LETA

Tiesībsargs: Līdzšinējo cīņu ar nabadzību raksturo sakāmvārds “ar vienu roku dod, ar otru ņem” 0

Pirms 10 gadiem valdības identificētie nabadzības samazināšanas mērķi ir aktuāli arī pašlaik, preses paziņojumā laikā, kad valdībā norit darbs pie nākamā gada budžeta veidošanas, norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Politikas plānošanas mērķi ir iekļaujošs darba tirgus un adekvātu ienākumu nodrošināšana ar darba samaksas, nodokļu politikas un sociālās drošības sistēmas palīdzību.

Tiesībsargs uzsver, ka joprojām nabadzības riskam ir pakļauti 38% Latvijas iedzīvotāju.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Līdzšinējos atbalsta pasākumus visprecīzāk raksturo sakāmvārds “ar vienu roku dod, ar otru ņem”. Atbalsta pasākumi ir tik niecīgi, ka patēriņa cenu un komunālo maksājumu sadārdzinājums noēdīs ieguvumu, ko personai dos ieviestie nodokļu atvieglojumi,” vērtē Jansons.

Viņš secina, ka līdz šim valdības realizētā nodokļu politika tikai veicinājusi sociālās nevienlīdzības palielināšanos, jo ieguvēji no izmaiņām bija vidusslānis un turīgie, nabadzīgajiem iedzīvotājiem ieņēmumu pieaugums bija nenozīmīgs.

Taču pozitīvi vērtējams valdības sāktais darbs saistībā ar minimālās algas paaugstināšanu, neapliekamā minimuma diferencēšanu un atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielināšanu. Plānotie pasākumi dos papildu ienākumu 20–30 latu mēnesī personām, kuras saņēma minimālo algu.

“Svarīgi apzināties, ka viena cilvēka mājsaimniecības gadījumā personas ienākums tuvojas valdības noteiktajam iztikas minimuma grozam, tomēr tas ne tuvu nav pietiekams, ja personas apgādībā ir viens vai vairāki bērni. Turklāt, ja persona saņem minimālo algu un tās apgādībā ir divi bērni, tai nemaz nebūs iespējams saņemt pilnu valstī noteikto nodokļa atvieglojumu, jo tā nemaz tik daudz nenopelna,” vienlaikus norāda Jansons.

Tāpat jāņem vērā, vai patēriņa cenu un komunālo maksājumu izmaksu pieaugums nenoēdīs ieguvumu, ko personai dos ieviestie nodokļu atvieglojumi.

Jansons aicina domāt par efektīvākas pensiju indeksācijas metodoloģijas izstrādi. Tas pats attiecas uz sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru saņem personas ar invaliditāti un kurš pašlaik ir 45 lati, invalīdiem kopš bērnības – 75 lati. Pabalsta palielinājums ir plānots, tomēr tas ne tuvu nav pietiekams, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti, kuras valsts ir atzinusi par vienu no mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, pamatvajadzības.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.