Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. jūnijs, 2013
Drukāt

Tiesā “Wiki Leaks” ziņotāju

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Fortmīdas armijas bāzē, kas atrodas netālu no Vašingtonas, sākusies prāva pret ASV militāro analītiķi Bredliju Meningu, kurš interneta vietnei “WikiLeaks” 2010. gadā noplūdināja aptuveni 250 tūkstošus dokumentu, kam bija uzlikts ASV valdības slepenības zīmogs.

 

Prokurori uzsver, ka Menings, noplūdinot šo informāciju, izdarīja pakalpojumu valsts ienaidniekiem. Savukārt militārā analītiķa advokāts Deivids Kūms skaidro, ka Menings ir “jauns un naivs, bet labu nodomu vadīts karavīrs, kurš, būdams homoseksuālis, mēģināja atrast vietu ASV armijā un juta nepieciešamību izdarīt kaut ko tādu, lai pārmainītu šo pasauli”.

 

Uztrauca attieksme pret cilvēka dzīvību

Jau gada sākumā 25 gadus vecais Menings atzina savu vainu desmit viņam izvirzītajās apsūdzībās, tostarp simtiem tūkstošu ASV valdības dokumentu noplūdināšanā “WikiLeaks”. Pēc šīm apsūdzībām, viņam var tikt piespriests 20 gadu cietumsods. Taču prokurori pie tā negrasās apstāties. Viņi Meningu apsūdz arī palīdzēšanā valsts ienaidniekam, un tādā gadījumā viņam var tikt piespriests 154 gadu cietumsods par viņa lomu ASV vēsturē plašākajā slepenas informācijas noplūdināšanā, informē ziņu aģentūra “Associated Press”.

Menings savulaik kā militārais analītiķis darbojās Irākas galvaspilsētā Bagdādē, un viņam bija pieeja miljoniem ASV valdības dokumentu.

Kā norāda advokāti, viņš ne tuvu nenoplūdināja visus viņam pieejamos dokumentos, bet izvēlējās tos, kuri “iepazīstina sabiedrību ar ASV sākto karu brutālo realitāti”.

Tā, piemēram, viņa publiskotie materiāli satur 2007. gadā uzņemtu kā klasificētu apzīmogotu videomateriālu, kurā redzams, kā ASV armijas helikopters uzbrukumā nogalina 10 afgāņu civiliedzīvotājus un ziņu aģentūras “Reuters” fotogrāfu. Uzbrukums bijis vērsts tieši pret šiem cilvēkiem, viņus kļūdaini uzskatot par talibu nemierniekiem. “Viņš uzskatīja, ka šāda informācija parādīs mūsu attieksmi pret cilvēka dzīvību. Viņu tas ļoti uztrauca. Viņš domāja, ka šos videomateriālus parādot sabiedrībai, arī tā kļūs atbildīgāka,” prāvas pirmajā dienā klāstīja Kūms.

Tikmēr prokurori norāda, ka viņu rīcībā ir pierādījumi, ka bijušais teroristiskās organizācijas “Al Qaeda” līderis Osama bin Ladens savulaik norīkoja kādu organizācijas biedru iegūt “WikiLeaks” publicētos ziņojumus par ASV spēku darbībām Afganistānā, kā arī ASV Valsts departamenta darbinieku saraksti.

“Šādā gadījumā ir runa par karavīru, kurš sistemātiski apstrādāja simtiem tūkstošu klasificētu dokumentu un tad tos iemeta internetā, kur tie brīvi nonāca mūsu ienaidnieka rokās,” paudis prokurors Džo Morovs.

Prokurors paziņoja, ka Menings regulāri kontaktējies ar “WikiLeaks” dibinātāju Džuljenu Esanžu, lai noskaidrotu, kāda informācija ir visvērtīgākā. Viņš arī nodevis šai vietnei vairāk nekā 74 tūkstošu Irākā dienošu karavīru e-pasta adreses līdz ar viņu vārdiem, dienesta pakāpēm un amatiem. Bet Menings un viņa advokāts pauž, ka noplūdinātās ziņas diezin vai nodarīja lielu postu ASV.

 

Varonis vai nodevējs?

Domājams, ka 2010. gada maijā aizturētā Meninga tiesas prāva ilgs visu vasaru. Un, ņemot vērā, ka lielākā daļa pierādījumu ir klasificēti, daudzas tiesas sēdes notiks aiz slēgtām durvīm, skaidro ziņu aģentūra “AP”. Vienlaikus ASV amatpersonas izskata iespējas apsūdzības izvirzīt arī “WikiLeaks” dibinātājam Džuljenam Esanžam, kurš šobrīd patvēries Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņu apsūdz divu sieviešu izvarošanā. Esanžs gan noliedz, ka būtu mudinājis Meningu noplūdināt slepenos ASV bruņoto spēku un Valsts departamenta dokumentus.

ASV politiskie apskatnieki skaidro, ka Meninga lietas sakarā sabiedrības kritiku izpelnījies ASV prezidents Baraks Obama, kurš iestājas par slepenības saglabāšanu valsts valdības dokumentiem.

Ziņu aģentūra “AP” raksta, ka arī amerikāņu sabiedrības domas par Meningu dalās. Viena daļa viņu sauc par varoni un politieslodzīto, kamēr citi – par nodevēju, kas apdraud amerikāņu dzīvību un valsts drošību.

Uz prāvas atklāšanas sēdi bija ieradušies arī daži desmiti Meninga aizstāvju, kuru vidū bija ne tikai cilvēktiesību aizstāvju grupu aktīvisti, bet arī kādreiz dienējušie karavīri. “Ir ļoti svarīgi viņu atbalstīt,” sarunā ar “AP” sprieda bijusī ASV armijas pulkvede Anna Raita. “Es 29 gadus dienēju armijā un zinu, ka Bredlijs Menings ir atklājis valdības korumpētību un brutalitāti.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+