Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. oktobris, 2016
Drukāt

Tiesa pieņēmusi lēmumu LG un SPRK strīdā

Foto LETAFoto LETA

AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nebija pamata izdot normatīvo aktu, kas uzliek pienākumu gāzes pārvades, sadales un tirdzniecības uzņēmumam “Latvijas Gāze” (LG) atļaut trešajām pusēm, tostarp energokompānijai “Latvenergo”, izmantot gāzes infrastruktūru, lēmusi Administratīvā apgabaltiesa.

Vienlaikus gan tiesa nav apturējusi šī SPRK lēmuma darbību un tiesvedība starp LG un SPRK vēl turpināsies.

Šā gada maijā LG lūdza SPRK piešķirt tai Enerģētikas likumā noteikto pagaidu atkāpi, kas ļautu vismaz līdz 2017.gada 3.aprīlim nenodrošināt trešajām personām piekļuvi LG dabasgāzes pārvades un sadales sistēmai, lai pa to transportētu no citiem tirgotājiem iegādāto dabasgāzi patēriņam Latvijas teritorijā.

Taču SPRK augustā nolēma nepiešķirt LG pagaidu atkāpi, tādējādi nosakot pienākumu LG nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu piekļuvi attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem dabasgāzes pārvades un sadales pakalpojumus.

Administratīvā apgabaltiesa šodien pieņemtajā lēmumā norāda, ka SPRK nebija pamata vērtēt pagaidu atkāpes piešķiršanu pēc būtības, jo LG prasīja vienīgi ierobežot galalietotāju tiesības izvēlēties tirgotāju, kas ir ierobežotas ar Enerģētikas likuma pārejas noteikumiem līdz 2017.gada 3.aprīlim.

Tomēr tieši tāpēc, ka apgabaltiesas ieskatā SPRK nebija pamata pieņemt minēto lēmumu, tiesa vienlaikus noraidījusi LG pieteikumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu – šī lēmuma darbības apturēšanu. Līdz ar to tiesvedība starp LG un SPRK lietā, kas ierosināta par SPRK augusta lēmumu, vēl turpināsies.

Šodien pieņemto apgabaltiesas lēmumu pieteikumā par pagaidu noregulējumu vēl var arī pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

LG paziņojumā medijiem gan norāda, ka apgabaltiesas lēmums nozīmē, ka LG nav jānodrošina trešo pušu pieeja dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai, līdz ar to arī “Latvenergo” nav tiesīga saņemt dabasgāzi no citiem tirgotājiem pirms 2017.gada 3.aprīļa.

LG skaidro, ka Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot LG pieteikumu par SPRK lēmumiem, kas saistīti ar dabasgāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada 3.aprīļa, atzīst, ka “Latvenergo” nav tiesīga saņemt dabasgāzi no citiem tirgotājiem pirms 2017.gada 3.aprīļa. Attiecīgi – LG nav jānodrošina trešo pušu pieeja dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai.

LG uzskata, ka Administratīvā apgabaltiesas šodien lemtais nozīmē, ka visi SPRK lēmumi, kas saistīti ar dabasgāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada 3.aprīļa, ir pretrunā likumam, jo likums paredz dabasgāzes tirgus atvēršanu tikai pēc privatizācijas līguma noslēgšanās.

“Līdz ar to SPRK jau sākotnēji bija jānodrošina LG ekskluzivitāte Latvijas dabasgāze tirgū, nepieļaujot piegādes no citiem tirgotājiem vai avotiem. Ievērojot likumu prasības, LG arī nav vajadzības vērsties SPRK ar prasību par pagaidu atkāpi iespējamo finansiālo zaudējumu dēļ,” uzsver LG.

Savukārt SPRK vadītājs Rolands Irklis aģentūrai LETA sacīja, ka “nevar apgalvot, ka lēmums tiešā veidā būtu LG labvēlīgs”. Viņš, iepazīstoties ar tiesas lēmuma tekstu, atzīst, ka secinājumu daļa ir ļoti “savdabīga” un lielākoties veltīta LG privatizācijas līguma vērtējumam kontekstā ar tirgus atvēršanu.

“Faktiski tiesa ir izgājusi ārpus sākotnējās lietas būtības, kas bija saistīta ar trešo pušu piekļuvi infrastruktūrai un LG prasīto pagaidu atkāpi, [un tās] secinājumi pirmšķietami ir ļoti kļūdaini,” sacīja Irklis.

Piemēram, tiesa secinājusi, ka Eiropas Savienība, pieņemot “Gāzes direktīvu”, kas nosaka prasības par trešo pušu piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai, ir ņēmusi vērā LG privatizācijas līgumu.

“Šāds secinājums ir absolūti kļūdains un absurds, jo direktīva paredzēja tikai jauna tirgus un izolēta tirgus atkāpes, kuras abas attiecībā uz Latviju jau ir beigušās. Šīs atkāpes nekad nav bijušas saistītas ar dalībvalstīs noslēgtiem privatizācijas līgumiem vai līdzīgām saistībām,” teica SPRK vadītājs.

Irklis piebilda, ka SPRK par turpmāko rīcību lems pēc rūpīgākas juridiskās analīzes.

Savukārt “Latvenergo” pārstāvis Andris Siksnis aģentūrai LETA sacīja, ka energokompānija šajā tiesvedībā nav iesaistīts un gāzi iegādājas atbilstoši spēkā esošiem likumiem par iespējami izdevīgākajām cenām.

Neskatoties uz to, “Latvenergo” dara visu iespējamo, lai būtu gatavs gāzes tirgus atvēršanai jau pēc pieciem mēnešiem.

“Mēs meklējam risinājumus gāzes piegādes ceļu izzināšanai, tiekamies ar reģiona gāzes tirgus spēlētājiem Polijā, Ungārijā, arī citur Eiropā,” stāstīja Siksnis.

Viņš atgādināja, ka līdz formālajam tirgus atvēršanas brīdim 2017.gada aprīlī visiem gāzes biznesā iesaistītajiem būtu izdevīgi veikt testa darījumu ar alternatīva avota gāzes piegādi Latvijas patērētājiem.

“Bez testa jeb “iesildīšanās” darījuma pircējiem, pārdevējiem, valsts un regulējošajām institūcijām var nākties darboties sasteigti, saspringtā režīmā, un tas var novest pie reāla gāzes tirgus liberalizācijas termiņa nobīdes uz krietni vēlāku laiku,” uzsvēra “Latvenergo” pārstāvis.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+