Ekonomika
Bizness

Tiesa atļāvusi “ABLV Bank” pārdot tās meitasbanku Luksemburgā 1

Foto – LETA

Luksemburgas komerctiesa (Tribunal de Commerce de Luxembourg) atļāvusi “ABLV Bank” pārdot tās meitasbanku Luksemburgā, aģentūrai LETA pavēstīja “ABLV Bank” grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.

Viņš informēja, ka Luksemburgas komerctiesa piektdien noraidīja regulatora lūgumu par “ABLV Bank Luxembourg” likvidāciju. Tiesa nozīmēja divus ārējos administratorus, kuri bankā strādās tuvākos sešus mēnešus, līdz banka atradīs jaunus pircējus.

“Līdz ar tiesas lēmumu Luksemburgas regulators “Commission de Surveillance du Secteur Financier” (CSSF) pārtrauks savu darbu “ABLV Bank Luxembourg” kā pagaidu administrators,” teica Eglītis.

Ar Luksemburgas tiesas lēmumu saglabāts bankas aizsardzības statuss ar maksājumu ierobežojumiem.

“”ABLV Bank” ir pārliecināta, ka šis ir labākais iespējamais iznākums Luksemburgas bankas klientiem un darbiniekiem. Banka ir gandarīta, ka Luksemburgas bankas darbība atzīta par stabilu. Turklāt pagājušajā nedēļā banka Luksemburgā pierādīja, ka tā spēj ātri savākt nepieciešamo likviditātes apjomu, lai izpildītu visus ārējo pārskaitījumu pieprasījumus, atzīmēja Eglītis.

Viņš arī pavēstīja, ka potenciālie investori jau ir izrādījuši interesi par Luksemburgas bankas iegādi.

Eglītis atzīmēja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi tika pieņemti attiecībā uz visiem grupas uzņēmumiem. Taču “ABLV Bank” meitasbankas Luksemburgā kapitāla pietiekamības rādītājs ir 29% salīdzinājumā ar likumā noteiktajiem 10,5%, bet likviditātes seguma rādītājs ir 383%, kamēr likumā noteiktais minimums ir 100%. Bankai arī nav slikto aizdevumu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.

LA.lv