×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.1°C
Līga
Sestdiena, 23. jūnijs, 2018
20. februāris, 2018
Drukāt

Tiesa liek atklāt LTV vadības prēmijas (10)

Foto - Lita Krone/LETAFoto - Lita Krone/LETA

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atklātās ziņas liecina, ka Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem (no labās) un valdes loceklim Sergejam Ņesterovam 2015. un 2016. gadā ir bijis papildienākumu birums.

Neraugoties uz Latvijas Televīzijas (LTV) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) iebildumiem, administratīvā rajona tiesa ir likusi atklāt LTV valdes locekļu saņemtās prēmijas un to pamatojumu, un šis spriedums jau ir stājies spēkā.

Pēc tiesas sprieduma NEPLP atklātās ziņas rāda: neraugoties uz to, ka Ivara Beltes vadībā LTV 2015. gadu beidza ar 1,19 miljonu eiro zaudējumiem, pats šīs valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs par papildu ienākumiem nav varējis sūdzēties. 2016. gadā – tātad nākamajā gadā pēc iespaidīgajiem zaudējumiem – LTV valdes priekšsēdētājs ar NEPLP lēmumu ir saņēmis 5135 eiro prēmiju pēc nodokļu nomaksas, turklāt iespaidīgās summas pamatojums ir bijis – “ņemot vērā 2015. gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”. Arī LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs saņēmis 5147 eiro prēmiju pēc nodokļu nomaksas ar tādu pašu formulējumu kā I. Beltem. Vēl 2067 eiro lielu piemaksu pēc nodokļu nomaksas S. Ņesterovs ir saņēmis par… “virsstundām, nodrošinot valdes mērķu sasniegšanu”. Izrādās, jau 2013. gada pavasarī NEPLP ar S. Ņesterovu vienojusies par šādu īpašu nosacījumu valdes locekļa funkciju pildīšanā.

2017. gadā papildienākumu birums LTV vadībai ir turpinājies: atšķirība tikai tā, ka nu jau 2249 eiro piemaksu “par virsstundām” saņēmis I. Belte, ar kuru šāda vienošanās, kā izrādās, tāpat noslēgta jau 2013. gadā. Savukārt 6368 eiro prēmiju pēc nodokļu nomaksas I. Belte ar NEPLP lēmumu saņēmis, “ņemot vērā 2016. gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”. S. Ņesterovs ar tādu pašu formulējumu saņēmis 6283 eiro, bet valdes loceklis Ivars Priede – 5838 eiro prēmiju (arī šīs summas – pēc nodokļu nomaksas).

Šo informāciju nebija vēlējusies atklāt ne LTV, ne arī NEPLP, kura tiesai bija iesniegusi virkni argumentu, kāpēc sabiedrībai noteikti nevajagot uzzināt, kādas prēmijas un piemaksas un ar kādu pamatojumu saņem sabiedriskās televīzijas vadītāji. NEPLP ieskatā šādas “ierobežotas pieejamības informācijas izplatīšana radītu apdraudējumu ne vien personām, par kurām iegūta informācija, bet nepārprotami tiktu nodarīts kaitējums LTV darbībai kopumā, kā arī sabiedrībai”. Tomēr tiesa attiecībā uz LTV vadību šos argumentus atzina par nepamatotiem.

Jau pirms šā tiesas sprieduma bija zināms, ka NEPLP 2016. gadā paklusām divas reizes lēmusi par LTV vadības algu palielinājumu, kopumā I. Beltem un viņa kolēģiem gada laikā nodrošinot atalgojuma pieaugumu par vairāk nekā 56 procentiem. 2016. gada 28. janvārī NEPLP iepriekšējā sastāvā pieņēma lēmumu par LTV vadības mēneša atlīdzības palielinājumu 25% apmērā no 2016. gada 1. februāra. Savukārt vēl vienu algas palielinājumu par ceturto daļu no 2017. gada 1. februāra sabiedriskās televīzijas vadībai NEPLP piešķīra 2016. gada 22. decembrī, un abiem palielinājumiem pamatojums bija faktiski identisks.

“Vērā ņemti Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13. punkta noteikumi un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66. panta pirmās daļas astotā punkta un 79. panta ceturtās daļas noteikumi, kas paredz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību pārskatīt, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi,” par abiem palielinājumiem skaidro NEPLP.

Vienīgā atšķirība – par 2016. gada sākuma lēmumu atsauce bija uz to, ka “saskaņā ar SIA “Fontes Vadības konsultācijas” 2014. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā (“Top Executive Compensation Survey Latvia 2014″) toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 40% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos”. Savukārt 2016. gada beigās vērā ņemts jau cits pētījums, no kura esot izrietējis, ka algas palielināšana par ceturto daļu neko nozīmīgu neesot devusi: “Saskaņā ar SIA “Fontes Vadības konsultācijas” 2016. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā (“Top Executive Compensation Survey”) toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 45% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos.”

Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju datubāzes informācija, 2015. gadā I. Belte LTV vadītāja postenī kopā saņēma 46 082 eiro jeb vidēji 3840 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Savukārt 2016. gadā, neraugoties uz LTV sliktajiem darbības rezultātiem gadu iepriekš, I. Beltes vidējais ikmēneša atalgojums pieauga par gandrīz tūkstoš eiro, sasniedzot 4764 eiro.

Kopā LTV valdes priekšsēdētājs 2016. gadā algā saņēma jau 57 175 eiro – par 11 093 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka gada laikā I. Beltes ienākumi LTV bija pieauguši par 24% – gandrīz ceturto daļu. Dati par 2017. gadu vēl nav publiski pieejami.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Vajag caurspīdigumu VISIEM, lai redz arī kur tērē, kā tērē!

  2. Vējoņa kancelejā cik ierēdņu sēž un saņem lielas algas???????Tur arī izkratīt vajag!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  3. VEJOŅA KANCELEJĀ!!!!!!!!!!!!!!!!!!
    Pilnu pārskatu par prezidenta kancelejas darbinieku pērn saņemtajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to oficiālo pamatojumu publicējis portāls Pietiek.com.
    Regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu mēnesi pēc mēneša. Pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Naudas balvas it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās. Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda līdz šim nepubliskoti finanšu dati, pērn ir sākušies jauni „treknie gadi”, secina portāls.
    Regulāras piemaksas ar īpatniem pamatojumiem
    Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā pērn finanšu līdzekļi dāsni tērēti darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām, – šādu secinājumu liek izdarīt pēc oficiāla pieprasījuma prezidenta kancelejas sagatavotais pārskats par 2016. gadā šajā iestādē aprēķinātajām un izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām.
    Kā rāda šis pārskats, pērn ik mēnesi virknei prezidenta kancelejas darbinieku papildus noteiktajai darba algai piešķirtas vērā ņemamas piemaksas – turklāt ne tikai gadījumos, kad bijis jāaizvieto kāds kolēģis, bet arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.
    Tā, piemēram, kancelejas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte visu gadu ik mēnesi saņēmusi piemaksu, kuras lielums bijis no 220 līdz 730 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šī amatpersona katru mēnesi esot īpaši intensīvi „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei”.
    Savukārt Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons piemaksas saņēmis trīs gada pēdējos mēnešus – attiecīgi 683 eiro, 1024 eiro un 878 eiro. Viņš tieši šajos trijos mēnešos īpaši intensīvi un nepārtraukti esot nodarbojies ar „ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei”.
    Naudas balvu un prēmiju lietus
    Pagājušā gada oktobrī pār Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem masveidā nolijis arī īsts naudas balvu lietus, – tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro. Taču arī daudzu šo balvu piešķiršanas pamatojums rada neizpratni.
    Valsts prezidenta padomniekam Jānim Plepam, kurš oficiāli nodarbojas ar konstitucionālo tiesību jautājumiem, 2241 eiro naudas balva piešķirta par kaut ko pilnīgi citu – par starptautiskas konferences „dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”.
    Savukārt ar „augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” īpaši intensīva darba apstākļos esot nodarbojusies… Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, par to arī saņemot 1906 eiro lielu naudas balvu.
    Divus mēnešus vēlāk, pagājušā gada decembrī ir pienācis lielais prēmiju izmaksas brīdis. Tikai tādu prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Tiesa, pamatojums visām bijis pilnīgi identisks – „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.
    Uz iespaidīgo četrciparu balvu un prēmiju fona izceļas vienkāršajiem darbarūķiem izmaksātās summas. Leģendārais Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī aizvadījis 62 darba gadus, par pagājušā gada veikumu saņēmis 193 eiro prēmiju, bet par darbu pils iekārtošanā un prezidenta rezidences pārcelšanā no Melngalvju nama uz Rīgas pili – 258 eiro naudas balvu.
    Salīdzinājumam – Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija par „Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu” vien pagājušā gada oktobrī ir saņēmusi 910 eiro lielu naudas balvu.
    Grūtības ar pamatošanu
    Vairāku dienu laikā Valsts prezidenta kanceleja, kuru nu jau vada bijušais Latvijas Pasta vadītājs Arnis Salnājs, nespēja vai nevēlējās viest skaidrību par iespaidīgo izmaksu piešķiršanas pamatotību gadījumos, kas LA radīja īpašas aizdomas.
    To jautājumu vidū, uz kuriem saistībā ar dāsnajām izmaksām un to pamatojumu nekādas atbildes nespēja sniegt ne tikai A. Salnājs, bet arī prezidenta kancelejas Preses dienests (tā vadītāja Ilze Salna pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmusi 2990 eiro) un prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis (pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmis 4431 eiro), bija šādi:
    – kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece visu gadu katru mēnesi „nodrošināja tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei?
    – kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?
    – kādas tieši ārvalstu investīcijas ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem darbības virzieniem?
    – kā tieši prezidenta nacionālās drošības padomnieks „nodrošināja Latvijas pārstāvību un dalību NATO Varšavas samitā” – un vai tiešām tieši viņš bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību??
    – kādi tieši ir tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti ir plānojusi un koordinējusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece?
    – kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste īstenoja augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā – un kāpēc šāds darbs bija uzdots Apžēlošanas dienestam, kuram it kā ir pilnīgi citas funkcijas?
    Valsts kontrole pievērsīšot uzmanību
    Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola pašlaik atturas komentēt konkrētas izmaksas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un to pamatojumu, vien norāda, ka vispār likums ļauj „valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.
    Taču vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atlīdzības jautājumi ir tās aktuālo revīzijās pārbaudāmo jautājumu lokā: „Informējam, ka šobrīd Valsts kontrole veic saimnieciskā gada pārskata revīziju par valsts iestāžu, tajā skaitā arī Valsts prezidenta kancelejas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Revīzijas ietvaros tiks pievērsta uzmanība arī valsts iestādēs izmaksātajai atlīdzībai.”
    Citās institūcijās – vēl „treknāk”?
    Valsts prezidenta kanceleja gan ir pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas bez kavēšanās ir atklājusi prēmēto, apbalvoto un piemaksām apveltīto darbinieku sarakstu.
    Tikmēr, piemēram, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija šādus precīzus datus nodot atklātībai atsakās. Informācijas prasītājam esot visas tiesības ministrijas lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, norāda valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, tā netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka salīdzinājumā ar Ārlietu ministrijas pērnajiem tēriņiem šajā jomā prezidenta kancelejas „treknais gads” vēl ir bijis diezgan liess.
    19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 1974,23 eiro
    Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam – 1952,75 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 1921,05 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 1869,82 eiro
    Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 1869,82 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 1636,09 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 1467,68 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1426,60 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1346,12 eiro
    Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1337,22 eiro
    Ingai Šteinbrikai – 1302,04 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1284,10 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1133,70 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei – 1088,58 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1052,90 eiro
    Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 2632,31 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 2561,40 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 2561,40 eiro
    Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 2561,40 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 2241,23 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 2010,52 eiro
    Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai – 1906,65 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1844,00 eiro
    Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1831,81 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1759,04 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1754,84 eiro
    Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei – 1736,05 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1563,40 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam – 1387,87 eiro
    Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei – 1386,42 eiro
    Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai – 1338,92 eiro
    Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1323,00 eiro
    Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei – 1302,22 eiro
    Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei – 1268,69 eiro
    Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei – 1250,50 eiro
    Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1243,00 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro
    Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1241,85 eiro
    Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam – 1196,20 eiro
    Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram – 1170,31 eiro
    Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos – 1150,00 eiro
    Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei – 1150,00 eiro
    Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei – 1014,25 eiro
    Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei – 1002,94 eiro

  4. Ja Beltes kungam izdotos skatītājus iepriecināt ar jaunu, gudru, vizuāli bagātu kultūras programmu nožēlojamo simts gramu vietā, es lūgtu, lai viņam maksā vēl vairāk.Prēmiju izmaksātu, ja beztalantīgie, paškritiku zaudējušie žurnālisti neaizņemtu štata darbinieku vietas.

  5. Laikam jau šīs valsts augslīmeņa parazīti nerimsies,zags līdz pēdējam centam no nodokļu naudas..Neviens nekontrolē,neviens neatbild pa izzagto,VID redz tik mazos ezīšus kurus var izslaukt sausus,bet ne tos kas tūkstošiem,miljoniem zog!!

  6. VEJOŅA KANCELEJĀ!!!!!!!!!!!!!!!!!!
    Pilnu pārskatu par prezidenta kancelejas darbinieku pērn saņemtajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to oficiālo pamatojumu publicējis portāls Pietiek.com.
    Regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu mēnesi pēc mēneša. Pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Naudas balvas it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās. Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda līdz šim nepubliskoti finanšu dati, pērn ir sākušies jauni „treknie gadi”, secina portāls.
    Regulāras piemaksas ar īpatniem pamatojumiem
    Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā pērn finanšu līdzekļi dāsni tērēti darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām, – šādu secinājumu liek izdarīt pēc oficiāla pieprasījuma prezidenta kancelejas sagatavotais pārskats par 2016. gadā šajā iestādē aprēķinātajām un izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām.
    Kā rāda šis pārskats, pērn ik mēnesi virknei prezidenta kancelejas darbinieku papildus noteiktajai darba algai piešķirtas vērā ņemamas piemaksas – turklāt ne tikai gadījumos, kad bijis jāaizvieto kāds kolēģis, bet arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.
    Tā, piemēram, kancelejas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte visu gadu ik mēnesi saņēmusi piemaksu, kuras lielums bijis no 220 līdz 730 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šī amatpersona katru mēnesi esot īpaši intensīvi „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei”.
    Savukārt Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons piemaksas saņēmis trīs gada pēdējos mēnešus – attiecīgi 683 eiro, 1024 eiro un 878 eiro. Viņš tieši šajos trijos mēnešos īpaši intensīvi un nepārtraukti esot nodarbojies ar „ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei”.
    Naudas balvu un prēmiju lietus
    Pagājušā gada oktobrī pār Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem masveidā nolijis arī īsts naudas balvu lietus, – tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro. Taču arī daudzu šo balvu piešķiršanas pamatojums rada neizpratni.
    Valsts prezidenta padomniekam Jānim Plepam, kurš oficiāli nodarbojas ar konstitucionālo tiesību jautājumiem, 2241 eiro naudas balva piešķirta par kaut ko pilnīgi citu – par starptautiskas konferences „dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”.
    Savukārt ar „augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” īpaši intensīva darba apstākļos esot nodarbojusies… Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, par to arī saņemot 1906 eiro lielu naudas balvu.
    Divus mēnešus vēlāk, pagājušā gada decembrī ir pienācis lielais prēmiju izmaksas brīdis. Tikai tādu prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Tiesa, pamatojums visām bijis pilnīgi identisks – „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.
    Uz iespaidīgo četrciparu balvu un prēmiju fona izceļas vienkāršajiem darbarūķiem izmaksātās summas. Leģendārais Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī aizvadījis 62 darba gadus, par pagājušā gada veikumu saņēmis 193 eiro prēmiju, bet par darbu pils iekārtošanā un prezidenta rezidences pārcelšanā no Melngalvju nama uz Rīgas pili – 258 eiro naudas balvu.
    Salīdzinājumam – Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija par „Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu” vien pagājušā gada oktobrī ir saņēmusi 910 eiro lielu naudas balvu.
    Grūtības ar pamatošanu
    Vairāku dienu laikā Valsts prezidenta kanceleja, kuru nu jau vada bijušais Latvijas Pasta vadītājs Arnis Salnājs, nespēja vai nevēlējās viest skaidrību par iespaidīgo izmaksu piešķiršanas pamatotību gadījumos, kas LA radīja īpašas aizdomas.
    To jautājumu vidū, uz kuriem saistībā ar dāsnajām izmaksām un to pamatojumu nekādas atbildes nespēja sniegt ne tikai A. Salnājs, bet arī prezidenta kancelejas Preses dienests (tā vadītāja Ilze Salna pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmusi 2990 eiro) un prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis (pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmis 4431 eiro), bija šādi:
    – kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece visu gadu katru mēnesi „nodrošināja tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei?
    – kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?
    – kādas tieši ārvalstu investīcijas ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem darbības virzieniem?
    – kā tieši prezidenta nacionālās drošības padomnieks „nodrošināja Latvijas pārstāvību un dalību NATO Varšavas samitā” – un vai tiešām tieši viņš bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību??
    – kādi tieši ir tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti ir plānojusi un koordinējusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece?
    – kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste īstenoja augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā – un kāpēc šāds darbs bija uzdots Apžēlošanas dienestam, kuram it kā ir pilnīgi citas funkcijas?
    Valsts kontrole pievērsīšot uzmanību
    Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola pašlaik atturas komentēt konkrētas izmaksas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un to pamatojumu, vien norāda, ka vispār likums ļauj „valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.
    Taču vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atlīdzības jautājumi ir tās aktuālo revīzijās pārbaudāmo jautājumu lokā: „Informējam, ka šobrīd Valsts kontrole veic saimnieciskā gada pārskata revīziju par valsts iestāžu, tajā skaitā arī Valsts prezidenta kancelejas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Revīzijas ietvaros tiks pievērsta uzmanība arī valsts iestādēs izmaksātajai atlīdzībai.”
    Citās institūcijās – vēl „treknāk”?
    Valsts prezidenta kanceleja gan ir pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas bez kavēšanās ir atklājusi prēmēto, apbalvoto un piemaksām apveltīto darbinieku sarakstu.
    Tikmēr, piemēram, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija šādus precīzus datus nodot atklātībai atsakās. Informācijas prasītājam esot visas tiesības ministrijas lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, norāda valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, tā netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka salīdzinājumā ar Ārlietu ministrijas pērnajiem tēriņiem šajā jomā prezidenta kancelejas „treknais gads” vēl ir bijis diezgan liess.
    19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 1974,23 eiro
    Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam – 1952,75 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 1921,05 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 1869,82 eiro
    Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 1869,82 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 1636,09 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 1467,68 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1426,60 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1346,12 eiro
    Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1337,22 eiro
    Ingai Šteinbrikai – 1302,04 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1284,10 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1133,70 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei – 1088,58 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1052,90 eiro
    Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 2632,31 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 2561,40 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 2561,40 eiro
    Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 2561,40 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 2241,23 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 2010,52 eiro
    Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai – 1906,65 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1844,00 eiro
    Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1831,81 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1759,04 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1754,84 eiro
    Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei – 1736,05 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1563,40 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam – 1387,87 eiro
    Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei – 1386,42 eiro
    Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai – 1338,92 eiro
    Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1323,00 eiro
    Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei – 1302,22 eiro
    Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei – 1268,69 eiro
    Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei – 1250,50 eiro
    Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1243,00 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro
    Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1241,85 eiro
    Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam – 1196,20 eiro
    Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram – 1170,31 eiro
    Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos – 1150,00 eiro
    Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei – 1150,00 eiro
    Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei – 1014,25 eiro
    Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei – 1002,94 eiro
    Man patīk

  7. Kur viņi liks to naudu? Zārkam kabatu nav!

  8. Tad redz kam bija vajadzīga visa šī ” neatkarības ” atjaunošana !!!Daru ko gribu ! Mūsu valsts problēma nav tas , ka mēs nevaram pabarot visus trūcīgos , bet tas , ka bagātie vēljoprojām nevar ” PIERĪTIES ” !!!

  9. Un cik vēl šādu totāli bezatbildīgu parazītu sēž uz mūsu kakla?!!!!

  10. Mēs tik tiešām esam nabagi…garīgi un fiziski….

Draugiem Facebook Twitter Google+