Tiesa attaisno Ilmāru Poikānu jeb Neo (papildināts plkst.13:40) 7
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien attaisnoja Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).
Attaisnotais Poikāns žurnālistiem sacīja, ka priecājas par tiesas spriedumu, taču viņam ir žēl tiesvedībā izniekotā laika un resursu visām iesaistītajām pusēm. Viņš norādīja, ka advokāti vakar notikušajās tiesas debatēs parādījuši pietiekoši daudzus argumentus, kāpēc viņš būtu attaisnojams, bet, kas tieši pārliecinājis tiesu, nav zināms.
Vaicāts par to, vai uz tiesas sēdi nācis ar pārliecību, ka tiks attaisnots, Poikāns sacīja, ka “cerība mirst pēdējā, un tā nenomira”. Viņš norādīja, ka viņa darbību, ar mērķi publiskot amatpersonu algas, pozitīvais rezultāts ir tieši valsts amatpersonu atalgojuma publiskošana un lielāka caurskatāmība valsts pārvaldē.
Poikāns norādīja, ka gadījumā, ja prokurore spriedumu nolems pārsūdzēt, viņš ir gatavs “cīnīties līdz beigām”. Viņš sacīja, ka šajā gadījumā nav runa par soda apmēru, jo “arī viena stunda sabiedriskajos darbos šajā gadījumā būtu par daudz”.
Pēc sprieduma pasludināšanas prokurore žurnālistiem sacīja, ka pēc iepazīšanās ar pilnā spriedumā norādītu tiesas motivāciju izvērtēs, vai spriedumu pārsūdzēt. Plašākus komentārus par tiesas spriedumu prokurore nesniedza.
Savukārt par cietušo atzītās “ABLV” bankas pārstāvis Jānis Rozenbergs norādīja, ka tiesas debatēs viņš pievienojās prokurores viedoklim par piespriežamo sodu, jo, tā kā Poikāns ir gribējis darīt kaut ko sabiedrības labā, tad šāds sods būtu piemērots.
Viens no Poikāna aizstāvjiem advokāts Aldis Alliks aģentūrai LETA atzina, ka aizstāvība augsti vērtē Poikānu attaisnojošo tiesas spriedumu un tas bijis tāds, kāds sagaidīts.
Veiksmīgo rezultātu Alliks komentēja kā viņa un kolēģu – Ilmāra Punkas un aizsaulē priekšlaicīgi aizgājušajās Sarmas Dūces – komandas darbu, kur aizstāvības pozīcija tiesas debatēs sakņojusies vairākos Augstākās tiesas nolēmumos. Tajos teikts, ka sabiedrībai ir leģitīma interese saņemt informāciju par amatpersonu atalgojumu, un sabiedrības tiesības uz šo informāciju ir lielākas nekā attiecīgo personu tiesības uz savas privātās dzīves neaizskaramību.
Advokāts norādīja, ka VID pats bija padarījis EDS datus samērā viegli pieejamus visiem interneta lietotājiem, tāpēc tiesai bija jāvērtē, vai Poikāns, lietojot vispārpieejamu datorprogrammu, lejuplādējot faktiski vispārpieejamus datus un pēc tam daļu no tiem publicējot, ir izdarījis kaut ko kaitīgu.
“Šajā gadījumā sabiedrība ieguva daudz vairāk, salīdzinoši ar “ABLV Bank” un VID amatpersonu, iespējams, nepatīkamām iekšējām sajūtām. Neviena VID amatpersona saistībā ar Poikāna konstatēto šīs iestādes nolaidību savu amatu nezaudēja, vismaz publiski netika dzirdēts, ka kādam tika piemērots disciplinārsods. Turklāt neviens cietušais – ne VID, ne “ABLV Bank” – nekonstatēja, ka Poikāns ar savu rīcību tiem būtu nodarījis materiālus zaudējumus,” sacīja Alliks.
Kā stāstīja advokāts, lietā tika noskaidrots, ka VID EDS datu bāzes dati ir bijuši vispārpieejami vairāku sistēmisku kļūdu rezultātā. VID darbinieki sniedza liecības par nepietiekamo finansējumu EDS drošības nodrošināšanai, par datu drošību atbildīgo personu neiecelšanu iestādē, par procedūru neizstrādāšanu datorsistēmu apdraudējumu mazināšanai un novēršanai. Kļūdas VID darbā steidzamības kārtā esot tikušas novērstas.
Alliks kopējo tiesas procesu vērtē kā cilvēciski nepatīkamu, kur izgaismojusies valsts varas pārstāvju nepatika pret tā dēvētajiem trauksmes cēlājiem, kā Poikānu. Arī prokurores prasīto sodu – maksimālo iespējamo piespiedu darba stundu skaitu – lietā, kurā apsūdzētais nav nodarījis fizisku vai materiālu kaitējumu, advokāts vērtē kā neadekvātu.
Vaicāts, vai sprieduma stāšanās spēkā gadījumā, tas varētu būt kā precedents līdzīgām tiesvedībām nākotnē, advokāts norādīja, ka patlaban par to ir grūti spriest. Vienlaikus viņš minēja, ka attaisnojošais spriedums ir nozīmīgs ne tikai pašam Poikānam, bet sabiedrībai kopumā, jo Latvijas normatīvajos aktos vēl nav pienācīgi ieviests tā dēvēto trauksmes cēlāju tiesiskas aizsardzības mehānisms.
LETA jau ziņoja, ka tiesas debatēs prokurore lūgusi Poikānam piespriest 280 stundas piespiedu darba.
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra lietu tiesai nodeva pērn jūlijā. Poikānam apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 200.panta 2.daļas – par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 145.panta 1.daļas – par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.
No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.
Izmeklēšanā esot konstatēts, ka Poikāns neatļauti ieguva savā neierobežotā lietošanā 250 VID EDS elektroniskos dokumentus, pārkāpjot Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersanta tiesības uz komercnoslēpumu. Dokumenti saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju – ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus.
Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm.
Pēc prokuratūras domām, iegūtos dokumentus Poikāns lejupielādēja, izmantojot savā īpašumā esošo portatīvo datoru, savukārt vēlāk tos glabāja un pētīja no savā īpašumā esoša ārējā cietā diskā, ko kratīšanā izņēma policija.
Saistībā ar Neo lietu policija 2010.gada maijā kratīšanu veica Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistes Ilzes Naglas mājās. Viņa vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kura lika Latvijai žurnālistei maksāt 20 000 eiro kompensāciju. Nagla par noplūdi no EDS sabiedrību bija informējusi 2010.gada februāra LTV raidījumā.
Krimināllikums par komercnoslēpuma saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Pēc savas aizturēšanas Poikāns sabiedrības balsojumā tika pasludināts par Eiropas cilvēku Latvijā.
