Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. maijs, 2013
Drukāt

Tiesa attaisno trīs Vecrīgs grautiņos apsūdzētus vīriešus

LETALETA

Rīgas apgabaltiesa šodien attaisnoja trīs Vecrīgas grautiņos apsūdzētus vīriešus – baušķenieku Ingu Zaharčenoku, kā arī brāļus Lauri un Jāni Tijonus, savukārt ceturtais šajā izdalītajā lietā apsūdzētais – Lauris Krasņikovs – tika atzīts par vainīgu un sodīts ar piespiedu darbu.

Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, ņemot vērā, ka Krasņikovam savulaik kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, piespriestās 168 piespiedu darba stundas viņam jāatstrādā vairs nebūs, proti, sods uzskatāms par izciestu.

Kāpēc tiesa attaisnojusi Zaharčenoku un brāļus Tijonus, taps zināms, iepazīstoties ar šodien pasludinātā sprieduma motīviem, taču tie būs pieejami vien 30.maijā. Pēc tam desmit dienu laikā šo spriedumu varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākajā tiesā.

Zaharčenoks un brāļi Tijoni līdz šim ir vienīgie, kurus pirmās instances tiesa attaisnojusi prokuratūras celtajās apsūdzībās par dalību 13.janvāra grautiņos. Ne viņi, ne arī Krasņikovs savu vainu tiesā neatzina.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2009.gada 15.janvārī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa tolaik aizdomās turētajam Zaharčenokam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tā paša gada 5.februārī apgabaltiesa šo lēmumu pārskatīja un atstāja negrozītu. Zaharčenoka tuvinieki, radinieki un draugi todien bija pulcējušies pie tiesas nama uz piketu.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa apjomīgo 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs – pret 25, bet trešais – pret 20. Vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk.

Lielākā daļa apsūdzēto pirmās instances tiesas spriedumu jau sagaidījusi. Vairums no viņiem sodīti ar piespiedu darbu, daži saņēmuši nosacītu brīvības atņemšanu, bet reālu cietumsodu izpelnījušies vien tie, kuri jau iepriekš izdarījuši noziegumus. Tomēr liela daļa pasludināto spriedumu vēl nav stājusies likumīgā spēkā.

Kriminālprocesos, kas tika sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.

2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā Krimināllikuma redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk šī norma tika izslēgta.

Šobrīd likums par dalību grautiņos paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

LETA jau ziņoja, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.

Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi – tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS “Latvijas balzams” produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns “Fīlings”. Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.

Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+