Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. septembris, 2012
Drukāt

Tiesībsargs: cilvēktiesības tiek pakārtotas budžetam

Foto- LETAFoto- LETA

Tiesībsargs Juris Jansons, ceturtdien uzrunājot Saeimu, uzsvēra, viņaprāt, bīstamu tendenci – biroja ieteikumi cilvēktiesību jomā netiek ņemti vērā.

“Bezmaksas izglītības piemērs iezīmē vairākas bīstamas tendences – iedzīvotāju bailes no savu tiesību izmantošanas un aizstāvēšanas, likumu ignorēšanu, amatpersonu prettiesisku rīcību un augstu valsts amatpersonu nogaidošu klusumu sabiedrībai aktuālos, bet amatpersonām neērtos jautājumos,” deputātiem teica Jansons.

Viena no viņa pēdējā laika redzamākajām aktivitātēm ir “cīņa” par bezmaksas izglītību skolās, kā to paredz Izglītības likums, bet praksē tā nenotiek, jo vecākiem jāpērk darba burtnīcas, reizēm grāmatas un vēl citas lietas skolai. Izglītības ministrs Roberts Ķīlis tiesībsarga aktivitātes gan ir nosaucis par provokāciju.

Jansons norādīja, ka “neērtu jautājumu nerisināšana, aizbildinoties ar budžeta iespējām, pēc būtības liecina, ka cilvēktiesības tiek pakārtotas budžetam, nevis otrādi – budžets cilvēktiesībām”.

Jansons ceturtdien Saeimas sēdē parlamentāriešus iepazīstināja ar biroja secinājumiem par cilvēktiesību situāciju Latvijā pašlaik – ko birojs secinājis tā darbības laikā 2011.gadā. Viņš uzskaitīja vairākas situācijas, kur Latvijā nepieciešamas izmaiņas, un aicināja deputātus iejusties to cilvēku ādā, kam nepieciešama palīdzība.

“Nu ielieciet sevi tā cilvēka vietā, kuram invaliditātes dēļ nepieciešama kājas protēze, bet nav zināms, cik ilgi uz to būs jāgaida rindā, vai tās personas vietā, kuras ienākumi mēnesī ir zem iztikas minimuma, bet uz skolu ir jāpalaiž bērni, vai, piemēram, sociālā aprūpes centra un sirmgalvja vietā, kurš centrā iemitināts pret paša gribu, bet ar ģimenes locekļu lēmumu, vai tā bērna vietā, kurš gaida, kad to izņems no bērnunama. Ieliekot sevi visās šajās situācijās, kļūs pilnīgi skaidrs, kādu attieksmi vēlas iedzīvotāji – gan [attiecībā par] risinājumiem, gan steidzamību,” norādīja Jansons.

Viņš vēlēja, lai šis princips kalpo kā vadmotīvs politiķu lēmumiem.

Kā bīstamu tendenci viņš novērtēja valsts iestāžu attieksmi pret tiesībsargu.

“Pieredze liecina, ka katru gadu valsts un pašvaldību iestādēm tiek norādīts uz teju vienām un tām pašām cilvēktiesību problēmām. Manuprāt, tas nav pieļaujami, ka valsts un pašvaldības amatpersonas ignorē un nerisina tiesībsarga norādītās cilvēktiesības un labas pārvaldības problēmas. Pēdējā pusgadā vērojama bīstama tendence, kas norāda uz tiesisko principu noraidīšanu pēc būtības – atsevišķas iestādes, no vienas puses, piekrīt tiesībsargam, no otras puses, norāda, ka neveiksim neko problēmu risināšanai, jo tam ir tikai rekomendējošs raksturs,” konstatējis Jansons.

Ziņojums par pērnā gada darbību ietver vairākas sadaļas ‒ bērnu tiesību joma, pilsonisko un politisko tiesību joma, sociālo un ekonomisko tiesību joma, krimināltiesību joma, diskriminācijas novēršanas joma, labas pārvaldības joma.

Tiesībsarga biroja vadītāja amatā Jansons tika ievēlēts pērn marta sākumā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+