Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. augusts, 2015
Drukāt

Tiesā izskatīs prasību pret Putinu par centieniem slēpt Krievijas upurus Donbasā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Krievijas Augstākā tiesa ceturtdien izskatīs Informācijas brīvības fonda priekšsēdētāja Ivana Pavlova, Krievijas žurnālistu un sabiedrisko aktīvistu prasību pret prezidentu Vladimiru Putinu, kurā lūgts atzīt par nelikumīgu valsts galvas rīkojumu, ar kuru informācija par “miera laikā specoperāciju veikšanas gaitā” kritušajiem Krievijas armijas karavīriem pasludināta par slepenu, ceturtdien vēsta radio “Brīvība”.

Putina rīkojuma mērķis ir nepieļaut Donbasā kritušo Krievijas karavīru nāves apstākļu izmeklēšanu, kā arī izskaust kritušo karavīru tuviniekiem vēlēšanos komunicēt ar žurnālistiem vai pieprasīt materiālas kompensācijas, norāda prasības iesniedzēji.

Prasība Augstākajā tiesā tika iesniegta jūnijā, bet Putina rīkojums, ar kuru tika veikti grozījumi 1995.gada likumā “Par valsts noslēpumu”, tika parakstīts 28.maijā.

Tas notika pēc tam, kad viens no prasības iesniedzējiem pilsoniskais aktīvists Ruslans Ļevijevs kopā ar savu draugu Vadimu Korovinu bija devušies braucienā pa Krieviju, lai atrastu Ukrainā “komandējumu” laikā kritušo Krievijas karavīru kapus.

Ļevijevam un Korovinam izdevās ne tikai atrast apbedījumus, bet arī sazināties ar radiniekiem un vietējiem iedzīvotājiem, kas apstiprināja, ka kritušie bijuši Krievijas armijas kadru karavīri un dzīvību zaudējuši “kaujās”.

Kapi bijuši svaigi, atbilstoši aktīvistu ziņām karavīri tajos apglabāti 4. un 5.maijā.

Prasības iesniedzēju vidū līdzās Pavlovam un Ļevijevam ir žurnālists Arkādijs Babčenko, Timurs Oļevskis, kurš Donbasā gatavojis reportāžas telekanālam “Doždj”, avīzes “Novaja Gazeta” reportieris Pāvels Kanigins, žurnālists un bijušais politieslodzītais Grigorijs Pasko, Pleskavas deputāts Ļevs Šlosbergs, kurš Krievijā viens no pirmajiem atklātībai nodeva informāciju par Ukrainā kritušajiem Krievijas desantniekiem, kā arī citi.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+