Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. augusts, 2016
Drukāt

Tiesībsargs: kad atteikts citiem, celt VID vadītāja algu slikts signāls (5)

Foto  no arhīvaFoto no arhīva

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atalgojuma izcelšana no valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku vienotās atlīdzības sistēmas nav uzskatāma par labas pārvaldības principa ievērošanu, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsarga Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa aģentūru BNS informēja, ka VID vadītāja atalgojuma izcelšana nav labs signāls sabiedrībai, īpaši, kad iepriekš atteikta algu palielināšana medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, bērnudārza audzinātājiem un citiem.

Vienlaikus Siliņa norādīja, ka, palielinot VID vadītāja atalgojumu, veidojas savdabīga situācija – valsts pārvaldes iestādes vadītāja atalgojums būs augstāks nekā Valsts prezidentam, kura alga ir 3142 eiro, vai Ministru prezidentam, kura atalgojums ir 3771 eiro.

“Ja tiks grozīts tiesiskais regulējums, proti, Vienotās atlīdzības likums papildināts ar jaunu tiesību normu, izdalot atsevišķi VID amatpersonas, šāds regulējums būs tiesisks un likumīgs. Jautājums vien paliek, vai taisnīgs,” skaidroja Siliņa.

Pēc viņas paustā, likumdevējs vienotajā atlīdzības sistēmā ir izdalījis augstākās valsts un pašvaldību amatpersonas, tiesu sistēmas un prokuratūras amatpersonas, ārstniecības personas, karavīrus un iekšlietu sistēmas un ostu amatpersonas. Papildus līdz šim īpaši izdalītas, piemēram, tādas institūcijas kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas ir iestādes, kurām raksturīga zināma neatkarība un autonomija, kāda nav VID, kas ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdošās koalīcijas partijas pirmdien vienojās par VID vadītāja atalgojuma palielināšanu līdz 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma.

Iepriekš tika rosināts VID vadītāja atalgojuma maksimālo apmēru noteikt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma.

Jau ziņots, ka iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jūnija beigās atstāja amatu. Uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts konkurss, kas noslēdzās bez rezultātiem. No četriem amata pretendentiem, kas tika virzīti konkursa otrajai kārtai, neviens netika atzīts par piemērotu, tāpēc tika nolemts VID jauno vadītāju meklēt valsts pārvaldē bez konkursa. Tika uzrunātas vairākas amatpersonas, tostarp Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, kura sākumā piekrita kandidēt uz amatu, bet pēc tam atteicās.

Pēc Koļegovas paziņojuma uz atbildīgo amatu nolemts rīkot atkārtotu konkursu. Lai izraudzītos piemērotāko kandidātu, paredzēts piesaistīt personālatlases kompānijas ekspertus. Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Bet par savas algas celšanu vēl nesen izteicās vēlēšanās izteiksmē

  2. Bet pats par savas algas celšanu nesen izteicās vēlēšanās izteiksmē.

  3. Nu un kas ,ka tiesībsargs ko pateica. Neviens jau neklausās viņā,un nerespektē viņa teikto.

  4. Palaida garām iespēju paklusēt. Tagad nu visiem redzams, kas tad sargā mūsu tiesības.

  5. Tiesībsargs demonstrē dīvainu izpratni. Viņaprāt VIDam celt algu nav pareizi, jo tā netiek celta citiem budžetniekiem. Viņam laikam ir noslēpums, ka citiem budžetniekiem algas nevar pacelt naudas trūkuma dēļ. A nauda budžetā ienāk no nodokļiem, par kuru iekasēšanu savukārt rūpējas VID. Jo labāk tiks vadīts VIDs, jo lielāka iespēja celt algas budžetniekiem. Ja mēs atceramies, ka Latvija ir parlamentāra republika, tad ir skaidrs, ka prezidents ir vairāk reprezentatīva persona un ka no viņa darbības valsts budžets faktiski nav atkarīgs. Tāpēc tiesībsarga piesauktais prezidenta atalgojums šoreiz nav arguments. A premjerministra atalgojums ir arguments, jo viņam jātur rūpe par to, lai valstī uzņēmēji varētu radīt nodokļus un darba vietas.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+