Tiesībsargs atsakās SC skaidrot izteikumus par mācībām tikai latviešu valodā 21
Tiesībsargs Juris Jansons atteicies ierasties uz “Saskaņas centra” (SC) Saeimas frakciju paskaidrojumu sniegšanai pēc saviem izteikumiem par bilingvālo izglītību un diskusijas rosināšanu, ka vidusskolās būtu jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, aģentūrai BNS apstiprināja biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Viņa stāstīja, ka Tiesībsarga birojā ir saņemta informācija, ka politiskās partijas SC Saeimas frakcija vēlas aicināt Jansonu paskaidrojumu sniegšanai par tiesībsarga konferencē izskanējušo diskusiju “Bilingvālā izglītība Latvijā un sabiedrības integrācija. Izvērtējums un priekšlikumi”.
Birojs pēc situācijas apzināšanas mazākumtautību skolās tiesībsargs nonāca pie vairākiem priekšlikumiem. Viens no tiem, ka, ņemot vērā, ka 50% bērnu vērtē savas zināšanas kā labas, noteikt, ka vidējā izglītība skolēniem, kuri konkrētu laika posmu ir mācījušies Latvijas izglītības sistēmā, ir tikai valsts valodā. Izņēmums būtu tiem, kuri ir tikko iebraukuši Latvijā un nepārzina valsts valodu. Tāpat viens no priekšlikumiem diskusijai, ka nepieciešami valsts valodas kursi skolotājiem latviešu valodas lietojuma uzlabošanai, bet skolotājiem, kuri nepārzina valsts valodu, nav vietas Latvijas izglītības sistēmā, izņēmums ārvalstu viesskolotāji.
Jansons neuzskata, ka šis jautājums jāskata vienā frakcijā, tāpēc SC atteiks.
“Ņemot vērā, ka bilingvālās izglītības jautājums ir aktuāls visas Latvijas sabiedrības interesēs, saskatām lietderību šo jautājumu skatīt Saeimas kompetento komisiju vai Saeimas plenārsēdes, nevis tikai vienas frakcijas ietvaros. Tādēļ tiesībsargs uz frakciju sniegt paskaidrojumus nedosies,” apliecina Siliņa.
Jau vēstīts, ka piektdien paziņojumu medijiem izplatījis SC deputāts organizācijas Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) pārstāvis Igors Pimenovs. LAŠOR protestē pret tiesībsarga aicinājumu sākt diskutēt par priekšlikumu – vidusskolās pāriet uz apmācībām tikai latviešu valodā. Krievvalodīgajiem iedzīvotājiem “ir pilnīgs pamats pieprasīt, lai par viņu samaksātajiem nodokļiem valsts viņiem nodrošinātu apmācību skolā tajā valodā, kurā viņi audzina savus bērnus”, pausts ziņojumā.
Izglītības un zinātnes ministrijā aģentūra BNS noskaidroja, ka pašlaik mazākumtautību vidusskolās 60% mācību jānotiek latviski, bet 40% – mazākumtautības valodā. Centralizēto eksāmenu materiāli ir latviski, tomēr skolēni var atbildēt arī mazākumtautības valodā, kurā mācījušies. Savukārt pamatskolā mazākumtautību skolām ir iespēja izvēlēties no pieciem variantiem, cik daudz mācības pasniegt valsts valodā.
