Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. janvāris, 2013
Drukāt

Tiesāšanās nebeidzas

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Bauskas rajona tiesas tiesnesis Aigars Sniedzītis piektdien SIA “PS Līdums” lietā atlika administratora pieteikuma par uzņēmuma maksātnespēju izskatīšanu, lai gan administrators iebilda un apgalvoja, ka Maksātnespējas likums šādu iespēju neparedz.


 

4. janvāra “Latvijas Avīzē” stāstījām par nevienlīdzīgo cīņu starp SIA “PS Līdums” un a/s “Swedbank” nu jau četru gadu garumā, kas traucē uzņēmuma normālu darbību. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle Maira Dzelzkalēja teic, ka šis nav pirmais gadījums, kad kāds ar apšaubāmiem līdzekļiem cenšas tikt pie laba un strādājoša uzņēmuma.

Skatot “PS Līdums” administratora Raivja Stumberga iesniegto maksātnespējas pieteikumu uzņēmumam, kam nav nodokļu parādu un kas termiņā norēķinās ar kreditoriem, tiesnesis Aigars Sniedzītis vispirms noraidīja viņam pieteikto noraidījumu, bet pēc izsludinātā pārtraukuma nolēma arī atlikt lietas izskatīšanu līdz šā gada 24. janvārim. Iemesls – SIA “PS Līdums” pārstāves zvērinātās advokātes Anetes Bergmanes iesniegtais apliecinājums par to, ka Augstākās tiesas (AT) senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam ir iesniegts “PS Līdums” lūgums atzīt par nelikumīgu un nepamatotu tiesneša 2012. gada 22. novembra lēmumu par labojumu neveikšanu ārpustiesas aizsardzības plānā (ĀTAP). Tiesnesis piekrita A. Bergmanei, ka gadījumā, ja AT senāts lēmumu noprotestēs, bet uzņēmums būs atzīts par maksātnespējīgu, tad rīcība pret SIA “PS Līdums” nebūs bijusi korekta.

A. Bergmane atgādina – 2012. gadā AT senāts šādā veidā laboja pirmās instances tiesas kļūdu un no nepamatota maksātnespējas procesa atbrīvoja SIA “Palink”, kam pieder veikalu tīkls “IKI”. Jāņem gan vērā, ka SIA “Palink” īpašnieki Vācijas un Beļģijas miljardu koncerni 2012. gada sākumā uzsāka smagu cīņu, lai panāktu 2012. gada 5. janvāra Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas tiesas sprieduma par SIA “Palink” maksātnespēju atcelšanu. 2012. gada 7. martā AT senāts atcēla Kurzemes rajona tiesas spriedumu un SIA “Palink” atguva maksātspēju.

Vai tas, kas bija pa spēkam ārvalstu miljardieriem, būs pa spēkam latviešu zemniecei Inesei Karlovai?

Piektdien tiesā neieinteresētību “PS Līdums” notiekošajā parādīja a/s “Swedbank”. Administrators R. Stumbergs tiesnesim iesniedza a/s “Swedbank” izziņu par to, ka “PS Līdums” nav izpildījusi ĀTAP, ka uzņēmumam 2012. gada 17. decembrī ir parāds bankai, tomēr banka bija “aizmirsusi” norādīt, ka pati šā parāda samaksas termiņu ir pagarinājusi un patlaban kavētu maksājumu bankai nav. “PS Līdums” izsniegtajā izziņā norādīts, ka uzņēmumam nav neizpildītu saistību pret banku. Izziņu gatavotāja, “Swedbank” menedžere Ingrīda Allika man pa tālruni atzina, ka abas izziņas “esot pareizas”.

SIA “PS Līdums” administratoram R. Stumbergam, kas tiesai iesniedza maksātnespējas pieteikumu, vaicāju vērtējumu par faktisko uzņēmuma maksātspēju. Administrators atbildēja, ka “nevar abstrahēties no likuma”, tāpēc nenostājas ne kreditoru, ne arī uzņēmuma pusē. “Man ir jāvadās pēc tiesas apstiprinātā plāna izpildes. Likums uzliek pienākumu sniegt maksātne-spējas pieprasījumu, ja šo plānu neizpilda,” taisnojas Stumbergs.

AT Civillietu departamenta vadītājam Zigmantam Gencam būs jālemj, vai skatīt SIA “PS Līdums” lūgumu par tiesneša A. Sniedzīša lēmumu.

AT preses sekretāre Baiba Kataja pastāstīja, ka tiesā ir saņemts SIA “PS Līdums” iesniegums protesta iesniegšanai par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu.

Viņa skaidroja – nākamais solis būs lietas izprasīšana no pirmās instances tiesas, tad lietu vērtēs un lems, vai ir iemesls protesta iesniegšanai par spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Parasti šis process notiek pusotru mēnesi.

Juristi neatminas precedentu, kad vēl būtu izdevies apturēt maksātnespējas pieteikuma procesu, kā piektdien notika Bauskā. Nākamā tiesas sēde notiks 24. janvārī.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+