Foto-LETA

Voldemārs Krustiņš: Tiem, kuri neaizmirst 34

“Leģionāri nav pārejošs lielums. Jā, mirst cīnītājs, patiesības vai idejas nesējs, bet nemirst patiesība, vērtība un ideja pati par sevi. Ir ļoti svarīgi, lai šo stafeti kāds pārtver. 16. marts parāda, ka tautā ir izdzīvojis un pastāv spontāns patriotisms – varas neleģitimizēts, par ko varas elite un amatpersonas jūtas neērti.” Guntis Kalme, teoloģijas doktors

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Var rakstīt, ka tradicionālās 16. marta leģionāru piemiņas dienas jau pieder pagātnei. Zināms, ka tās noritējušas ar vairāku tūkstošu piedalīšanos gan Rīgā pie Brīvības pieminekļa, gan Lestenē un citviet Latvijā. No policijas un valdības vīru viedokļa tās esot bijušas “mierīgas” droši vien pa daļai daudzskaitlīgās policijas klātbūtnes dēļ. Tomēr nemierīgums bija, un tas izpaudās kā pirms, tā pēc paša 16. marta, kad dažādās auditorijās un medijos sāka prātot par to, ka tradicionālie pasākumi Rīgā esot sevi izsmēluši, leģionāru vietā soļojot jaunatne, ap notiekošo veidojoties konfrontācijas izpausmes, kas nesaskan ar pašreizējās premjeres kursu, ka Latvijas sabiedrība esot sabiedēta un integrācija nevajadzīga. Tāpēc leģionāru piemiņas pasākumi jāpārveido citādi, pareizāk, Krievijas un Rietumu izpratnei piemēroti. Tie jāaizvietojot ar pareizākiem rituāliem un tradīcijām. Piemēram, ar plašākai sabiedrībai un leģiona piemiņas pretiniekiem vēl pamaz pazīstamās Latvijas Centrālās padomes darbības skaidrošanu un pieminēšanu (lasīt 10. martā mūsu avīzē interviju ar vēstures doktoru Uldi Neiburgu “Kam celsim pieminekli” un “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” 13. – 15. martā Vitas Zelčes interviju “Jāmaina 16. marta rituāls”).

Ir vēl arī agresīvākas idejas – gājieni pie Brīvības pieminekļa esot jāpārtrauc, “no augšas” jāaizliedz. Mazākais un neatliekamākais, kas esot darāms, leģionāru gājieni pie Brīvības pieminekļa jāaizliedz, tie jāpārceļ uz Lesteni, tas nesatrauktu “antifašistus” un atvieglotu situāciju ap 9. maija pasākumu, veicinātu sabiedrības saliedēšanu. “Latvijas Avīze” 4. martā publicēja G. Zvirbuļa rakstu “16. marta kaislības valdības gaiteņos”. L. Straujumas birojs, kā atklājās, valdības locekļiem zināšanai izsūtīja kāda A. Gregora kunga vēstuli, kurā citstarp lasāms: “Mēs aicinām Latvijas Valsts prezidentu, Latvijas Saeimu, Latvijas valdību, Latvijas Ārlietu ministriju izskatīt un pieņemt lēmumu par leģionāru atceres dienu 16. martu uz visiem laikiem, kā arī tās izskaidrojošo preambulu un atzīt līdz šim pieļautās kļūdas savā attieksmē pret hitleriskās Vācijas izveidoto leģionu un leģionāriem – veterāniem, un izbeigt viņus cildināt kā varoņus… Mēs vēršamies pie Rīgas domes aizliegt 16. martā jebkādas provokācijas pie Brīvības pieminekļa, pat aizliegt šinī dienā gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim, kā arī nolikt ziedus…”

CITI ŠOBRĪD LASA

Vai šī vēstule apspriesta L. Straujumas vadītajā valdībā un vai tās sakarā pieņemti kādi lēmumi, nav zināms. Toties šāda satura vēstules izplatīšana no valdības vadītājas biroja liek domāt, ka A. Gregora vēstulē izklāstītās idejas ir uzskatītas par vērā ņemamām. Un patiešām – kādēļ šādus priekšlikumus neapspriest, tad risinātos arī citi ar leģionāru piemiņas pasākumu saistīti jautājumi, kas droši vien politiski nav mazāk sāpīgi un pat aktuāli. Piemēram, “latviskās Latvijas” piekritēji vaicās, kāpēc desmitiem tūkstošu karā kritušo piemiņa tiek stumta prom no galvaspilsētas, bet zināmie 9. maija pasākumi paliek neskarti. “Latvijas Avīzes” 18. marta numurā Andris Bergfelds no Dobeles jautā: “Kāpēc Valsts prezidents Andris Bērziņš un premjere Laimdota Straujuma nevarēja Lestenē leģionāru piemiņai kaut vainagu nolikt? Es saprotu, pie Brīvības pieminekļa neiet, bet kapos? Tur taču guļ tūkstošiem latviešu vīru un jaunekļu.”

Bet nav jau tikai daudzu gadu cīņu un to varoņu un upuru piemiņas pasākums. Visu līdzšinējo piemiņas darbu garīgais priekšstrādnieks, mācītājs, teoloģijas doktors Guntis Kalme “Latvijas Avīzes” lasītājiem bez aplinkiem ir teicis tā: “Nevienam taču nav noslēpums, ka 16. marta jautājuma rakstura patiesais iemesls ir meklējams aktuālajā politiskajā kontekstā. Mums neviens nepārmet cīņas pret krievu karavīriem bermontiādes laikā, jo Bermonts-Avalovs ir jau sen kā ārpus politiskā diskursa, bet ar leģionāriem ir citādi – 
ienaidnieki, pret kuriem tie karoja piektās kolonnas veidā, joprojām atrodas mūsu zemē, un valsts, pret kuru viņi cīnījās, joprojām aktīvi mums (un ne tikai mums) uzbrūk – ekonomiskajā, politiskajā, kultūras un informācijas telpā.”