Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. augusts, 2016
Drukāt

Tiesībsargs: gribi vai negribi, veselībai nauda ir jāatrod (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Veselības ministre Anda Čakša un Tiesībsargs Juris Jansons piedalās preses konferencē pēc tikšanās, kurā pārrunāja situāciju veselības nozarē.

Demagoģija par obligātu veselības apdrošināšanu, kas uzliktu tiešu papildu maksājumu slogu iedzīvotājiem, neiztur nekādu kritiku, piektdien pēc tikšanās ar veselības ministri Andu Čakšu, lai runātu, kādu Latvijā ieviest obligātās veselības apdrošināšanas modeli, izteicās tiesībsargs Juris Jansons.

“Jebkura demagoģija par kaut kādu obligātu veselības apdrošināšanu, kas uzliktu tiešu un diezgan palielu papildus maksājumu slogu iedzīvotājiem neiztur nekādu kritiku. Pamatu pamats ir, ka valdībai un parlamentam jābūt pietiekami atbildīgiem, lai saprastu, ka no sasaluma punkta mums ir jāpaceļas, ir jāmaina domāšana. Līdzekļi ir jāatrod – gribi vai negribi. Pretējā gadījumā arī Veselības ministrijas (VM) piedāvātais modelis nedarbosies,” pauda tiesībsargs.

Jansons atbalsta VM izstrādāto pirmo veselības aprūpes finansējuma modeli, kurš paredz palielināt veselības aprūpei novirzītos valsts budžeta līdzekļus. Viņš uzsvēra, ka beidzot ir piedāvāts viens pārdomāts un ilgtspējīgs modelis, kas attīstīs veselības aprūpes sistēmu tādā veidā, ka tā kļūs pieejamāka un caurspīdīgāka. Turklāt to ieviešot sabiedrības veselība stipri varētu uzlaboties.

“Mēs varam grozīties kā gribam, mēs varam rakstīt daudz dažādas koncepcijas, bet finansējums valsts veselības aprūpes sistēmai ir nepietiekams un tie nav tikai veselības ministres apsvērumi vai aprēķini, uz to norāda arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) un arī citas organizācijas,” pauda Tiesībsargs.

Turklāt Jansons arī norādīja, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis jāskatās arī valsts ilgtspējas kontekstā, jo ir zināma statistika, ka vairāki tūkstoši cilvēku gadā vai nu mirst, vai nepietiekamas vai ne pārāk kvalitatīvas veselības aprūpes dēļ nav bijuši spējīgi samaksāt, kā rezultātā tas beidzies ar nāvi. Turklāt, ja nav pieejama pietiekami kvalitatīvi finansēta veselības aprūpe jebkurš iedzīvotājs, kurš izkrīt no ekonomiskās aprites, automātiski no ekonomiskā viedokļa skatoties valstij ir ar “mīnus zīmi”.

Tiesībsargs uzsvēra, ka politiķiem ir jāieklausās veselības ministrē Andā Čakšā, lai varētu pietiekami atbilstošā apmērā finansēt veselības aprūpes pakalpojumus.

Čakša norādīja, ka reformas pamatā ir tas, lai pacients tiešām ātrāk nokļūtu pie ārsta un tam ir nepieciešams papildu finansējums.

“Ar 35 miljoniem, par ko runā budžeta deficīta ietvarā, varēs izdarīt tikai visakūtākās lietas, tie ir onkoloģiskie pacienti un dzemdību speciālistu atalgojums, jo ir būtisks uztraukums par to, vai būs kāds kas pieņem dzemdības. VM ir izstrādāts plāns ar papildu 41 miljonu, kas ir nepieciešams, lai samazinātu rindas pie speciālistiem, uz izmeklējumiem un dienas stacionārā. Jo īpaši, lai iedzīvotājus var laicīgi atgriezt darba tirgū, jo, ja ilgstoši netiek pie ārsta, tad ir ilgas slimošanas,” pauda Čakša.

VM ir pabeigusi darbu pie trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļiem.

Pirmais modelis, ko atbalsta pati ministrija, paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā, piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei. Veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta, ļautu gadā piesaistīt papildus veselības aprūpei ap 70 miljoniem eiro.

Otrais modelis paredz veselības maksājumu, kas iedzīvotājam būtu jāveic, papildus valsts nodrošinātajai veselības aprūpei. Par valsts budžeta līdzekļiem segtu neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet paralēli ieviestu arī veselības maksājumu, kas ļautu saņemt pakalpojumus atbilstoši veiktajām iemaksām, paralēli nodrošinot iespēju brīvprātīgi apdrošināties. Par valsts budžeta naudu apdrošinātu, piemēram, pensionārus, bērnus, cilvēkus ar invalīditāti.

Trešais modelis paredz veselības aprūpes finansēšanu, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs. Šajā variantā apdrošinātai personai būtu jāveic prēmijmaksājumi izvēlētajam apdrošinātājam, bet valsts un darba devēji veiktu iemaksas riska izlīdzināšanas fondā. Šajā modelī pakalpojumu daudzums būtu atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja un polises.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. es tikai nesaprotu,kāpēc sekmīgi strādā veselības obligātā apdrošināšana Lietuvā,Igaunijā un vēl citās valstīs,bet mums nestrādās,kas mēs stulbāki vai? Vai aiz tā stāv kādi spēki,kas negrib veselības aprūpē pārmaiņas?

  2. Jāizmanto iekšējās rezerves Atbildēt

    Veselības ministrijas septiņus departamentus un septiņas pastāvīgās nodaļas ar tajos nodarbinātajiek 115 ierēdņiem ir jāsamazina līdz pirmskara Latvijas Tautas labklājības ministrijas Veselības departamentam ar septiņpadsmit ierēdņiem,apvienojot pašreizējās Labklājības un Veselības ministrijas,kā,piemēram,Igaunijā,Somijā,Zviedrijā,Islandē,Īrijā,Nīderlandē,Vācijā,Polijā,Ungārijā,Horvātijā,Sanmarino,Grieķijā,Gruzijā,Indijā,Japānā,Dienvidkorejā,Nepalā,Austrālijā,Ekvatoriālajā Gvinejā,Gambijā,Tanzānijā,Libērijā,Namībijā,Svāzilendā,Malāvijā,Seišelās,Lesoto,Zimbabvvē,Maurīcijā,Senegālā,Fidži,Kiribati,Sentlūsijā,Gajānā,Dominikānā,Dominikā,Kaimanu salās,Antigvā un Barbudā,Bahamās,Bermudā,Gvatemalā,Britu Virdžīnu salās un pat Svētās Helēnas salā.

  3. Izlasi vēlreiz>Nederīgi varianti Atbildēt

    Mēnesī desmit eiro robežās par apdrošināšanas standartpaketi,ne tikai Beļģijā (pat visai ģimenei,bērnus ieskaitot),bet arī Latvijā samaksāt ir iespējams! Jo tas vis nav ministrijas piedāvātais modelis,bez jebkādiem papildus piedāvājumiem,kā citās ES valstīs un pat bez jebkādas garantijas,cik tiks ierēdņiem,cik ārstiem un cik 25-70 eiro maksātājiem pašiem!
    Par zālēm vien mums tagad mēnesī ir jāmaksā daudz vairāk! Bet citās ES valstīs par visām ārsta izrakstītām zālēm ir jāpiemaksā tikai neliela nodeva,kā,piemēram,Austrijā,kur pie speciālistiem nav pat vajadzīgs ārsta nosūtījums! Tas ievērojami samazinātu rindas pie ģimenes ārsta arī Latvijā!!

  4. nederīgi varianti Atbildēt

    Ko teiks igauņu pensionāri, kad atklāsies, ka viņu pensija ir samazināta par trešdaļu? Par 70 eiro mēnesī, par kuriem mugro ministre, var iet pie privātajiem ārstiem un vel pāri paliks, bet Beļģijas piesaucēji drīkst atbildēt uz jautājumu, kāda ir vidējā alga šajā valstī?

  5. Jānis J. Dimants, Jr., M.D.. Atbildēt

    Izklausās, ka nekas nesanāks atkal, lai gan par to esam runājuši gadiem ilgi. Vienmēr atradīsim iemeslus – a t r u n ā t i e s. Jā, kāpēc igauņi var, bet mēs nē ? Vai tik komplicēts tas viss ir ? Jo komplicētāka situacija, jo vienkāršāks atrisinājums. Jā, mums nav politiskās gribas. Beigsim tēlot, ka tāda mums ir. Tās nav ne valdībai, nedz Saeimai.

  6. Kapēc 25-70 eiro,ja var daudz lētāk?! Atbildēt

    Veselības ministres nosauktais maksājums: 25-70 eiro mēnesī,tiešām neiztur nekādu kritiku,ja turpat blakus,viņas pieminētajai Nīderlandei,ir Beļģija ar vidēji tikai 10 eiro lielu mēneša maksājumu (skat.www.latviesi.be) Jau 2004.gadā,Uldis Berķis savā promocijas darbā,ekonomikas doktora zinātniskā grāda iegūšanai”Informācijas stratēģiskā loma apdrošināšanā”raksta:”Te gan jāatzīmē (143.lpp.),ka veselības aprūpe Nīderlandē netiek uzskatīta par ļoti labu Eiropas mērogā un daudzi ārstējas blakus esošajās valstīs.”

  7. “Igaunijas veselības apdrošināšanas fondā no 33% lielā sociālā nodokļa tiek ieskaitīts 13% liels veselības nodoklis (pārējie 20% tiek novirzīti pensijām),slimniekiem nav jāsūdzas par medicīnas pieejamību.Fonds lemj par naudas tēriņiem-slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm un seko līdzi iedzīvotāju vajadzībām. Ārstu vidējā alga ap 2000 eiro,medicīnas māsām ap 900 eiro mēnesī.
    Igaunijā ir izveidots tā sauktais sociālais parlaments,kas tur roku uz pulsa,lai cilvēkiem būtu pieejama veselības aprūpe un lai par to būtu atbildīgs ne tikai veselības,bet arī finanšu ministrs un Saeimas sociālo lietu komisijas vadītājs.Tāpēc šīs personas kopā ar pieciem darba devēju un tikpat arodbiedrību pārstāvjiem veido tādu kā sociālo parlamentu,kas kopīgi ir atbildīgi par to,kas notiek veselības aprūpē.
    Šajā valstī grūti iedomāties situāciju,kad finanšu ministrs pēkšņi paziņo-griežam nost miljonus medicīnai,vai politiķi slimnīcās izveido valdes,kur iesēdina savus cilvēkus-naudas apsaimniekotājus.”
    Skat.”Igaunijas sarkanie,dzeltenie un zaļie pacienti”.Reportāža.Māra Libeka,Latvijas Avīze,16.02.2011.

  8. Pieaugošā ierēdņu skaita uzturēšanai naudas nepietiek! Atbildēt

    Un kur tad paliek Veselības ministrijas solītā obligātā veselības apdrošināšana-slimokases kā VISĀS PĀRĒJĀS ES VALSTĪS? Milzīgā ierēdņu skaita saglabāšana veselības ministrei Andai Čakšai ir būtiskāka. Kaut vai demagoģiski maldinot sabiedrību ar obligāto veselības apdrošināšanu! “Pirms Saeima veselības ministra amatā apstiprināja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju Andu Čakšu,Uģis Gruntmanis intervijā Ir.. teica:”Veselības aprūpes sistēmā vajadzīgas FUNDAMENTĀLAS,STRUKTURĀLAS UN MONETĀRAS PĀRMAIŅAS,bet lai tādas notiktu vajag politisko gribu.”
    Skat.”Veselībā vajadzīgas fundamentālas pārmaiņas”,17.06 2016.

  9. Tiesībsargam ir taisnība!

Draugiem Facebook Twitter Google+