Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. marts, 2012
Drukāt

Tiesībsargs: cilvēktiesību stāvoklis atsevišķās jomās ir kritisks

juris

Pašlaik cilvēktiesību stāvoklis Latvijā atsevišķās jomās ir pat kritisks, un uzlabojumi pēdējos gados cilvēktiesību ievērošanai ir ļoti minimāli. To atzina tiesībsargs Juris Jansons (attēlā).

“Ja analizējam starptautisko institūciju sniegtās rekomendācijas, tad īpaši būtiskas izmaiņas pret 2010.gadu nesaskatām. Taču, ja analizējam no Tiesībsarga biroja prakses, tad atsevišķās jomās, varētu teikt, ir pat kritiski. Tās ir gadu gadiem nerisinātās problēmas, turklāt atsevišķas jomas, kurām esam pievērsuši uzmanību pērn, un šogad tās arī var uzskatīt par kritiskām, ja tās netiek risinātas, proti, bērnu tiesību jautājumi, izglītības pieejamības jautājumi, personas ar īpašām vajadzībām, ieslodzītie,” norādīja Jansons.

Raksturojot problemātiskās jomas, tiesībsargs sacīja, ka bērnu tiesību jomā gan starptautiskajos, gan nacionālajos tiesību aktos ir noteiktas tiesības bērnam augt ģimeniskā vidē, taču Latvijā ir vairāki tūkstoši bērnu, kuri dzīvo bērnunamos. Tas pilnīgi noteikti ir bērnu tiesību aizsardzības likuma un starptautisko tiesību dokumentu pārkāpums, uzsvēra Jansons. Tā vietā tiesībsarga birojs ierosina sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un politiķiem pieņemt rīcības plānu, kā mainīt šo situāciju un stiprināt audžuģimeņu institūtu, lai nodrošinātu bērnam ģimenisku vidi.

Savukārt izglītības jomā Tiesībsarga birojs saskāries ar to, ka pašvaldībās un politiķiem nav vienotas izpratnes, kas ietilpst apmaksātajā izglītībā – vai tā ir tikai telpa, skolotājs, siltums un elektrība vai kaut kas vairāk. Patlaban tiesību akti precīzi nenosakot, kas ietilpst apmaksātā izglītībā. Savukārt iegūtā informācija liecina par ļoti atšķirīgu situāciju, paskaidroja Jansons.

Runājot par ieslodzītajiem, Jansons atgādināja, ka gadu gadiem tiek strādāts pie atzinumiem un rekomendācijām, kas būtu maināms, taču ar nožēlu jāsecina, ka tikai tad, kad starptautiskās institūcijas un īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka ir notikuši cilvēktiesību pārkāpumi, tad valdība ar zināmu kūtrumu reaģē uz kompensācijas izmaksu un veic nesistemātiskus, bet gadījuma rakstura uzlabojumus.

Lai cilvēktiesību stāvoklis uzlabotos, pēc tiesībsarga domām, vispirms jāmainās politiķu un ierēdņu attieksmei, proti, jādomā, kā attīstīt problēmu risināšanu, un tikai pēc tam seko finansējums.

“Atrast politiķiem vai ierēdnim sevī vēlēšanos raudzīties uz jautājumiem caur pozitīvu izpratnes prizmu. Domājot, ko varētu izdarīt uzlabojot, nevis gluži pretēji – aizbildināties ar finanšu grūtībām un nemeklēt nekādus risinājumus. Bieži saskaramies ar to, ka politiķi paziņo, ka nav iespējams problēmu risināt, jo jautājums saistīts ar finansējumu. Bet vai ir skatīta cita alternatīva, vai ir noticis dialogs ar sabiedrību, kurai tiek skaidrots, ka problēmu var atrisināt ilgstošākā vai mazāk ilgstošākā laikā? Būtu jādod skaidrs signāls, ka problēma politiķiem un ierēdņiem rūp, un jādod skaidra vīzija, kā problēmu risināt. Tas vairāk ir saistīts ar gribu kaut ko mainīt, uzlabot situāciju. Tas ir saistīts ar labas pārvaldības principu un attieksmi pret sabiedrību,” klāstīja Jansons.

Uz jautājumu, vai ir jomas, kur cilvēktiesību situācija ir uzlabojusies, Jansons atbildēja, ka uzlabojumi Tiesībsarga biroja darbības laikā ir ļoti minimāli, ir tikai nelieli centieni kaut ko mainīt.

“Par kardināliem uzlabojumiem piecu gadu laikā mēs nevaram runāt. Ir tikai centieni un pirmie soļi kaut ko mainīt. Tas diemžēl ir bēdīgi. Ja politiķi un ierēdņi gribētu mainīt savu attieksmi, tad daudzas lietas būtu mainījuši un uzlabojuši,” norādīja tiesībsargs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+