Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. aprīlis, 2012
Drukāt

Tiesībsargs: Strauja pensionēšanās vecuma palielināšana ir pretrunā Satversmei

jansons_juris

Strauja pensionēšanās vecuma palielināšana nav savienojama ar sociāli atbildīgas valsts principu un ir pretrunā Satversmei, tiesībsarga Jura Jansona viedokli aģentūrai LETA pauda tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa.

Tiesībsargs norāda, ka strauja pensionēšanās vecuma celšana tikai tāpēc, lai segtu iztrūkumu valsts pensiju speciālajā budžetā, vēl vairāk grauj sabiedrības uzticību pensiju sistēmai, tās ilgtspējai un stabilitātei.

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” ietvertā pāreja jau no 2014.gada paaugstināt pensionēšanās vecumu, 65 gadu pensionēšanās vecumu sasniedzot 2020.gadā, nav atzīstama par saudzējošu un samērīgu, uzskata Jansons.

Viņš atgādina, ka Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka likumdevējam, pieņemot lēmumus sociālā nodrošinājuma jomā, jāievēro tiesiskās paļāvības, samērīguma, taisnīguma un sociāli atbildīgas valsts principi.

Vienlaikus Satversmes tiesa arī atzīst, ka tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Tomēr šādā gadījumā nepieciešams ievērot saprātīgu līdzsvaru starp personas paļaušanos uz līdz šim spēkā esošo tiesisko regulējumu, no vienas puses, un tām interesēm, kuru nodrošināšanai šis regulējums tiek mainīts, no otras puses. Savukārt līdzsvaru veido saudzējoša pāreja, kas var būt arī kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana.

Tiesībsargs norāda, ka ekonomiskās krīzes apstākļos pieaug tendence pieņemt stingrus “ekonomiskās pārvaldības” pasākumus ar tīri monetāru raksturu, nosakot stingru budžeta disciplīnu, bet vienlaikus ignorējot sociālo dimensiju.

Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, ir apņēmusies nodrošināt valsts ekonomisko un sociālo attīstību, uzlabot savu iedzīvotāju dzīves un darba apstākļus un ievērot cilvēktiesības, kas ietver arī sociālās tiesības.

Tiesībsargs konceptuāli neiebilst pret pensionēšanās vecuma palielināšanu. Par samērīgu un atbalstāmu būtu atzīstama lēzenāka pensionēšanās vecuma paaugstināšana – no 2016.gada līdz 2026.gadam pakāpeniski paaugstinot pensionēšanās vecumu par trim mēnešiem un 2026.gadā sasniedzot 65 gadus.

Daļa Eiropas valstu ar līdzīgu vēsturisko un ekonomisko attīstību pensionēšanās vecuma palielinājumu līdz 65 gadiem plāno sasniegt aptuveni periodā līdz 2025.gadam, proti, Igaunija – 2024.gadā, Lietuva – 2025.gadā, Čehija – 2030.gadā.

Kā ziņots, plānots, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Šī reforma vistiešāk attieksies uz 1952. līdz 1957.gadā dzimušajiem iedzīvotājiem jeb apmēram 50 000 cilvēku. Cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties trīs mēnešus vēlāk – 62 gados un trīs mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties sešus mēnešus vēlāk – 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, – piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajām personām u.c.

Saeima šā gada 29.martā nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadi – pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+