Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
31. janvāris, 2013
Drukāt

Tiesas priekšsēdētājs nevarēs būt mūžīgs

Foto - LETAFoto - LETA

Tieslietu ministrija iesniegusi Saeimā ļoti būtiskus labojumus likumā “Par tiesu varu”, kas saīsinās lietu izskatīšanas laiku, neļaujot tās ielikt atvilktnē, lai tur turētu gadiem, kā arī uzliks vairāk pienākumu tiesu priekšsēdētājiem.

 

Paredzēts samazināt arī tiesu priekšsēdētāju pilnvaru laiku. Ja likumprojekts tiks pieņemts, atstādinātajam tiesnesim vairs nebūs iespēja saņemt amatalgu, būs jāiztiek no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas.

Vislielāko pretestību no tiesu puses ir izsaukuši likuma labojumi par tiesu priekšsēdētāju lomas palielināšanu, daudz stingrāk uzraugot, kādu iemeslu dēļ tiesneši atliek lietu izskatīšanu uz nesamērīgi ilgu laiku. Pirms dažiem gadiem, piemēram, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika atlikta katra trešā lieta, lielākoties tādēļ, ka neieradās kāds no lietas dalībniekiem. Ja Saeima pieņems šos likuma labojumus gala lasījumā, tad rajona (pilsētas) un apgabaltiesas vadītājiem ik gadu būs līdz 1. februārim jāsaskaņo tiesu darba plāns, kurā norādītas lietu izskatīšanas ilguma robežas. Rajona tiesas priekšsēdētājam tas būs jāsaskaņo ar apgabaltiesas priekšsēdētāju, savukārt pēdējam būs jādodas pie tieslietu ministra un jāparāda viņam gan savas tiesas, gan arī rajona tiesas lietu izskatīšanas grafiks. Ja tiesnesis bez pamatota iemesla neveiks nepieciešamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tiesas priekšsēdētājs varēs uzdot tiesnesim noteikt atbilstošu lietas izskatīšanas termiņu, kā arī pieprasīt tiesnesim paskaidrojumu par darba organizāciju un citiem jautājumiem.

Paredzēts, ka tieslietu ministrs turpmāk varēs būt stingrāks pret tiesu vadītājiem, jo viņš uzraudzīs, kā viņi pilda savus pienākumus.

Skaidrs, ka tiesām ne visai pa prātam ir šādas stingrākas kārtības ieviešana. Piemēram, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde Saeimas Juridiskajai komisijai norādījusi, ka neesot pieļaujams, ka tieslietu ministrs pastarpināti kontrolē jeb uzrauga tiesas spriešanas procesus. Valsts pārvaldes kontrolei nevar pakļaut tiesas spriešanas funkciju, norāda S. Reinholde. Kurzemes apgabaltiesas vadība ir secinājusi, ka šāda pilnīgi jaunas sistēmas ieviešana tiesu varas tiesiskajā regulējumā norāda uz acīmredzamu atgriešanos pie padomju tiesību pamatiem, kad tiesas spriešanu caur tā saucamo vispārējo uzraudzību realizēja prokuratūra un valdošā partija varēja dot norādījumus tiesnesim, kā jāspriež tiesa.

Jelgavas tiesas priekšsēdētājs Alberts Kokins iebilst, ka priekšlikumi tiek virzīti steigā, neapspriežot tos ar tiesnešiem un nesaskaņojot ar Tieslietu padomi. A. Kokins Jelgavas tiesas vārdā lūdz nevirzīt likuma grozījumus Saeimas plenārsēdē 3. lasījumam, bet atdot tos atpakaļ Tieslietu ministrijai to sīkai apspriešanai ar tiesnešiem un apstiprināšanai Tieslietu padomē.

Lai tiesu priekšsēdētāji nebūtu mūžīgi šajā amatā, Tieslietu ministrija iesniegusi likuma labojumus, kas skars viņu pilnvaru laiku. Patlaban likumā nav noteikts, cik ilgi šajā amatā var atrasties. Pateikts vien tas, ka rajona (pilsētas) un apgabaltiesas priekšsēdētāju ieceļ amatā uz pieciem gadiem, bet Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju – uz septiņiem gadiem.

Visi tiesu priekšsēdētāji amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas ik pa pieciem gadiem. Ar AT preses dienesta vadītājas Rasmas Zvejnieces starpniecību noskaidroju, ka ne AT, ne Tieslietu padomei neesot iebildumu par pilnvaru laika noteikšanu AT priekšsēdētājam, jo pilnvaru termiņi ir visām augstām amatpersonām.

 

Viedokļi

Jānis Bordāns, tieslietu ministrs: “Esmu nedaudz pārsteigts, ka šādi likuma grozījumi nebija tik ilgi ieviesti. Tā ir tikai normāla valstiska pieeja. Arī pašreizējais likums ļauj tiesu priekšsēdētājiem stingrāk uzraudzīt lietu izskatīšanas ilguma robežas, administratīvās tiesas to dara. Taču izstrādātajos likuma grozījumos tas ir uzrakstīts nepārprotami, lai šī tradīcija tiktu ieviesta arī tajās tiesās, kur tās līdz šim nav bijis. Tiesu priekšsēdētājiem būs jāseko līdzi lietu virzībai, nevis, kā aplam tiek apgalvots, lietas izspriešanai, un to nevar uzskatīt par iejaukšanos tiesu darbā. Tiesneši nereti atgādina, ka viņi ir visaugstākās kvalifikācijas juristi, tāpēc viņiem jāapliecina praksē, ka tiesu darbs ir visaugstākajā līmenī. Divi termiņi tiesas priekšsēdētāja amatā ir normāla prakse, lai iestādē neiestātos stagnācija un tiesu priekšsēdētāji nezaudētu savu kvalifikāciju. Pieņemu pārmetumu, ka likuma labojumi tiek virzīti pārāk steidzīgi, taču nebūs tā, ka tos neapspriedīsim Tieslietu padomē.”

Ilma Čepāne, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja: “Šie likuma grozījumi ir nepieciešami un vajadzīgi, lai saīsinātu Latvijai raksturīgo tiesvedību ilgo laiku. Atsevišķos gadījumos lietas tiek skatītas gadu gadiem. Juridiskā komisija ir saņēmusi simtiem vēstuļu, kur likumdevējam tiek pārmests, ka neviens valstī nav atbildīgs par lietu izskatīšanas termiņiem.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+