Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. novembris, 2016
Drukāt

Tiesa noraida Kargina un Krasovicka prasību par “Parex” pārņemšanas līguma atcelšanu

LETALETA

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien pilnībā noraidīja bijušo “Parex bankas” īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas personā un AS “Reverta” par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT piedzina no Kargina, Krasovicka, Georgija Krasovicka un Aleksandras Krasovickas ar lietas vešanas saistītos izdevumus – par labu Finanšu ministrijai 7500 eiro no katra, par labu “Reverta” 7500 eiro no katra, par labu Privatizācijas aģentūrai 7500 eiro no katra un par labu VAS “Latvijas Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (bijusī VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”) 6951 eiro no katra.

Pilns spriedums tiks noformēts 9.decembrī, un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Atbildētāju advokāts Uģis Grūbe aģentūrai LETA norādīja, ka jāsagaida sprieduma motīvu daļa un tad tiks lemts par tālāko rīcību.

LETA jau ziņoja, ka 2014.gada sākumā arī Rīgas apgabaltiesa noraidīja šo prasību.

Kargins un Krasovickis tiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, kuru parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī. Tāpat par spēkā neesošām lūgts atzīt no ieguldījuma līguma izrietošās saistības – vairākus ķīlas līgumus.
Prasītāju pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka prasības pamatā ir fakts, ka 2008.gada oktobrī, kad visā pasaulē jau aktīvi notika atbalsta sniegšana daudzām bankām, Latvijas valsts institūcijas dzīvoja pārliecībā, ka globālā finanšu un ekonomiskā krīze Latviju neskars, un Latvijā nebija sagatavota normatīvā bāze nedz komercatbalsta sniegšanai, nedz banku pārņemšanai valsts īpašumā.

Kad “Parex banka” saskārās ar globālās krīzes izraisītām likviditātes problēmām un Latvijas ekonomiskās krīzes izraisītām kapitāla pietiekamības problēmām, tā lūdza valsts atbalstu, kā pasaulē darīja simtiem citu banku, savukārt Latvijai nebija nedz programmas, nedz akumulētu līdzekļu, nedz likumdošanas bāzes Eiropas Savienībā (ES) pieņemto lēmumu īstenošanai, ar kuriem valstu finanšu ministru starpā tika panākta vienošanās par tūlītēju ES līmenī koordinētu rīcību, lai novērstu finanšu krīzi. Cita starpā ES valstu finanšu ministri panāca vienošanos par atbalstu sistēmiski svarīgām finanšu iestādēm.

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe iepriekš atzīmēja, ka visi esot apzinājušies, ka “Parex bankas” bojāeja sagraus Latvijas finanšu sistēmu, bet valsts rokās nebija mehānismu, kā to nepieļaut, un tas piespieda valsti censties parādīt, ka banka nonāks valsts rīcībā brīvprātīga darījuma rezultātā, un tieši šādos apstākļos tapa 2008.gada novembra ieguldījumu līgums, minēja Grūbe.

Faktiski bankas pārņemšanai esot vajadzējis notikt uz likuma pamata, bet likums tika pieņemts tikai pēc “Parex bankas” pārņemšanas – 2008.gada 18.decembrī – un stājās spēkā 31.decembrī. Likumu tā arī sauc – Banku pārņemšanas likums -, un neviens nešaubās, ka tieši uz šā likuma bāzes bija jānotiek “Parex bankas” pārņemšanai, ja vien likums būtu bijis savlaicīgi radīts, sacīja advokāts.

Atbilstoši šim likumam, ja akcionāri labprātīgi nenodod akcijas valstij, tad banku var pārņemt uz atsevišķa likuma pamata par valsts noteiktu cenu. Tas nozīmē, ka akcionāri var par simbolisku cenu zaudēt savas akcijas, bet viņiem ar šo likumu nevar uzlikt nekādus papildu pienākumus.

Viņš informēja, ka prasības pieteikums balstīts uz to, ka Kargins un Krasovickis nedrīkstētu tikt nostādīti sliktākā stāvoklī, nekā to paredz šis likums, jo tā nav viņu vaina, ka valsts savlaicīgi nebija reaģējusi uz pasaules finanšu krīzi un nespēja likumīgi pildīt ES lēmumus. Grūbe uzsvēra, ka prasītāji savā prasībā vadīsies no speciāla likuma, kā jāpārņem bankas, un ar to pieliks punktu visām tiesvedībām un nodarījumiem.

LETA jau ziņoja, ka vēlā 2008.gada 10.novembra vakarā toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris, “Hipotēku bankas” toreizējais prezidents Inesis Feiferis un Kargins parakstīja līgumu, kas paredz “Parex bankas” akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu “Hipotēku bankas” īpašumā. Par šīm akcijām to līdzšinējiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim katram tika samaksāts viens lats. Vēlāk valsts pārņēma arī pārējās bankas akcijas, un patlaban “Parex” 83,07% akciju īpašniece ir Privatizācijas aģentūra, bet 13,61% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

2010.gada augustā notika “Parex bankas” labo aktīvu pāreja uz jaunizveidoto “Citadele banku”. Kopš tā brīža “Parex banka” darbojas kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana noteiktajā termiņā. Tagad tai vairs nav bankas licences, un tā ir pārdēvēta par “Revertu”.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+