Tiesa nedrīkst līst politiķu lauciņā. Intervija ar ST tiesnešiem 1
Satversmes tiesas tiesneši tiesību zinātņu doktori Uldis Ķinis un Kaspars Balodis savu desmit gadu pilnvaru laikā, kas beidzās 31. martā, piedalījušies gandrīz 250 Satversmes tiesas nolēmumu tapšanā par Latvijai nozīmīgiem konstitucionāliem jautājumiem. Tiesnesis Ķinis ar ANO Drošības padomes lēmumu tika ievēlēts par ANO Starptautiskā tribunāla tiesnesi bijušās Dienvidslāvijas jautājumā un piedalījās lietas izskatīšanā pret horvātu ģenerāli Gotovinu un citiem kara noziedzniekiem. Viņa specializācija ir krimināltiesības, īpaši kibernoziegumi. Savukārt tiesneša Baloža pārzinātā joma ir civiltiesības.
Laikā, kad informācijas tehnoloģijas attīstās vēja spārniem, arvien aktuālāks kļūst jautājums par mūsu personisko datu aizsardzību. Bet vienlaikus ar to ne mazāk svarīgs ir valsts drošības jautājums. Kur ir tā robežšķirtne starp personīgajām un valstiskajām interesēm?
K. Balodis: Nav iespējams dot universālu recepti. Tiesības uz personas datu aizsardzību, kā mēs ne reizi vien savos spriedumos esam secinājuši, ir tiesību uz privāto dzīvi sastāvdaļa. Tomēr jāatzīst – lai gan tiesības uz privāto dzīvi ir ļoti plašas, tomēr tās nav absolūtas un ir ierobežojamas valsts drošības interesēs. Bet tas, kā to izdarīt samērīgā veidā, ir jāmeklē likumdevējam.
U. Ķinis: Ja šāda lieta nonāk Satversmes tiesā, mums ir izstrādāta metodoloģija, kā to vērtēt. Galvenais ir tas, vai ierobežojums attiecīgajai personai būs mazāks nekā sabiedrības ieguvums kopumā. Vācijas konstitucionālā tiesa, skatot lietu par palīgierīču izmantošanu informācijas iegūšanai no valsts puses, atzina: ja ir nepieciešams novērst apdraudējumu, skaidri zinot, ka tiek plānots terora akts, tad nedrīkst aizliegt izmantot šādas ierīces, jo tas ir sabiedrības interesēs. Tā formula jau paliek viena un tā pati, tikai gadījumi mainās. Runājot par datu aizsardzību, es vēlos pievērst “Latvijas Avīzes” lasītāju uzmanību tam, ka šajā jautājumā jānodala divas lietas. Pirmkārt, datu aizsardzība tehniskā līmenī. Ja iegādājaties jaunāko modeļu viedtālruņus, tad par privātumu aizmirstiet! Lai cilvēki izlasa lietošanas instrukciju, un, kad tiks līdz kādai četrdesmit astotajai lappusei, redzēs, ka, sākot ierīces lietošanu, ir devuši piekrišanu ļoti plašām datu apstrādes iespējām.
Otrkārt, ļoti svarīga ir juridiskā puse. Neapšaubāmi, datu aizsardzība ir viena no Eiropas Savienības tiesību prioritātēm, un no juridiskās puses šo jautājumu mēģina sakārtot, uzspiežot uzņēmumiem meklēt jaunus risinājumus, lai datus nekavējoties šifrētu un tie nebūtu pieejami. Nākamā gada maijā stāsies spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārējā datu aizsardzības regula, kā arī Policijas direktīva, kur būs paredzēti ļoti stingri soļi, kādā veidā datu apstrādes uzņēmumiem, kuri vēlas darboties ES tirgū, jāsavieto visas lietas, kas skar datu aizsardzību.
Vēl ir daudz neskaidrību par e-veselību, tajā skaitā arī tas, vai informācija par pacientiem būs pietiekami pasargāta no svešām acīm. Vai Satversmes tiesa te var palīdzēt?
Ja likums atļaus attiecīgu datu vākšanu, bet cilvēks uzskatīs, ka tā ir pretrunā Satversmei, persona var iesniegt tiesā konstitucionālo sūdzību.
K. Balodis: Varētu vērsties tādā gadījumā, ja persona apstrīdētu tiesību normu, uz kuru pamatojoties notiek datu vākšana. Vēršanās Satversmes tiesā ir papildu tiesību aizsardzības līdzeklis. Ja persona būtu piedzīvojusi savu datu noplūdi, tad vispirms būtu jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā.
Par mums jau tagad var uzzināt gandrīz visu, līdz pat guļamistabai…
U. Ķinis: Pastāv uzskats, ka, attīstoties modernajām tehnoloģijām, datu aizsardzība ir iluzora. Bet cilvēkam jau neviens nespiež likt fotogrāfijas no savas dzīves notikumiem dažādos sociālajos tīklos un stāstīt visiem, kā es no rīta pieceļos, ko es ēdu vai neēdu.
Jūs neesat nevienā sociālajā tīklā?
Esmu tikai speciālos sociālajos tīklos, kas saistīti ar kibernoziegumu apkarošanu.
K. Balodis: Neesmu.
Nesen bija neliels skandāls, kur izskanēja pārmetums tiesnesim, ka viņa izskatāmajā lietā ir iesaistīta persona, ar kuru viņš sazinājies interneta sejas grāmatā. Vai tāpēc tiesneši neiesaistās tīmeklī, lai izvairītos no šādiem pārmetumiem?
U. Ķinis: Pasaulē par to notiek diskusijas. Taču jāņem vērā, ka tiesnesis nav izolēts no sabiedrības, viņam neviens nevar aizliegt komunicēt sociālajos tīklos, nevar aizliegt nevienu darbību, kas nav pretrunā ar likumu. Tiesnesim, ievērojot savu profesionālo ētiku, ir jāsaprot, ar ko viņš komunicē un ar ko nevajadzētu uzturēt regulārus kontaktus. Ja pieslēdzas cilvēks, kuram tuvākajā laikā būs tiesas sēde, tad tehniski nav grūti viņu izslēgt no saziņas.
