Tiesa atļauj piketu 16. martā 0
Administratīvā rajona tiesa vakar kā nepamatotu atcēla Rīgas domes aizliegumu Uldim Freimanim rīkot piketu 16. martā. Šodien tiesa lems par “antifašistu” plānoto protesta pasākumu.
Tiesa konstatējusi, ka nav analizēts, kādus konkrētus apdraudējumus sabiedrības drošībai rada tieši U. Freimaņa organizētais pikets, vai šos apdraudējumus ir iespējams novērst un kādi resursi varētu būt nepieciešami apdraudējuma novēršanai. Līdz ar to iestāde, nemaz neveicot iespējamo apdraudējumu novēršanas iespēju izvērtējumu, nepamatoti lēma par pašu radikālāko pulcēšanās brīvības ierobežojumu – aizliegumu rīkot piketu. Tādējādi tiesa nosprieda, ka iestādes lēmums ir prettiesisks un atceļams.
Tas nozīmē, ka Freimaņa pieteiktais pikets netiek aizliegts un viņš to varēs rīkot.
Tiesā vērsušies arī leģionāru gājiena pieteicēji “Daugavas vanagi” un biedrība “Apvienība pret nacismu”, kas arī vēlas rīkot pasākumus šajā datumā. “Antifašistu” pieteikumu dome skata jau šodien, bet “Daugavas vanagi” savu prasību iesniedza tikai vakar, tādēļ tā tiks izskatīta tuvāko dienu laikā. Saskaņā ar likumu Administratīvajai rajona tiesai šādi jautājumi jāizskata trīs dienu laikā.
Jau ziņots, ka Rīgas dome līdzīgi kā pirms gada, arī šoreiz aizliedza visus 16. martā iecerētos pasākumus pie Brīvības pieminekļa. Pašvaldība savā lēmumā esot balstījusies uz Drošības policijas atzinumiem, kuros esot norādīts uz iespējamiem būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
Tiesas sēdē gan DP pārstāvis skaidroja, ka vienmēr ir labāk, ja šādi pasākumi notiek organizēti, ir iepriekš pieteikti, jo ar tiem drošības struktūras var rēķināties. Krietni riskantāki esot nesankcionētie pasākumi, jo tie nav prognozējami.
Rīgas domes lēmumu iepriekš kritizējis arī tiesībsargs Juris Jansons un lūdzis galvaspilsētas mēru sniegt pamatojumu šim aizliegumam. Tiesībsargs uzskata, ka 16. marta pasākumus nevajadzētu aizliegt, ja tie plānoti nevardarbīgi un ar mērķi paust viedokli pret attiecīgo datumu. J. Jansons atgādinājis, ka Latvijas sabiedrība dzīvo 21. gadsimta demokrātijā un tā ir dialoga, diskusijas un viedokļu paušanas demokrātija. Tas nozīmē, ka ikvienam ir tiesības paust viedokli vai attieksmi par sev interesējušiem jautājumiem. “16. marta pasākumu rīkotājiem pie Brīvības pieminekļa ir tiesības izmantot pulcēšanās brīvību. Pulcēšanās brīvības ierobežošana nedrīkst būt politizēta,” norāda tiesībsargs.
U. Freimanis iecerējis 16. martā no pulksten 11 līdz 14 Brīvības pieminekļa laukumā organizēt piketu ar mērķi pieminēt Baigā gada staļinisma upurus.
Ja tiesa atļaus arī “Daugavas vanagiem” rīkot savu pasākumu, tad tajā pašā laikā gājienā no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim dosies leģionāri un viņu atbalstītāji. Plānots, ka gājienā piedalīsies ap 100 cilvēku.
Vēl pirms leģionāru pasākuma ziedus pie Brīvības pieminekļa bija iecerējusi nolikt biedrība “Apvienība pret nacismu”. Bet pēc tam, no pulksten 10 līdz 13 “antifašisti” vēlas organizēt aptuveni 100 cilvēku sapulci Brīvības pieminekļa laukumā pie Bastejkalna.
Gatavojoties 16. marta pasākumiem, iekšlietu ministrs papildinājis tā dēvēto melno sarakstu, liedzot Latvijā iebraukt vairākām nevēlamām personām no dažādām ārvalstīm, ziņo aģentūra BNS. DP priekšnieks Jānis Reiniks iepriekš atzinis, ka šajā datumā varētu ierasties 30 līdz 40 radikāļu un ekstrēmistu no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Krievijas un Vācijas.
