Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. aprīlis, 2016
Drukāt

Krīze beigusies tikai Dombrovskim personiski, uzskata tiesībsargs Jansons (40)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze
Uzziņa

Kontaktinformācija:
e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv
Pieņem apmeklētājus reizi mēnesī, iepriekš jāpiesakās pa telefonu 67686768.

Tiesībsargs ir Saeimas ievēlēta amatpersona, kas rūpējas, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts pārvalde un pašvaldības ievērotu labas pārvaldības principu. Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.

Dienā, kad Saeima tiesībsarga amatā atkārtoti ievēlēja JURI JANSONU, advokāts Aldis Alliks atsūtīja man īsziņu: “Jura Jansona pārvēlēšana ir viena no nedaudzajām mūsu tautas veiksmēm, jo nozīmīgā amatā paliek zinīgs jurists un latvietis gan vārdos, gan darbos. Viņam ir spēcīgi pamatelementi – mugurkauls, smadzenes un sirds. Katrai mūsu valsts amatpersonai ir viena mēraukla: cik daudz un ko tieši viņš ir izdarījis latviešu tautas kā valstsnācijas un Latvijas kā latviešu valsts labā. Par Juri Jansonu man šaubu nav, virs viņa es savu lupu neturu un negrozu.”

Esmu aicinājusi tiesībsargu uz sarunu par smalko robežu starp toleranci un visatļautību, vārda brīvību un mūsu valsts suverenitātes apdraudējumu, starp pienākumu palīdzēt nelaimē nonākušiem un tiesībām uz personisko drošību. Un, protams, arī par mūsu visu tiesībām uz laimi.

– Kā vērtējat piecos gados paveikto? Kas pa šo laiku ir mainījies un uz kuru pusi?

– Te būtu jāaplūko vairāki aspekti. Tiesībsarga birojā strādā četrdesmit divi cilvēki, mēs esam viens no mazākajiem, bet arī viens no Eiropā efektīvākajiem birojiem. Katrs darbinieks lieliski pārzina savu jomu. Agrāk starp mūsu juristiem bija vērojams utopiskais ideālisms, bet tagad tas ir veiksmīgi izlīdzsvarots ar sociālo realitāti.

Kad sāku strādāt tiesībsarga amatā, parlamentā mani labprātāk redzēja ejam nekā nākam. Izjutu arī mediju pretestību. Tādēļ mana retorika bija asa, nereti pavīdēja spilgti, pat ciniski epiteti, piemēram, veselības ministri salīdzināju ar Gebelsa asaru. Man vajadzēja tikt sadzirdētam, pārliecināt gan likumu lēmējus, gan sabiedrību. Tagad ārējā komunikācija ir mainījusies. Kad decembrī parlamentā uzstājos ar gada pārskata ziņojumu, varēju pat atsaukties uz valdības deklarāciju, jo tajā ir ietverti svarīgākie jautājumi, ar kuriem strādājam. Tas nozīmē, ka parlaments un valdība ir sākuši domāt par cilvēktiesību jautājumiem vai vismaz ir apņēmušies tos risināt. Tagad mūsos ieklausās, biroja kolēģi tiek aicināti izteikt viedokli komisijās. Parlamenta darbība cilvēktiesību jomā kļūst daudz, daudz progresīvāka, tas nozīmē, ka parlaments kļūst profesionālāks. Jo kas tad ir cilvēktiesības? Ikviena cilvēka tiesības uz laimi. Tas ir pamatuzdevums, kas parlamentam likumu līmenī jānodrošina Latvijā.

– Ar piebildi: tiesības uz laimi ne tikai deputātiem, viņu tuviniekiem un sponsoriem, bet arī tiem, kas šo Saeimu ievēlējuši un kā intereses tā pārstāv. Vai reizēm nerodas sajūta, ka daļa parlamentāriešu dzīvo citā realitātē, kādā paralēlā pasaulē?

– Protams, protams, ne viens vien no viņiem dzīvo citā realitātē. Rīt man ir apmeklētāju pieņemšanas diena. Agrāk bija regulāri, tad uz pusgadu es to apturēju, jo patiesībā mūsu birojs ir unikāls – mēs izvērtējam katru sūdzību neatkarīgi no tās iesniegšanas formas. Tomēr daudziem šķiet, ka labāk ir atnākt pie tiesībsarga personiski. Mēs gadā sniedzam apmēram sešus ar pusi tūkstošus konsultāciju – gan pa telefonu, gan elektroniski, gan klātienē. Patiesībā tas ir ļoti intensīvs darbs maniem juristiem.

– Un kā tad ir citviet?

– Citviet kolēģi sakrāj čupā iesniegumu kaudzīti un tad skatās – ja tā ir sistēmiska problēma, sāk rosīties. Bet es saku: to sistēmisko problēmu var identificēt arī no viena iesnieguma. Un novērst uzreiz. Protams, ne visos gadījumos ierosinām pārbaudes, ne vienmēr nekavējoties skrienam uz parlamentu. Galvenā problēma Latvijā ir nevis likumi, bet vājie tiesību normu piemērotāji – ierēdņi.

– Vai varat viņus piespiest?

– Mēģinām to darīt. Vislielākā bēda – līdz ar valdības maiņu mainās arī valdības koncepcija, nav institucionālās atmiņas, nav pēctecības, tāpēc ierēdņi pamazām kļūst neuzņēmīgi pret ikvienu jaunu iniciatīvu. Un tad es atceros vienu gadījumu iz dzīves. Ieskrien adjutants pie komandiera: slikta ziņa, esam aplenkti! Komandieris smaida: lieliski, tas nozīmē, ka varam uzbrukt jebkurā virzienā!

Atveru Satversmes 8. nodaļu un uzsmaidu kolēģiem: varam uzbrukt jebkurā virzienā! Mums ir unikāla Satversme, tajā ir ietverti visi galvenie cilvēktiesību aspekti.

Pievienot komentāru

Komentāri (40)

  1. Krīzes būs vienmēr, tikai kad un kuram. Bet tā, ka nebūs nevienam un tad būs visiem, nav iespējams.

  2. un tā mēs vērtējam valsts vadītājus, kas mūs izveda no krīzes situācijas. pat slavētaais jansons, kas ne par ko neatbild, to nesaprot!

  3. Atbilde>Jautājums Atbildēt

    Jācer,ka līdz tam laikam jau būs ieviests vismaz premjera Dombrovska un finanšu ministra Repšes,2010.gadā solītais progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis,kā arī obligātā veselības apdrošināšana,kā visās pārējās ES valstīs!

  4. Kad sagaidīsim Latvijā? Atbildēt

    VaI Briseles samazinātā 6% PVN likme pārtikai,zālēm,elektroenerģijai un grāmatām arī paredzēta tikai personiski Dombrovskim?

  5. Ja valdībā būtu vairāk tādu vīru kā Jansons mēs ietu uz augšu nevis grimtu nabadzībā.

  6. Nu cerēsim , ka uzcītīgo skolnieku-Aliku ķers nelietīgā-SKOLOTāJA GRūTUPA liktenītis , šķēLES UZRAUDZīBā …!

  7. Vinjam pasham tachu arii alga pacelta!!! Taa ka nevajag…

  8. “parlamentā trešā daļa deputātu ir okupācijas režīma atbalstītāji, Rīgas Domē – vairāk nekā puse”.
    Nākošajā gadā pašvaldību vēlēšanas. Pēc Ušakova veiktajiem pasākumiem, ieskaitot arī studentus, Rīgā deklarēto iedzīvotāju skaits ir palielinājies.Neticu ka ievēlēto deputātu sastāvs daudz mainīsies, jo liela daļa no deklarētajiem “rīdzeniekiem” pavasarī, pie tam brīvdienā varēs atvēlēt pāris stundas vēlēšanu iecirkņa apmeklēšanai. Turpretī īstenam “padomju pilsonim”, visos laikos vēlēšanas ir bijušas un ir svētki.

  9. Cik ērti klusēt par elektrības abonentmaksas uzlikšanu tieši mazākajiem patērētājiem. Taisnīgi un ekoloģiski? Dusmas pārņem, kad klausos par elektoenerģijas taupīšanu!
    Ja vasarnīcas režīma patērētājam vienā mēnesī jāsamaksā tā summa, ko viņam līdz šim jāmaksā par visu sezonu, tad parēķiniet sadārdzinājumu!
    Kur ir tiesībsargs, kad kaut kas tāds notiek. Klusē, nav! Un paralēli mums jāklausās, ka elektrība kļuvusi lētāka! (Par to jau esam atklausījušies, ka kaimiņzemēs tā patiesi ir lētāka). Bet Latvijas trūcīgos un lielos taupītājus apdāvinās ar tādu sadārdzinājumu, ko grūti izskaitļot…tas lai paliek ekspertu ziņā. Tiesībsargs varētu palūgt, lai medijos publicē to sadārdzinājumu, ko sagaida vasarnīcu un dāraza mājiņu īpašnieki. Esiet tik laipni!

  10. Nu ja par veiksmi uzskata tiesībsarga aktīvo cīņu par savas algas paaugstinšanu…

  11. Super ir neatcerēties septiņus treknos gadus, A.Kalvīša dzīvošanu uz urrā neuzkrājot ne grasi melnajām dienām, kādas ļoti ātri pienāca Godmaņa laikā Parex sabrukšanas rezultātā un visiem NĪN burbuļiem. Bez pensionāriem valstī bija vēl tik daudz to, kas palika krīzē ar savām parādu nastām. J.Jansonam kā juristam vismaz to vajadzētu saprast, lai varētu tērēt vispirms ir jābūt ko. Kā bija samērot vienu trūkuma pakāpi ar citām? J.Jansonam jau krīzē nebija visi gali jāsavelk kopā.
    Protams, labi, ka J.Jansons iestājās par bērniem. Protams, ka ļoti daudziem pensionāriem ir ārkārtīgi zemas pensijas. Protams, ka eksprezidents A.Bērziņš smeļ no nabadzīgā pensiju fonda vislielāko pensiju, kuras uzkrājumu pēc ekspertu aprēķiniem jau sen notērējis. Kur tad ir tā nabadzības plaisas likvidēšana šodien? Ir valstis, kur ir pensiju griesti, labi, ja ietaupījums nebūtu tik liels, tad vismaz kaut kāds taisnīguma princips tiktu ievērots. Tagad NĪN nodoklis tā lielā zelta bedre, kur atkal uz mūsu mājokļu rēķina smels un smels. J.Janson, parēķiniet, kas notiks ar mums pēc NĪN nodokļu nomaksas, jo mūsu kaimiņvalstīs nekas tāds nenotiek.
    Redziet, A.Lembergs un ZZS vienmēr ir tik naski uz tērēšanu. Redzēsim, kas notiks ar saglābto valsts budžetu šīs valdības laikā, atkal jau runā bar budžeta deficīta palielināšanu.

  12. Labos darbus studijā !

  13. Tas taču ir tik pierasts, ka visur var vainot Dombrovski. Janson, viegli ir kritizēt, grūti ir izdarīt. Pagaidām Jūs tikai kritizējat un norādāt uz citu kļūdām.

  14. mums ir brīnišķīgs tiesībsargs,lai viņam veicas

  15. Taisnība ,Jansona kungs !!!Man jau 6 .gadus krīze turpinās ,jo pensijā aizgāju 2010. Maijā būs skaidrs, vai mana krīze vēl turpināsies…un es jau neesmu tāda viena.

  16. LA IR KĻUVUSI PAR VIENOTĪBAS FLAGMANI UN SĀKUSI LAMĀT ZZS. Brigmani, pajautā Ventspils mēram, ko muķī Latvijas Avīzes redakcija.

  17. Šodien ziņo, ka stagnācijas pazīmes valstī. Interesanti, ko tad J.Jansons varēs solīt pensionāriem, ja stagnācija turpināsies.

    • Tiesībsarga pienākums ir vērst valdības uzmanību uz samilzušām problēmām, nevis solīt pensijas. Sola parasti partijas pirms vēlēšanām.

  18. Jansons cilvēku labklājību virtuālajos IKP procentos nerēķina!

  19. draiskulis>Dr Aiskule Atbildēt

    Dr.Aiskulei atgādināšu.ka PSRS ar gudru ziņu,ultimātu vispirms uzstādīja Baltijas valstīm,bet tikai pēc tam Somijai! Jo visticamāk,ja būtu bijis otrādi,Baltijas valstis šo PSRS ultimātu noraidītu! Spējas kaut cik ilgāk pretoties PSRS milzīgajam armijas skaitliskajam pārsvaram Somijai daļēji palielināja tās grūti pārvaramie dabiskie šķēršli-purvi,meži,daudzie ezeri un daudz skarbākās ziemas,kas ļoti apgrūtināja kara tehnikas ātru pārvietošanos.

    • Uzstādīja Baltijas valstīm – visām četrām – Lietuvai, Latvijai, Igaunijai un Somijai! Tikai somi, gausi pēc dabas būdami, nemetās TECIŅUS uz Maskavu kopā ar leišiem, latvjiem un iegauņiem, bet gan nedēļu pavilcinājās. Un tad turpināja vilcināties un vilkt garumā līguma parakstīšanu, kamēr Somijā tikmēr būvējās Mannerheima līnija un gaidīja tuvojamies ziemu ar tumsu un sniegu līdz cirkšņiem… Tā lūk. Un somi uz slēpēm, bruņojušies bultām un lokiem, milnām un rungām izsita no ierindas bruņukuģi Kirovu, kam Latvijas tā laika valdība ļāva noenkuroties Liepājas ostā, lai tas no turienes dotos uz Somiju.

  20. Dr.Aiskulei atgādināšu.ka PSRS ar gudru ziņu,ultimātu vispirms uzstādīja Baltijas valstīm,bet tikai pēc tam Somijai! Jo visticamāk,ja būtu bijis otrādi,Baltijas valstis šo PSRS ultimātu noraidītu! Spējas kaut cik ilgāk pretoties PSRS milzīgajam armijas skaitliskajam pārsvaram Somijai daļēji palielināja tās grūti pārvaramie dabiskie šķēršli-purvi,meži,daudzie ezeri un daudz skarbākās ziemas,kas ļoti apgrūtināja kara tehnikas ātru pārvietošanos.

  21. Jā,salīdzināt nevar!>:-( Atbildēt

    Jansons diez vai būtu uzsācis “Latvijas glābšanu” vispirms ar visu pensiju samazināšanu,pārkāpjot pat Satversmi! Kā 2009.gadā,LTV translācijā no Ministru kabineta sēdes paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis,tad pats lielākais esot sociālais budžets (un tā tas tiešām ir),kurš tādēļ esot jāsamazina! Un,kur tad palika premjera Dombrovska jau nākamajā gadā, apsolītā pilnīgā pāreja uz progresīvo ienākuma nodokli,par ko varēja izlasīt visos laikrakstos? Kur palika “citiem mērķiem” novirzītais sociālā budžeta gandrīz miljards latu?

  22. “[Meita Signe] skumst, ka skola nemudina domāt, daudz ko liek mehāniski iekalt, nevis izprast un praktiski lietot.” – – – – – Tētis varētu meitai paskaidrot, ka daudz kas ir vispirms mehāniski jāiekaļ vai jāiegaumē vai jāapgūst, lai tad varētu sākt, tā teikt, improvizēt: domāt izprast un praktiski lietot! Cienu un apbrīnoju Juri Jansonu, BET – krievu/padomju/sarkanā armija neienāca Latvijā pēc otrā pasaules kara kā okupanti – sarkano armiju 26 tūkstoš lielā kontingentā plus bruņukuģi Kirovu Latvijā IELAIDA Kārļa Ulmaņa valdība jau 1939. ajā gadā, parakstot savstarpējās neuzbrukšanas un aizsardzības līgumu, ko, atļaušos atgādināt, somi atteicās parakstīt… Un daiļā kundze Beinerte droši vien pati labi zina starpību starp 8. un 9. maiju – tā ir viena stunda; proti, Berlīnē bija 23:05 8. maijā, bet Maskavā jau 00:05 9. maijā, kad izsludināja oficiālās otrā pasaules kara beigas.

    • Doktorei būs misējies – 9. maijā Maskavā izsludināja Lielā tēvijas kara beigas, Otrā pasaules kara beigas izsludināja 1945. gada 2. septembrī.

      • Anton, Anton, lūdzu ne tik strauji – 8. maijā izsludināja Vācijas bezierunu kapitulāciju – Berlīnē tobrīd bija pāri vienpadsimitiem vakarā, Maskavā – jau pāri pusnaktij 9. maija rīts. 1945. gada 2. septembrī oficiāli bez ierunām kapitulēja japāņi – tā pieliekot punktu otrajam pasaules karam visā pārējā pasaulē!

  23. V.Dombrovska rīcību var zākāt un kritizēt, un par viņu V.Beinerte var saveidot pat virsrakstus. Žurnālists jau izvēlas akcentu savam rakstam, bet to, ko V.Dombrovskis izdarīja, to tomēr vajadzētu mēģināt izprast. Papūlēties izprast, atvainojiet par manu repliku.

    • Sarunas virsraksts ir “Tiesības uz laimi”. Šis ir citāts no tiesībsarga teiktā. Bet man kā lasītājam ir interesanti, kas Jūs tik ļoti tajā satrauc? Tiesībsargam taisnība – minimālā alga nodrošina verga eksistenci, un tas bija premjera Dombrovska lēmums. Diemžēl viņš vienmēr ir bijis naudas, nevis cilvēku pusē, aizstāvējis banku, nevis tautas intereses. Kā grāmatvedis turējās pie ES direktīvu burta, izvēlējies savilkt jostu un nobadināt tautu, kaut gan bija arī cita iespēja – ņemt aizdevumu, ļaut, lai ekonomika atkal sāk ripot. Tiesībsargam taisnība arī runājot par to, ka cilvēki, ja vairāk saņems, arī vairāk tērēs un maksās lielākus nodokļus.

  24. Ļoti skumji, ka Alliks tā kļūdījies.
    Būtībā Jansonu intelekta ziņā ar Dombrovski pat nevar salīdzināt

    • Tiešām nevar salīdzināt, jo Dombrovskim tāda vienkārši nav…

    • Advokāts Alliks ir paudis savu viedokli par tiesībsarga Jura Jansona atbilstību amatam. Tiesībsargs ir paudis savu viedokli par bijušā premjera politisko rīcību un tās sekām, taču nav izteicies par Dombrovski kā personu. Skumji ir tad, jā kāds vēlas konstruktīvu sarunu novirzīt personiskā gultnē:)

Draugiem Facebook Twitter Google+