Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. aprīlis, 2014
Drukāt

Tiesa nav atzinusi Strīķes atlaišanu procedūras pārkāpumu dēļ (2)

Strike

Galvenie tiesas argumenti atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata bija pārkāpumi pašā atlaišanas procedūrā, izriet no aģentūras LETA rīcībā esošā pilnā sprieduma teksta šajā lietā.

Kā norādīts spriedumā, lietas izskatīšanā tika noskaidrots, ka prasītājas kā amatpersonas novērtēšana notikusi trīs reizes, tajā skaitā atkārtota, tādā veidā neievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību un nosacījumus, uz kuru pamata novērtēšana tika veikta. Tādēļ tiesa atzina, ka tas nevar kalpot par darba devēja uzteikuma likumīgu pamatojumu.

Tāpat spriedumā minēts, ka KNAB likums nosaka, ka biroja amatpersonas un darbinieka darbību un tā rezultātus ne retāk kā reizi divos gados novērtē biroja priekšnieka izveidota vērtēšanas komisija, tomēr attiecīgajā gadījumā Strīķes vērtēšana notikusi vienpersoniski, piedaloties tikai biroja priekšniekam, līdz ar to vērtēšanas procesā nav tikusi piemērota likuma noteiktā speciālā norma un process nav veikts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšana par 2012.gadu tika pabeigta 2013.gada 16.maijā, savukārt atkārtotā novērtēšana pabeigta 2014.gada 7.februārī, līdz ar to netika ievērots atkārtotās novērtēšanas termiņš, kas noteikts Ministru kabineta “Noteikumos par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darbības izpildes novērtēšanu”. KNAB, novērtējot prasītājas darbu un prasmes, nepareizi piemērojis normatīvos aktus, kas noteic novērtēšanas kārtību, un uz to pareizi norādījis Ministru prezidents, ģenerālprokurors un arodbiedrība, teikts spriedumā.

Tāpat tiesa paudusi, ka nevar piekrist KNAB attiecībā uz to, ka uzteikuma pamats ir atbilstošs Darba likumam, kas tiešām nosaka termiņu nekavējoties un neprasa saskaņošanu ar arodbiedrību. Tiek norādīts, ka netika konstatēti tādi apstākļi, kas dotu tiesisku pamatu uzteikt darba līgumu uz uzteikumā norādītā pamata nekavējoties, līdz ar to uzteikumu nevar atzīt par tiesisku.

Spriedumā minēts, ka atbildētājs kā darba devējs nav noteikti pierādījis darba līguma uzteikuma pamatu un nav pamata uzskatīt, ka darba devēja uzteikums ir tiesiski pamatots. Tiesa norādījusi, ka ir pārkāpta noteiktā darba līguma uzteikšanas kārtība un ir pamats tā atzīšanai par spēkā neesošu un darbiniece atjaunojama iepriekšējā darbā.

Tāpat no sprieduma secināms, ka KNAB nebija ievērojis Darba likumā noteikto nosacījumu par to, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot atsevišķus gadījumus.

Arī Ģenerālprokuratūras prokurore savā atzinumā norādīja, ka apstrīdētais rīkojums nav tiesisks un ir atceļams un amatpersonas novērtēšana, uz kā pamata veikts uzteikums, nav likumam atbilstoša un tiesiska.

Kā norādīja Strīķes pārstāve zvērināta advokāte Ilona Jirgena, advokāte iepriekš vērsās tiesā ar norādi, ka netiek pildīts spriedumā noteiktais nekavējoties izmaksāt Strīķei vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu 5066 eiro apmērā, savukārt tiesa attiecīgi vērsās pie tiesu izpildītāja.

Advokāte norādīja, ka KNAB iepriekšminēto summu pārskaitīja, taču no tiem izpildītājam nepieciešams ieturēt savus izdevumus, kuri esot aptuveni 1000 eiro. Jirgena sacīja, ka tiesu izpildītājs plānojis izdot priekšrakstu saistībā ar to, lai Strīķei tiktu samaksāta visa noteiktā summa.

Jirgena minēja, ka Strīķe vēl joprojām neesot iepazīstināta ar rīkojumu par atjaunošanu darbā, kā arī netiek ielaista savā kabinetā. Pēc advokātes domām, no juridiskā viedokļa spriedums nav izpildīts nekavējoties.

Tiesu izpildītājs Juris Vildaus aģentūrai LETA komentārus atturējās sniegt.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu no amata.

Lieta līdz tiesai nonāca pēc tam, kad Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei, bet šoreiz valdības vadītāja strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Pirmo reizi Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja pērn 20.decembrī, taču iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī šo lēmumu atcēla. 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti, un 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Otrreiz atjaunojot Stīķi amatā, Dombrovskis uzdeva nodrošināt komisijas izveidošanu KNAB priekšnieka vietnieku novērtēšanai. Lai arī Dombrovskis uzdeva komisijā iesaistīt sadarbības partnerus, tajā darbojās Streļčenoks, viņa palīdze Māra Priedīte un vietniece Ilze Jurča.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Domāju, ka Streļčenokam steidzīgi nepieciešama veselības pārbaude.

  2. Izrādās ka tiesa mēdz būt kompetenta un pat taisnīga-lieli brīnumi?

Draugiem Facebook Twitter Google+