Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. septembris, 2014
Drukāt

Piedalīšanās vēlēšanās – tiesības vai pienākums? (4)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Satversmes 8. pants noteic, ka tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma.

Par pienākumu vēlēt Satversmē norādījumu nav. Vēl gan 80. pantā teikts, ka “tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās”. Arī šā panta tekstā nav vārda “pienākums”. Tātad piedalīšanās vēlēšanās ir brīvas gribas izpausme, bet bieži piesauktais pienākums ir pakārtots tiesībām, nevis otrādi.

Piedalīšanos vēlēšanās par katru cenu nevajadzētu uztiept tiem, kuriem nav argumentu par labu dalībai. Labāk ir, ja balsošana paliek to pilsoņu ziņā, kuriem ir argumenti. Nevienam nav tiesības uzvelt otram balsošanas pienākumu, kuru otrs neizprot – tādās reizēs uztiepta pienākuma pildīšana sabiedrībai nodara lielāku ļaunumu nekā nepiedalīšanās. Nepiedalīšanās nezināšanas dēļ ir pelnījusi cieņu, nevis nopēlumu.

Linards Strelēvics Rīgā

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tad jau vainīgie nav nebalsojušie, bet gan vēlēšanu sistēma. Vai valodas referendums nebija noziegums pret Latviju? Tika taču teikts, ka Satversmes apšaubīšana ir pretvalstiska darbība. Kā nebalsojušais var skaitīties par vēlēšanās piedalījušos, ja nav balsojis? Tādā gadijumā vēlēšanas zaudē nozīmi. Tad jau sanāk, ka arī 1940.g. vēlēšanas ir bijušas likumīgas, lai gan NEBIJA izvēles? Ja es negribu piedalīties noziegumā, tad man ir tādas tiesības.

  2. Atceries, ka LIKUMS NEPAREDZ NOBALSOT „PRET” KĀDU PARTIJU VAI DEPUTĀTU KANDIDĀTU. Piemēram, visi vēlētāji var izsvītrot visus deputātu kandidātus, visos sarakstos un visi tik un tā būs ievēlēti saraksta kārtībā.
    Visļaunākais, ko Tu vari izdarīt – nepiedalīties vēlēšanās, jo zini – JA VĒLĒŠANĀS PIEDALĪTOS TIKAI 5 VĒLĒTĀJI – KATRĀ APGABALĀ PA VIENAM, TIK UN TĀ VĒLĒŠANAS IR NOTIKUŠAS UN SAEIMA IR IEVĒLĒTA. Saprati? Ja Tu neiesi uz vēlēšanām un vēl aicināsi citus neiet, Tu smagi kļūdies, bet varbūt tu esi savas tautas nodevējs, kalpo svešai varai.
    Aplamība, ja saka – ES IZSVĪTROŠU „sliktos” deputātu kandidātus vai UKRAINAS „ZAĻO CILVĒCIŅU” vai divvalodības ATBALSTĪTĀJUS VAI KĀDU CITU „SLIKTO”, LAI NETIEK SAEIMĀ.
    Deputātu KANDIDĀTU SARAKSTĀ „PLUSU” LIKŠANA VAI „SVĪTROŠANA” MŪSU APSTĀKĻOS IR KRĀPŠANA, VĒLĒTĀJU MĀNĪŠANA, siers pelei slazdā, jo vairākums vēlētāju balso nepareizi – „par” vai „pret” personībām, meklē pazīstamas personas, neizprot, ka VISPIRMS JĀIZVĒLAS PARTIJA, TIKAI TAD JĀPĒTA PERSONĪBAS. Auitomātiski vēlētājs spriež, ka balso PRET kādu personu, bet kā jau teikts, iebalso šo partiju, kuru nevēlējās redzēt saeimā.
    Svītrot vai likt plusu ir kaut kāda jēga, ja esi pārliecināts, ka šī partija tieši ir „tava” un tu vēlies, lai tā būtu Saeimā. Ar šo procedūru sarakstā vienīgi var izdarīt izmaiņas, pārbīdot vienu otru kandidātu sarakstā uz augšu vai uz leju.
    Šim nolūkam partiju listēs atsevišķos gadījumos ieraksta pat sabiedrībā nosodītus cilvēkus, lai vēlētājus ievilinātu viņus svītrot laukā. Katrs šāds naivs balsojums PRET „slikto” cilvēku dod balsi šī sliktā cilvēka partijai, bet demokrātijai un tautai – „lāča pakalpojumu”.
    Ar šādu „protesta“ balsojumu – balsojot, lai kādu slikto“ izsvītrotu, Tu būsi piemānījis sevi un Latviju, savu tautu un nākamā dienas rītā, ieraugot ievēlētās partijas un deputātus, Tu būsi šokā – balsoji it kā „pret”, svītroji , bet viņi ir Saeimā, ieraudzīsi, ka esi nobalsojis tieši par šo nevēlamo partiju vai deputātu kandidātiem.
    Likums nosaka iespēju deputātu kandidātu svītrošanai, bet diemžēl, neparedz nosacījumus, kad šis kandidāts vai pat viņa (viņu) partija var tikt izslēgta no vēlētāju deputātu vietu iegūšanas.
    Nevari izvēlēties, kura partija Tev būtu labākā, tad, manuprāt, jārīkojas pēc demokrātijas principa – partija, kas aizsēdējusies, ja tā tevi neapmierina, IR JĀMAINA, tādēļ JĀATLIEK malā TO PARTIJU LISTES, KURAS JAU IR BIJUŠAS VAI PAŠLAIK IR pie varas Saeimā (tieši Saeimā) un kuras no tām Tevi neapmierina un jāizraugās viena partija, tieši kāda no tām, kurām reitings ir zem 5 % barjeras, jo reitingi ir viltīgi, nereti pirkti un taisīti par naudu, ar nolūku tevi apmānīt.
    Tevi bieži baida – balsosi par „sīkpartijām”, pazaudēsi balsi. Vai tu nepazaudēsi (pazaudēsi) balsi, ja iemetīsi urnā nevēlamās partijas sarakstu un to ievēlēsi? Izvērtē, kas labāks!
    Protams, PAŠREIZĒJAIS VĒLĒŠANU LIKUMS, MANĀ SKATĪJUMĀ, IR VĒLĒTĀJU AFĒRA, jo:
    – nevar nobalsot „pret” kādu partiju; – nenosaka vēlētāju kvorumu, kad vēlēšanās nav notikušas; – visu vēlētāju balsis, kuri balso, piemēram, par vienu no 9 partijām, kuras katra dabū tikai 4, 99% balsu un netiek Saeimā, viņu deputātu vietas (balsis) atdod Tev nevēlamām partijām, kuras iegūst vairāk kā 5 % balsu; – Tev nav iespēju grozīt sarakstu – papildināt izvēlēto sarakstu no citiem sarakstiem un ierakstīt izraudzītajā listē, izsvītrojot nevēlamos deputātu kandidātus (Grozāmo sarakstu princips) un utt.

  3. Ja agrāk tas bija pienākums , tad tagad ir izveidojies par FARSU.

Draugiem Facebook Twitter Google+