Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. maijs, 2015
Drukāt

Tiesāšanās vietā vēršas Ārstniecības riska fondā

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ārstniecības riska fonds ir kā apdrošināšana gan ārstiem, gan pacientiem nepareizas, paviršas vai kā citādi neatbilstīgas ārstēšanas gadījumā.

Uzziņa

Atlīdzību iespējams pieprasīt, izpildot iesnieguma veidlapu, kas pieejama NVD interneta mājaslapā, un iesniedzot to dienestā personīgi, pa pastu vai elektroniski, ja tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Ja Ārstniecības riska fondā vēršas pacienta mantinieks, jāiesniedz arī mantojuma apliecība.

Iesniegumā jānorāda informācija par ārstēšanās periodu, ārstniecības personu, ārstniecības iestādi un jāsniedz situācijas apraksts un informācija, kas apliecina pacientam nodarīto kaitējumu, kā arī jāpievieno dokumenti (oriģināli), kas apliecina ārstniecības izdevumus.

Ja pacients lūdz atlīdzināt arī ārstniecības izdevumus, jāizpilda arī ārstniecības izdevumu deklarācijas veidlapa (pieejama NVD interneta mājaslapā).

Ja atlīdzības prasījums tiek iesniegts ar pacienta pārstāvja starpniecību, jāiesniedz notariāli apliecināta pilnvara.

Pacienta atlīdzības prasījumu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā. Ja nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, atlīdzības prasījuma izskatīšanas termiņu var pagarināt līdz vienam gadam.

Ja lēmums neapmierina, to viena mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Veselības ministrijā, sūdzību iesniedzot NVD.

Pusotra gada laikā, kopš darbojas Ārstniecības riska fonds (ĀRF), Nacionālais veselības dienests (NVD) saņēmis jau 151 iesniegumu par atlīdzības izmaksāšanu sakarā ar ārstēšanas laikā veselībai nodarītu kaitējumu. Iesniegumi skar dažādas medicīnas jomas, piemēram, traumatoloģiju, neiroloģiju, ķirurģiju, ginekoloģiju un dzemdību palīdzību. Pacienti sūdzas gan par nepietiekamu veselības aprūpi, gan laikus nenoteiktām diagnozēm, gan sekām pēc veiktajām manipulācijām. Septiņpadsmit pacientu prasības pēc atlīdzības jau apmierinātas – viņiem kopsummā izmaksāti 213 177 eiro.

Uzkrājumā – divi miljoni

ĀRF izveidoja, lai pacienti, nevēršoties tiesā, varētu saņemt atlīdzību par ārstniecības procesā iegūtajiem neparedzētajiem paliekošajiem veselības traucējumiem, savukārt mediķi – nodrošināties pret iespējamajām sekām, kas var rasties viņu profesionālās darbības dēļ.

Pacientam, kā arī viņa tiesību pārņēmējam (mantiniekam) ir tiesības uz atlīdzību gan par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā, gan par ārstēšanās izdevumiem, kas bijuši nepieciešami, lai novērstu vai mazinātu šī kaitējuma nelabvēlīgās sekas. Atlīdzību var izmaksāt, piemēram, par aizkavētu vai nepareizu diagnozi, par kaitējumu, ko radījis medicīnas ierīču brāķis, medicīnas iekārtu un aprīkojuma nepareiza lietošana, par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar ārstēšanu un aprūpi izraisītas infekcijas dēļ, par nelaimes gadījumu, kas saistīts ar medicīnisko aprūpi un transportēšanu, par nepareizu zāļu vai to devu izsniegšanu. Atlīdzina kaitējumu, kas radies ne agrāk par 2013. gada oktobri.

Ķirurgiem risks visaugstākais

Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Āboliņa pastāstīja, ka šobrīd Ārstniecības riska fonda uzkrājumā ir pāri par diviem miljoniem eiro. To veido ārstniecības riska maksājumi, kurus proporcionāli nodarbināto mediķu skaitam veic visas ārstniecības iestādes, kā arī regresa kārtībā atgūtie fonda līdzekļi, proti, ja ārstniecības iestāde nav veikusi maksājumu, NVD ir tiesības regresa kārtībā vērsties pret to ar prasījumu. Ārstniecības riska maksājumus aprēķina atkarībā no ārstniecības personas specialitātes. Mediķiem, kuri pieder pirmajai jeb augstākā riska grupai, piemēram, neiroķir­urgiem, ķirurgiem, ginekologiem, dzemdību speciālistiem, tiek piemērots koeficients 10 – attiecīgi augstāks ir ārstniecības riska maksājuma apmērs, bet mediķiem, kuriem savā darbā ir neliels risks nodarīt kādu kaitējumu, piemēram, masieriem vai uztura speciālistiem, ir viszemākais koeficients – 0,5.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu fonda līdzekļus nedrīkst izlietot citiem mērķiem kā tikai pacientu prasījumu apmierināšanai par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem, kas radušies, novēršot tā sekas, tādēļ no uzkrājuma atlīdzības izmaksās nākamajos gados. Vidējais līdz šim izmaksāto atlīdzību apmērs ir 12 500 eiro. Atlīdzībai ir arī ierobežojumi – vienam pacientam var izmaksāt ne vairāk par 142 290 eiro par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) un ne vairāk par 28 460 eiro par ārstniecības izdevumiem. Līdz šim lielākā vienam pacientam izmaksātā atlīdzība bijusi 35 000 eiro, tā bijusi saistīta ar dzemdību palīdzības sniegšanu.

Ekspertīzi veic Veselības inspekcija

Pacienta iesniegums par veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem (čekiem, kvītīm, izrakstiem no slimības vēstures vai ārstu atzinumiem) tiek nosūtīts uz Veselības inspekciju ekspertīzes veikšanai. Ja tiek konstatēts, ka ārstēšanas procesa laikā pacienta veselībai vai dzīvībai patiešām nodarīts kaitējums, tiek aprēķināts arī tā apmērs procentos.

“Mūsu ārsti eksperti pieprasa no ārstniecības iestādes pacienta medicīnisko dokumentāciju un citus lietas materiālus, apkopo un analizē tos, lūdz ārstniecības personām sniegt paskaidrojumus un aicina arī pacientu izteikt savu viedokli vai argumentus. Veicot ekspertīzi, tiek ņemts vērā arī pacienta veselības stāvoklis, slimības raksturs un smagums ārstniecības procesa sākumā, tas ir, pirms kaitējuma nodarīšanas. Tiek izvērtēta arī pacienta līdzdalība savas veselības aprūpē, tās nozīme un ietekme uz ārstniecības procesa norisi, piemēram, vai ārstēšanās laikā cilvēks atturējies no kaitīgiem ieradumiem, lai izmaiņas veselības stāvoklī nepastiprinātos,” ekspertīzes norisi skaidro Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Valentīna Berga. Ja atzinuma sniegšanai ar to nepietiek, Veselības inspekcijai ir tiesības pieprasīt no ārstniecības iestādēm pacienta medicīniskos dokumentus, kā arī pieaicināt citas ārstniecības personas, piemēram, profesionālo asociāciju pārstāvjus.

Aprēķinot pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma apmēru procentos, tiek ņemtas vērā viņa pašaprūpes spējas (ierobežotas, daļēji ierobežotas, to nav vispār), funkcionālie traucējumi, kā arī dzīves kvalitāte un prognozējamā dzīvildze. Lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vai neizmaksāšanu pieņem NVD, pamatojoties uz Veselības inspekcijas atzinumu.

2014. gadā inspekcija no Ārstniecības riska fonda saņēmusi 85 iesniegumus, veikusi 37 ekspertīzes, no kurām kaitējums konstatēts astoņos gadījumos. Šogad saņemti jau 37 iesniegumi, veiktas 18 ekspertīzes, no kurām kaitējums konstatēts 13 gadījumos.

Uzziņa

Atlīdzību iespējams pieprasīt, izpildot iesnieguma veidlapu, kas pieejama NVD interneta mājaslapā, un iesniedzot to dienestā personīgi, pa pastu vai elektroniski, ja tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Ja Ārstniecības riska fondā vēršas pacienta mantinieks, jāiesniedz arī mantojuma apliecība.

Iesniegumā jānorāda informācija par ārstēšanās periodu, ārstniecības personu, ārstniecības iestādi un jāsniedz situācijas apraksts un informācija, kas apliecina pacientam nodarīto kaitējumu, kā arī jāpievieno dokumenti (oriģināli), kas apliecina ārstniecības izdevumus.

Ja pacients lūdz atlīdzināt arī ārstniecības izdevumus, jāizpilda arī ārstniecības izdevumu deklarācijas veidlapa (pieejama NVD interneta mājaslapā).

Ja atlīdzības prasījums tiek iesniegts ar pacienta pārstāvja starpniecību, jāiesniedz notariāli apliecināta pilnvara.

Pacienta atlīdzības prasījumu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā. Ja nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, atlīdzības prasījuma izskatīšanas termiņu var pagarināt līdz vienam gadam.

Ja lēmums neapmierina, to viena mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Veselības ministrijā, sūdzību iesniedzot NVD.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+