva Pekinai draudzīgās Gomindana partijas pārstāvis Ma Jindzju. Kopš tā laika ir parakstītas vienošanās par sadarbību daudzās jomās. Lai gan Taivānas puse to noliedz, analītiķi uzskata, ka pašreizējās MAC un TAO pārstāvju sarunās varētu tikt apspriesta Taivānas prezidenta Ma Jindzju un Ķīnas prezidenta Sji Dziņpina tikšanās iespēja Pekinā šā gada novembrī, kad tur notiks Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācijas (APEC) valstu vadītāju apspriede.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.