Latvijā
Politika

Tiesa nospriež – Ārlietu ministrijai jāatvainojas un jāatklāj ziņas 35


Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
Foto – Edijs Pālens/LETA

Ārlietu ministrijai ir jāatvainojas par informācijas slēpšanu un jāatklāj līdz šim slēptās ziņas par tās darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām. Šādu spriedumu pieņēmusi administratīvā rajona tiesa, vienlaikus skaidri norādot uz Ārlietu ministrijas mēģinājumu maldināt tiesu un apgalvot, ka šādas ziņas jau esot publiski pieejamas.

Kā rāda tiesas spriedums, Edgara Rinkēviča vadītā ministrija ne tikai nebija sniegusi pieprasīto informāciju par ministrijas darbiniekiem pagājušā gada pirmajos mēnešos izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, bet informācijas prasītājam un tiesai arī apgalvojusi, ka šāda informācija jau esot publiski pieejama: ja kādu šādas ziņas interesējot, tas varot pats “to sagrupēt un analizēt atbilstoši savai interesei”.

Paskaidrojumos tiesai Ārlietu ministrija (ĀM) bija arī apgalvojusi, ka, lai sabiedrības pārstāvim sniegtu šādas ziņas par nodokļu maksātāju līdzekļu tēriņiem, tai “būtu jāvelta papildu cilvēkresursi nepieciešamās informācijas apkopošanai un sagrupēšanai”. Turklāt esot arī pieļaujama iespēja, ka kāds varētu vēlēties arī turpmāk uzzināt, kā balvām un prēmijām tiek tērēti budžeta līdzekļi, bet šādu ziņu sniegšanai ĀM rīcībā neesot resursu.

Savukārt tiesa spriedumā ir norādījusi E. Rinkēviča vadītajai ministrijai, ka Latvijā ir spēkā Informācijas atklātības likums, kuras mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas ir ie­stādes rīcībā vai ko iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.

Pārbaudot ĀM argumentus, tiesa ir konstatējusi, ka faktiski iestāde ir mēģinājusi maldināt ne tikai piemaksu informācijas pieprasītāju, bet arī pašu tiesu. “Atzīstams, ka, atsakot pieteicējam izsniegt pieprasīto informāciju, atbildētāja nepamatoti ir norādījusi uz šādas informācijas pieejamību publiskajā telpā, jo internetā bez maksas nav pieejama pieteicēja pieprasītā informācija,” teikts spriedumā.

Tiesa atzinusi par nepamatotu arī ĀM apgalvojumu, ka pieprasīto ziņu sniegšana no iestādes prasītu pārmērīgu piepūli: “Pieteicēja prasība saņemt šādu informāciju mēneša ietvaros nevarētu nekādā veidā apdraudēt iestādes darbu vai citu personu tiesības. Turklāt tiesa ņem vērā arī to apstākli, ka ministrija daļēji jau sagrupē šādu informāciju.”

Šajā gadījumā tiesa ir arī uzskatījusi, ka ĀM rīcība, slēpjot no sabiedrības pārstāvja nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojumu, ir bijusi pietiekami nopietna, lai ministrijai uzliktu par pienākumu “rakstveidā atvainoties pieteicējam par tiesību aizskārumu, kas radies ar ministrijas prettiesiskiem lēmumiem”.

Zīmīgi, ka administratīvās tiesas spriedums nosaka, ka Ārlietu ministrijai ir ne tikai jāatvainojas un jāsniedz tai pieprasītās ziņas par ministrijas darbiniekiem 2017. gada pirmajos mēnešos izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, bet arī jāatmaksā informācijas pieprasītājam 146 eiro liela valsts nodeva. Tas nozīmē: ja iestāde regresa kārtībā nevērsīsies pret konkrētām amatpersonām, kuru vainas dēļ ministrija līdz šim slēpusi šo informāciju, šī nauda tiks samaksāta no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Savukārt vēršanās regresa kārtībā bez “pamudinājuma” no malas ir mazticama, ņemot vērā, ka prettiesiskos lēmumus par informācijas nesniegšanu ir pieņēmusi Ārlietu ministrijas vadība.

Tikmēr iespaidīga papildatalgojuma piešķiršana, nesniedzot pamatojumus izmaksām konkrētiem darbiniekiem, E. Rinkēviča vadītajā ministrijā joprojām ir ierasta prakse. Tabulā redzamas lielākās summas, kas Ārlietu ministrijas darbiniekiem papildus noteiktajam ikmēneša atalgojumam izmaksātas pagājušā gada decembrī.

 

Ārlietu ministrijas darbiniekiem papildus noteiktajam ikmēneša atalgojumam izmaksātās summas pagājušā gada decembrī:

* Gunārs Everts, otrais sekretārs – 4598,38 eiro

* Andrejs Pildegovičs, valsts sekretārs – 1856,11 eiro

* Sandra Salmiņa-Šuke, nodaļas vadītāja – 1657,91 eiro

* Gunda Reire, ministra padomniece – 1587,60 eiro

* Elita Kuzma, Valsts protokola vadītāja – 1569,90 eiro

* Alda Vanaga, valsts sekretāra vietniece, administratīvā direktore – 1546,54 eiro

* Aiga Liepiņa, vēstniece, departamenta direktore – 1329,47 eiro

* Andra Kuzmina-Kovaļova, padomniece, nodaļas vadītāja – 1311,58 eiro

* Iveta Šķiņķe, departamenta direktora vietniece, nodaļas vadītāja – 1212,87 eiro

* Lolita Eriņa, departamenta direktora vietniece – 1212,30 eiro

* Līga Usilenoka, padomniece – 1174,10 eiro

* Ģirts Jaunzems, padomnieks – 1162,88 eiro

* Vija Buša, padomniece – 1151,24 eiro

LA.lv