Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. oktobris, 2013
Drukāt

Tiesībsargs: mācību ekskursijas jāfinansē pašvaldībām, izklaides ekskursijas – vecākiem

Tiesibsargs

Skolēnu ekskursijas mācību nolūkos ir jāfinansē pašvaldībai, savukārt izklaides ekskursijas jāapmaksā bērnu vecākiem, skaidro Tiesībsarga birojs.

 

Tieša regulējuma par ekskursiju finansēšanas kārtību, piemēram, kā tas ir par mācību līdzekļu finansēšanu, neesot, taču iepriekš pamatoti secināts, ka ekskursija nav mācību līdzeklis, bet gan mācību metode.

Lai noskaidrotu, kam – vecākiem vai pašvaldībai – ir pienākums finansēt ekskursiju, vispirms ir jānoskaidro ekskursijas mērķis, proti, vai tā ir mācību ekskursija vai izklaides ekskursija.

Tiesībsarga birojs skaidro, ka saskaņā ar valsts standartu pamatizglītībā izglītojamam jāapgūst vairākas prasmes, ko iespējams apgūt, izmantojot tādu mācību metodi kā ekskursija, piemēram, jāprot raksturot dabas ainavu ģeogrāfisko izvietojumu Latvijā, jāiegūst izpratne par profesijām, kurās nepieciešamas bioloģijas zināšanas, piedaloties mācību ekskursijās. Līdz ar to valsts standarta pamatizglītībā īstenošanai ir jāizmanto tāda mācību metode kā mācību ekskursija, turklāt mācību ekskursija ir uzskatāma par izglītības procesa neatņemamu sastāvdaļu.

Tiek akcentēts, ka mācību ekskursiju finansēšana nav vecāku pienākums un izglītības iestādei nav tiesiska pamata likt mācību ekskursiju finansēt vecākiem.

Savukārt vecāki ir tiesīgi pēc savas brīvas gribas līdzfinansēt mācību ekskursiju, bet tiem skolēniem, kuru vecāki nevar vai negrib sniegt finansiālu atbalstu, ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas dalībai mācību ekskursijā. Tiesībsargabirojs uzsver, ka tāda prakse, ka tie skolēni, kuru vecāki nevar vai negrib samaksāt par mācību ekskursiju, paliek skolā un mācās, nav pieļaujama, jo visiem bērniem ir jābūt vienlīdzīgām tiesībām un iespējām iegūt izglītību.

Saskaņā ar tiesībsarga rīcībā esošo informāciju dažas pašvaldības jau ir ieplānojušas budžetā līdzekļus mācību ekskursijām, citas strādā pie līdzekļu plānošanas šim mērķim. “Katrā ziņā mācību ekskursijām naudu prasīt vecākiem skola nedrīkst, jo arī attiecībā uz ekskursijām jāievēro princips, ka skola kā publisko tiesību subjekts drīkst darīt tikai to, ko likums tieši paredz,” akcentē Tiesībsarga birojs. Likums gan neaizliedzot vecākiem rīkot un finansēt ekskursijas, bet neparedz skolai tiesības prasīt naudu par ekskursijām.

Ja ekskursiju mācību programma neparedzot, bet tā tiek organizēta pēc vecāku iniciatīvas, piemēram, uz ūdens atrakciju parku, vecāki ir tiesīgi ekskursiju finansēt no saviem līdzekļiem. Turklāt to vecāki finansē brīvprātīgi, bez skolas finansiāla atbalsta.

Tiesībsarga birojs gan norāda, ka, organizējot izklaides ekskursijas, jārisina jautājums, kā nodrošināt to bērnu līdzdalību, kuri vēlas piedalīties, bet kuru vecāki nevar atļauties segt izmaksas. Viens no risinājumiem varētu būt segt dalības maksu no pārējo vecāku un skolas papildu finanšu līdzekļiem.

Tāpat ekskursiju jautājumā būtu jānošķir divas pieejas – izglītības iestāde pati organizē ekskursiju vai izglītības iestāde pērk šo pakalpojumu no profesionāļiem. Ja vecāki vēlas pirkt šo pakalpojumu izglītības iestādes vietā, problēmu neesot, taču vecākiem ir tiesības prasīt no izglītības iestādes mācību ekskursijas bez maksas.

Kā ziņots, Tiesībsarga birojā septembrī ir vērsušās 168 personas, lai saņemtu konsultāciju par jauno regulējumu attiecībā uz mācību līdzekļu iegādi vai informētu par iespējamiem pārkāpumiem bērna tiesībās iegūt izglītību bez maksas.

Kā ziņots, Tiesībsarga birojā saņemtas 217 sūdzības no vecākiem par to, ka skolas prasījušas iegādāties darba burtnīcas, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Galvenokārt vecāku iesniegumi saistīti ar mācību līdzekļu iegādi skolās, bet 144 iesniegumi ir no pirmsskolas iestāžu bērnu vecākiem.

Kopumā iesniegto sūdzību skaits neesot liels. Jansons uzsvēra, ka visi šie iesniegumi ir izvērtēti, no tajos minētajām skolām saņemti paskaidrojumi, situācijas risināšanā aktīvi iesaistījusies arī Izglītības un zinātnes ministrija. Kopīgiem spēkiem trūkumi ir novērsti.

Jau ziņots, ka tiesībsargs Juris Jansons aicināja līdz 30.septembrim ziņot par gadījumiem, kad skola joprojām liek vecākiem iegādāties materiālus skolas mācību procesa nodrošināšanai. Informāciju par skolu, klasi, mācību priekšmetu, iegādājamo mācību materiālu un veidu, kā skola izteikusi vecākiem nepieciešamību iegādāties skolai vajadzīgo.

Vasarā Saeima veica grozījumus Izglītības likumā un noteica valstij un pašvaldībai pienākumu ar šā gada 1.septembri nodrošināt skolēnus ar mācību procesam nepieciešamo. Lai pārliecinātos, kā izmaiņas likumā ieviestas dzīvē, tiesībsargs veic atkārtotu jeb kontroles datu vākšanu, kurā lūdz vecākus, skolēnus un skolotājus informēt par gadījumiem, kad skola joprojām liek, nevis aicina vai lūdz vecākiem iegādāties tos mācību līdzekļus, kas pēc likuma ir jānodrošina skolai par valsts un pašvaldības finansējumu.

7.augustā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā.

Līdz ar to vecākiem mācību grāmatas un darba burtnīcas nav jāiegādājas. Skolēnu vecākiem par saviem līdzekļiem ir jānodrošina individuālie mācību piederumi – kancelejas preces, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, sporta, mājturības un tehnoloģiju, obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi. Tāpat vecākiem ir jāiegādājas materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, piemēram, izejmateriāli, ar ko mājturības stundā skolēns apgūst veidošanu vai rokdarbus, proti, tam nepieciešamais plastilīns, dzija, adāmadatas, diegi u.tml.

Tikmēr pašvaldību atbildībā ir nodrošināt mācību procesam nepieciešamo uzskates līdzekļu, izdales materiālu, didaktisko spēļu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma un digitālo resursu iegādi.

Savukārt no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām tiek finansēta izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, pedagoga darba vajadzībām nepieciešamo metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņas literatūra) un digitālo resursu iegāde.

Mācību literatūra ir mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi. Līdz ar to no valsts budžeta līdzekļiem var tikt apmaksātas tikai tās darba burtnīcas tajos priekšmetos, kur tās pilda mācību grāmatas funkcijas vai aizstāj to, piemēram, svešvalodā un sociālajās zinībās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+