Tiesībsargs: nedrīkst nerīdziniekiem par sabiedrisko transportu prasīt vairāk nekā tas izmaksā 0
Nav pieļaujams nostādīt personas nevienlīdzīgā situācijā, nosakot ārvalstniekiem un reģionos dzīvojošām personām augstāku samaksu par pakalpojumu nekā pakalpojuma faktiskās izmaksas, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
“Rīgas domes lēmumā, ka rīdziniekiem braukšanas maksa ir mazāka nekā nerīdziniekiem, nav saskatāms diskriminācijas aizlieguma pārkāpumus, ja vien nerīdzinieku biļetes cena ir tāda pati kā brauciena reālās izmaksas. Savukārt, ja nerīdzinieku biļetes tiek sadārdzināta, proti, cena ir lielāka nekā reālās izmaksas, tad ir saskatāms diskriminācijas aizlieguma pārkāpums,” akcentē tiesībsargs.
Kā pavēstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa, tad Tiesībsarga birojs ir iepazinies ar publiski pieejamo informāciju par Rīgas domes plāniem ar nākamā gada janvāri palielināt sabiedriskā transporta biļešu cenas pasažieriem, kas nav deklarējušies Rīgā, un samazināt biļešu cenu Rīgas pilsētā deklarētajiem sabiedriskā transporta lietotājiem.
Tiesībsargs min, ka pašvaldības autonomā funkcija sabiedriskā transporta organizēšanā veicama, ievērojot Latvijas Republikas Satversmē, starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un normatīvajos aktos noteiktos tiesību principus.
Viņš atgādina, ka patlaban maksa par vienu braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā ir 50 santīmu (71 eiro cents), bet biļete pie transportlīdzekļa vadītāja nopērkama par 70 santīmiem. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) norādījis, ka pašizmaksa vienam braucienam ir 70 santīmu. Kā norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), no nākamā gada 1.janvāra brauciens sabiedriskajā transportā rīdziniekiem izmaksās mazāk, proti – 0,42 latus vai 0,6 eiro, savukārt nerīdziniekiem brauciens izmaksās dārgāk nekā līdz šim, proti – 0,84 latus jeb 1,2 eiro.
Tiesībsarga ieskatā, nav saskatāms pamatojums noteikt augstāku samaksu ārvalstniekiem un Latvijas reģionos dzīvojošām personām par pakalpojuma reālajām izmaksām, līdz ar to ir saskatāms diskriminācijas aizlieguma pārkāpums pret šīm personu grupām.
Jansons akcentē, ka pašvaldība var noteikt atvieglojumus tieši tās administratīvajā teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” tas ir ne vien pieļaujami, bet pat pašvaldības uzdevums – rīkoties savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Līdz ar to ir pieļaujama atlaide par sabiedriskā transporta lietošanu Rīgas pašvaldībā deklarētiem iedzīvotājiem.
“Labas pārvaldības aspektā būtiski ņemt vērā, vai jaunā sistēma ievērojami nesarežģīs Rīgas pilsētas iedzīvotājiem piekļuvi sabiedriskajam transportam, proti, vai procedūra, kas jāveic, lai saņemtu individualizētās braukšanas biļetes, nav pārlieku sarežģīta, apgrūtinoša un birokrātiska,” uzsver Jansons.
Tiesībsargs pauž bažas, ka šādas sistēmas ieviešana palielinās administrēšanas izmaksas, vienlaikus gan norāda, ka pašvaldības budžeta līdzekļu efektīvas izmantošanas kontroli veic Valsts Kontrole.
Jau vēstīts, ka Izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenās būs “pirmais solis, lai ieviestu bezmaksas sabiedrisko transportu rīdziniekiem kā Tallinā”, savā “Facebook” kontā norādījis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).
Ušakovs apliecina, ka no 1.janvāra brauciens sabiedriskajā transportā rīdziniekiem izmaksās mazāk – 0,60 eiro jeb 0,42 lati, savukārt Rīgā nedeklarētiem iedzīvotājiem būs jāmaksā divreiz vairāk – 1,20 eiro.
Rīdziniekiem jūtami lētākas būs arī mēnešbiļetes. Šobrīd mēnešbiļete vienam transporta veidam izmaksā 29,10 latus, diviem – 35,60 latus, bet trim transporta veidiem – 45,90 latus.
No 1.janvāra rīdziniekiem būs vienota mēnešbiļete uz visiem transporta veidiem par 29,10 latiem, bet nedeklarētajiem iedzīvotājiem mēnešbiļetes kļūs dārgākas.
Cenas par pārējām mēnešbiļetēm paliks nemainīgas, turklāt jaunievedums neattiecas uz skolēniem, arodskolu audzēkņiem un studentiem.
