Mobilā versija
+13.6°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
29. jūnijs, 2015
Drukāt

Tiešām – bez atlīdzības?

Foto - LETAFoto - LETA

Saeima 18. jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Brīvprātīgā darba likumu, kas mūsu valstī nosaka brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu.

Brīvprātīgais darbs ir definēts kā organizēts un uz labas gribas pamata veikts fizisks vai intelektuāls darbs, ko fiziska persona bez atlīdzības veic sabiedrības labā. Tam nav pelņas gūšanas nolūka, un ar brīvprātīgā darba veicējiem neaizstāj nodarbinātos. To var organizēt biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas un to apvienības. Brīvprātīgo darbu drīkst veikt persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu, un paredzēts, ka personas vecumā no 13 līdz 16 gadiem brīvprātīgo darbu varēs veikt tikai 
ar likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišanu. Likums definē gan brīvprātīgā darba organizētāja, gan veicēja tiesības un 
pienākumus. Brīvprātīgā darba likums stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī. Taču jau agrāk un arī tagad ir labestīgie, cēlsirdīgie ļaudis, kas veikuši bezmaksas darbu sabiedrības labā, tāpēc jautāju mūsu lasītājiem, ko viņi sabiedrības labā ir darījuši vai dara bez atlīdzības.

Ilga Sīle Kokneses pagastā (lasa “LA” jau kopš 1991. gada): “Kur vien spēju, cenšos izpalīdzēt līdzcilvēkiem. Tā kā esmu bijusi ģeogrāfijas skolotāja, biežāk iesaistos sabiedrības dzīvē, esmu vadījusi ekskursijas, četrus gadus Koknesē vadīju senioru klubiņu “Pīlādzītis”. Tas nebija viegli – pusstundu bija jāiet līdz autobusa pieturai, pēc tam vēl laiks ceļā… Taču ir gandarījums, ja cilvēkiem pelēko ikdienu padari krāsaināku, viņus iedvesmo dziesmai, dejai vai vienkārši sarunai. Pat ar labu vārdu vien vari kādam palīdzēt – uzmundrināt.”

Alma Šakina Ikšķilē (“LA” abonē jau kopš tās pirmā numura): “Labsirdība ir personības vērtība – ne katrs, dodot otram, spēj negaidīt atlīdzību. Kaimiņiem esmu dāvājusi stādus, ziedus, palīdzējusi ikdienas sadzīvē…”

Lība Zukule Vecbebros: “Dažubrīd aizdomājos – palīdzēt cilvēkiem ir mana sūtība, jau ilgi esmu Sarkanā Krusta nodaļas vadītāja Beb­ros. Divas reizes nedēļā dežurēju, sociālajā istabā trūcīgajiem izdalām pārtikas paciņas. Joprojām darbojos arī senioru klubā “Pīlādzītis”, šogad tam atzīmēsim desmit gadu jubileju.”

Pievienot komentāru

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Ko sagaidāt pēc noklausīto oligarhu sarunu publicēšanas?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (6)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+