×
Mobilā versija
+5.9°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
1. decembris, 2017
Drukāt

Egils Līcītis: Cik cietsirdīgs lēmums – aizvērt Straupes slimnīcu (13)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Krietnajai ministrei Čakšai pirms mūža laimīgā notikuma jāpagūst savaldīt veselības resora ierēdņus, kuri dumjā prātā dzīrušies pieņemt visnetaisnāko un cietsirdīgāko lēmumu. Runa ir par Straupes narkoloģiskās ārstniecības iestādes likvidēšanu un pievienošanu Strenču slimnīcai. Tiešām psihi, kas to ieplānojuši! Slēgs ciet vietu ar garīgo dimensiju, templi, kur palīdzību saņēma dzīvē ilgi četrrāpus gājušie, un kultūrpili, kur 56 gadu ilgumā veselību atguvuši Latvijas dižgari, klasiķi un slavenības! Lielstraupes pilī apārstēts mūsu ievērojamāko literātu zieds. Gleznainā apkārtne glabā skunstnieku pēdas, kuri darinājuši šedevrus, bet mēdza iepurināt pa glāzītei, līdz arī pudelei nebij’ ienaidnieki. Virtuozāko muzikantu plejāde, komponistu radošais ģēnijs šeitan guvis mierinājumu – pēc aizblandīšanās atkarībās, Maestro ieeļļoti jaunai, labākai dzīvei skaidrā prātā. Par Straupes dakteru pakalpojumu un psihoterapijas efektivitāti liecina apstāklis, ka visi, pat zilīša stadijā pievestie pacienti ir dzīvi šobaltdien! Arī lielākā daļa deputātu politiskās gaitas sākuši nevis boiskautos un skūtgalvjos, bet alus pagrabiņos un vīnūžos. Dritvaikociņ, puse mūsu valdības ir no Strenčiem, otra puse – no Straupes! Vēl žvingulī, kā bāli melanholiķi, kā purva bridēju kontingents, mūsu leģendas, radošie gari nonāca (viņus atveda) narkologu rokās, lai atgrieztos sabiedrībā kā izveseļojušies, spožas nākotnes apmirdzēti sangviniķi. Kur no citām slimnīcām izrakstīšanās dienā izmeimuro nevarīgs ģindenis, no Straupes uz divi kājām izsoļo atdzimis cilvēks izcili labākā kondīcijā, kā ieradās uz ārstniecības kūri. Jā, Straupe bija galastacija. Zināms, cik kaitīgi iešvilpt un alkohols bīstams. Kas sākas ar aperitīvu, turpinās, sūcot pino grigio kafejnīcā “Veldze”, jautrā vakarēšanā pie alus kausa draugu pulkā un izmeklētas baudas rautos ar izēšanos un dzerstiņu, bet noslēdzas ar polša tukšošanu no kakliņa pavārtē. No rīta neglābj ne “Asiņainā Mērija”, ne piparpurķīši, pusdzīvais labākai jutoņai ar pēdējiem spēkiem pagatavo glāzi dzīvinošā minerālūdens “Boržomi”. Tālākā lejupslīdē šnabja Nīlu vai Lielupi izdzērušam nāk virsū mellie, rādās baltās pelītes, liekas, ka viņš ir Čingishans vai Pudždemons, spogulis rāda – alkonaut, tavs ceļojums ir galapunktā! Zaļā pūķa padotajam nekārtīgā dzīve pēc drūmās dzertuves noslēgsies patiltē. Nē, veco dzīvi (sievietes piebilstu – un šmotkas) iespējams aizsviest prom! Analītiskajā žurnālā “Ieva” par to ir aizkustinošs doktores Kreituses stāsts. Vēlziedes gados ar augsti paceltu galvu Ilga aizgājusi no pirmā vīra ar bērniem uz rokām, un darbabiedrene čūska iešņākusi – Svētā Jeruzaleme, tās ir tavas seksuālās karjeras beigas! Šņukstošām lasītājām Ilga miedz aci – nepagāja brītiņš, līdz šķirtene sastapa garīgo balstu un tad arī iedegās uguns nopūstās svecēs. Atkarīgajam nav beigu, kad tas žagodamies kļūst apcerīgs, ka pa atvērušos humāno koridoru kādudien derētu apskatīt izdaudzināto paradīzi, miera un klusuma valstību Straupē. Ceļazīmi uz atpūtas namu izrakstījusi liderīgā dzīve, bet tur Dionīsa faunu un satīru gvardē dienējušo novannos, attīrīs organismu no šlakvielām, sazāļos ar tējiņām un apturēs priekšlaicīgu novecošanos. Dziedēs miesiski un dvēseliski. Kas vārtījies dubļos, pastaigās pa veco parku, ieelpos jasmīnkrūma, ziedošu ceriņu un lupstāja smaržu un atgūs spēkus. Lūk, ko aizvērs psihie klerki – veselības iestādi, kultūrvēsturisku piemiņas vietu, Idumejas novada centru! Anda, palīdzi saglabāt!

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Nez vai pats autors gribētu ārstēties tajās “mājīgajās”telpās, kad lietusūdens gandrīz vai gultā līst.

  2. Ja viss tik forši tad kāpēc pils tādā stāvoklī, kãpēc tie dižgari to visu pieļãva. Ja grib dzert tad strenčos arī būs ļoti labi atiet.

  3. Rodas iespaids, ka Egils Līcītis ņirgājas par Straupes slimnīcas slēgšanu? Tiešām, tā tāda jautra ziņa?
    Pazīstu vīrieti, kas nodzēra sievu ar bērnu, šocera tiesības, traktora tiesības, 10ha meža.. Tad vienā dienā palšdza radiem, lai ved šo uz Straupi. Kāds pie šķūņa stāvēja, tādu arī viņu aizveda!
    Pēc nedēļas Straupē vairs nedzer ne grama, pat jaunāku, 20gadīgu dūdiņu sev atradis!
    Žēl, ka Straupi slēdz- tas cilvēks taču nav vienīgais, ko no zaļā pūķa Straupē paglāba!
    Baumo, ka Beļēvičš pili esot noskatījis sev?!?

  4. Tur turēt tādu slimnīcu jau nav prāta darbs Intervijā teica 32 slimnieki 50 darbinieki Ko viņi tur sadara tajos m2 . Viens stūris jebkurā slimnicā pietiktu . Visi jau paliks bez darba tādēļ arī klaigā.

  5. mūdzis regionālis Atbildēt

    Iesaku Egilam tādu nelielu moto katra garadarba stūrītī-mani nelasiet un neapceriet tie,kam smadzenes pārvilktas ar komercijas vāku.

  6. Nu nav vieta slimnīcai šādās ēkās.Ko tad sagaidīs kamēr jumts uz galvas uzkrīt un vēl viena vēsturiska ēka būs gājusi bojā.

  7. rainis, duraks, nesmēlās piešprici Straupes paradīzē,
    tāpēc tagad jāsauc nāburgi palīgā nepareizos
    Antiņu un Saulcerīti iestumt pareizajā
    sociāli-ekonomiski-politiski-kultūriskajā nišā.

  8. Manuprāt Egils Līcītis neizprot lietu būtību – runa nav jau par Straupes slimnīcu, bet par ”Lielstraupes pils (vācu: Schloß Groß-Roop) ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām. ” Un zem jumta un apdzīvota un pie laba ceļa un …. Jā protams prasās pēc remonta, bet tas ir sīkums salīdzinot ar 13. gadsimta darbojošos pili Latvijā …
    Tāds prihvatizācijas kumosiņš… un ir iespēja to Čakai izkārtot klāt neesot ( esot dekrēta atvaļinājumā ).
    Būtu slimnīca Straupē mūsdienu korpusoss – nevienam tas neinteresētu – ne korpusi, ne likvidācija…

    • manuprāt tu neizproti,kas ir feļetons un nezini,ka veselības ministres uzvārds ir Čakša nevis Čaka.

      • Pieņemu, jo manos gados burtiņi jau kļuvuši sīkāki – palielini, palielini, skaidrāki nepaliek…Arī drukas velniņš dara savu…

      • Tūlīt jau redzēsim , kura garie nagi sagrābuši šo pili ! …kārtējais Latvijas valsts izlaupīšanas fakts – slimos uz kapiem , bet pili slimnīcu ” viesu namam “!

  9. Jāsaprot, ka neko nemainot veselības aprūpe neuzlabosies. Tas, kas darbojās pirms 20 gadiem vairs nespēj darboties. Ir jāapvieno, jālikvidē, jāreformē atlikušais. Jāceļ kvalitāte, nevis kvantitāte, jo iedzīvotāju skaits samazinās, vidējais vecums pieaug. Finansējums tikai var samazināties.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+