Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. februāris, 2013
Drukāt

Tiesībsargs: Caur Eiropas institūcijām centīšos ietekmēt sociālo situāciju Latvijā

Foto - LETAFoto - LETA

Tiesībsargs Juris Jansons ir apņēmies caur Eiropas institūcijām censties ietekmēt Latvijas valdību un panākt efektīvāku tās darbu sociālo problēmu risināšanā.

Jansons intervijā “Neatkarīgajai” pastāstījis, ka Tiesībsarga birojs ir sagatavojis ziņojumu par nabadzības risku Latvijā un nosūtījis to vairākām starptautiskām institūcijām. “Pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), mēs pievienojāmies ne tikai ekonomiskajai savienībai, bet arī Eiropas tiesību telpai. (…) Un 3.pantā teikts, ka tiks veicināta tautu labklājība un sociālais taisnīgums. Manuprāt, bija godīgi un pamatoti man vērsties Eiropas institūcijās ar uzstādījumu, ka valsts atbildīgo amatpersonu centieni nav sekmējuši labklājību un sociālo taisnīgumu.”

“Gluži pretēji – statistika liecina, ka situācija ir tikai pasliktinājusies, un pie tās Latvijas atbildīgo amatpersonu un politiķu reakcijas un atbildēm, ar kādām saskārāmies, es sapratu, ka ir jāvēršas pie Eiropas institūcijām ar lūgumu izvērtēt situāciju un atbilstoši savai kompetencei censties ietekmēt Latvijas valdību, lai tā veic uzlabojumus atbilstoši Eiropas līgumam un Eiropas cilvēktiesību normām,” pastāstījis Jansons.

Tiesībsargs skaidrojis, ka šādi rīkojas, lai pievērstu uzmanību šai problēmai. “Gribam uzsvērt, ka ir dokumenti, kas saistoši ES valstīm un kas uzliek pienākumus. Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai par to vajadzētu rūpēties, nodrošināt tos principus, kas ir izvirzīti kā ES dibināšanas mērķi. Tie ir principi, kas ir pildāmi. Latvijā krīzes laikā lineāri un brutāli samazināja algas un tagad notiek cīņa ar sekām. Ir citas valstis, kas ir sociāli atbildīgākas, kur tā nedarīja, kas iestājās par saviem pensionāriem, skolotājiem, par principiem, kas saistīti ar cilvēktiesību ievērošanu sociālekonomiskajā jomā.”

Jansons atzīmējis, ka viņš nav rosinājis pacelt minimālo algu Latvijā no 200 uz 303 latiem, bet gan vērsies pie valdības ar aicinājumu nodrošināt cilvēkam taisnīgu atalgojumu, bet līdzekļi, kā to panākt, jau esot valsts kompetencē.

“Valdība savā 16.marta vēstulē analizēja, ka, ja valsts uzņemsies [Eiropas Sociālās hartas] 4.panta 1.punktu, tad būs jāceļ minimālā alga. (…) Savukārt Tiesībsarga birojs uzskata, ka jānodrošina princips – tiesības uz taisnīgu samaksu. Kādā veidā tas tiek darīts – vai ar minimālās algas pacelšanu vai kādiem citiem instrumentiem -, tas ir valdības ziņā. Bet valdībai ir jāpiedāvā reāls risinājums – tāds, lai viszemākā alga būtu tāda, ar kuru cilvēks var samaksāt savus ikdienas izdevumus. Te runa ir par viszemāko līmeni – par ienākumiem, kas nodrošina izdzīvošanu,” piebildis Jansons.

“Domāju, ka nevar nepiekrist, ka kaut kas neatliekami, steidzīgi ir jādara, ja vairāk nekā 40% valstī dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa, kas ir 147 lati mēnesī saskaņā ar “Eurostat” aprēķiniem. Turklāt ir Latvijā vietas, piemēram, Latgalē, kur nevis 40, bet pat 70% dzīvo zem šī nabadzības riska sliekšņa,” sacījis tiesībsargs.

Atbildot uz politiķu bažām, ka minimālās algas būtiska palielināšana negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību, Jansons sacījis: “Bet tad man rodas jautājums, uz kā ir būvēta mūsu valsts ekonomika – uz viszemāk atalgotiem un viszemāk kvalificētiem darbiniekiem? Ja nevar nodrošināt, ka cilvēki var dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, tas ir pretrunā ar Satversmi, starptautiskiem dokumentiem un valdības apņemšanos izlīdzināt sociālo nevienlīdzību, pretrunā ar to, ka ejam uz attīstītu labklājības valsti.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+