Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
2. februāris, 2014
Drukāt

Šaubas par tiesībsarga politisko neitralitāti. Saruna ar Cilvēktiesību centra direktori (50)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Ar Latvijas Cilvēktiesību centra (kas nav valsts iestāde bet nevalstiska organizācija) direktori Anhelitu Kamensku sarunājās “Latvijas Avīzes” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis. Turpinājām intervijā ar tiesībsargu Juri Jansonu aizsākto tēmu.

V. Krustiņš: – Mums bija radies iespaids, ka Cilvēktiesību centrs un Tiesībsarga birojs strādā vienā virzienā. Taču nesen jūs paziņojāt, ka jums esot pat kauns par Latvijas tiesībsargu. Kādēļ tā?


– Tiesībsargs aizsūtījis vēstuli Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO), kurā kritizē atsevišķas nevalstiskās organizācijas, kuras, viņaprāt, izplata nepamatotu informāciju par nepilsoņu stāvokli Latvijā. Taču, manuprāt, šī iniciatīva nenāk no viņa. EDSO rudenī rīkoja ikgadējo cilvēktiesību dimensijas sanāksmi. Tajā piedalījās Saeimas deputāte Vineta Poriņa un virkne Latvijas organizāciju – Cilvēktiesību komiteja. Tur bija arī “Nepilsoņu kongresa” veidotāja Elizabete Krivcova, bet nezinu, kādu organizāciju viņa īsti pārstāvēja. Viņi no savas puses raksturoja nepilsoņu stāvokli Latvijā. Pēc tam V. Poriņa publiski izklāstīja savu nostāju par sanāksmes norisi un tajā pausto informāciju. Man radās sajūta, ka tiesībsargs ietekmējies no šā viedokļa. Viņa vēstule man šķita bērnišķīga un nevietā. Iespējams, tādēļ ka Tiesībsarga birojs ilgstoši nav bijis starptautiskajā apritē. Parasti ar šādiem paziņojumiem nodarbojas Ārlietu ministrija, vēstnieki vai politiķi.

Par nepilsoņu stāvokli starptautiskajās organizācijās regulāri runā jau 20 gadu. Tādēļ fakts, ka tiesībsargs reaģē tikai tagad, man pastiprina iespaidu, ka viņš ir ietekmējies no kādiem politiķiem.

V. Krustiņš: – Ar pašreizējo tiesībsargu Jansona kungu jums radušās domstarpības arī par viņa vadītās iestādes pētījumu mazākumtautību skolās. Sakiet skaidri un gaiši – kas īsti jūs tajā neapmierina? 


– Es pati savulaik esmu bijusi saistīta un cieši sekojusi mazākumtautību izglītības reformas jautājumiem. Atceramies, kas notika 2004. gadā, kad mēs piedzīvojām lielākos protestus pēc neatkarības atgūšanas. Kopš tā laika mazākumtautību jauniešu valsts valodas zināšanas ir jūtami uzlabojušās. Arī eksāmenu rezultāti kopumā ir labi. Tādēļ nav īsti skaidrs, kādēļ šāds pētījums vispār bija vajadzīgs un kāds ir tā mērķis. Vai ir bijuši kādi signāli, ka mazākumtautību skolās kaut kas nav kārtībā? Mēs sekojam tiesībsarga darbībai, un viņš gada laikā nebija izvirzījis bilingvālās izglītības monitoringu mazākumtautību skolās kā prioritāti, bet novembra beigās negaidīti parādījās informācija par šo pētījumu.

– Negaidīti jūsu centram. Tiesībsargam tas bija plānots.


– Šādiem pētījumiem jābūt ļoti nopietniem un rūpīgiem, un tiem, kas darbojas cilvēktiesību jomā, ir īpaša atbildība. Tajos jāpiedalās sociologiem un izglītības speciālistiem. Visu cieņu juristiem, bet ar viņiem vien šoreiz ir par maz. Uzstādītie jautājumi, manuprāt, ir neprofesionāli un nedod atbildi uz jautājumu par bilingvālās izglītības ietekmi uz izglītības kvalitāti. No dažiem jautājumiem rodas iespaids, ka paši autori īsti nesaprot, kas ir bilingvālā izglītība. Pārsteidzoši bija arī izdarītie secinājumi. Nesaprotu, kā uz iegūto datu pamata varēja izdarīt secinājumu, ka skolām jāpāriet uz izglītību tikai valsts valodā. Diemžēl pilnu pētījuma tekstu mēs tā arī neesam redzējuši, kaut arī jau vairākkārt esam to lūguši.

Turklāt man šķiet nepieņemami, ka tiesībsargs paziņojis Valsts valodas inspekcijai par skolotājiem, kuri nepārvalda latviešu valodu pietiekamā līmenī. Viņš ir aizmirsis, ka Valsts valodas likuma uzraudzība nav viņa kompetencē. Mani nopietni satrauc arī tas, kādas sekas šis monitorings atstājis uz mazākumtautību skolām un uz mazākumtautību kopienām kopumā.

Visbeidzot, ņemot vērā, ka jautājumu par pāriešanu uz izglītību valsts valodā pavisam nesen aktualizējuši ne vien nacionālradikāļi “Visu Latvijai”, bet tas parādījies arī “Vienotības” kongresa rezolūcijā un jaunās koalīcijas līgumā, tad tas man rada pamatotas šaubas par tiesībsarga politisko neitralitāti un neatkarību. Nepietiek, ka tiesībsarga neatkarība ir nostiprināta likumdošanā, ir tāds jēdziens “efektīva neatkarība” – vai tevi uztver kā neatkarīgu. Ar šo pētījumu tiesībsargs ne vien mānās, bet ievērojamas sabiedrības daļas – mazākumtautību – acīs ir zaudējis savu neatkarību, jo faktiski “piespēlējis” materiālu nacionālradikāļiem.

– Tātad jūs nedomājat, ka valsts skolās būtu jāpāriet uz izglītību valsts valodā?


– No izglītības kvalitātes viedokļa es šobrīd neredzu tam pamatojuma. Latviešu valodas zināšanas mazākumtautību vidū ir ļoti pieaugušas. Tas ir neapstrīdami. Turklāt šādus jautājumus nedrīkstētu pieņemt bez pašu mazākumtautību līdzdalības.

Esmu sekojusi valodas politikai daudzās valstīs. Pēdējos 20 gados Eiropā ir tikai dažas valodas, kas nopietni nostiprinājušas savu statusu – latviešu, igauņu, velsiešu un kataloniešu, vēl basku. Situācija ir dramatiski mainījusies, un šobrīd galīgi nav vietā melnbalti secinājumi, it kā mēs joprojām dzīvotu pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās.

Manuprāt, pašreizējā proporcija, kad 60% priekšmetu tiek pasniegti latviešu valodā un 40% – mazākumtautību valodā, par spīti visām savām nepilnībām nodrošina trauslo līdzsvaru starp mazākumtautību tiesībām uzturēt savu identitāti ar dzimto valodu un tiesībām uz integrāciju. Šis ir viens no Latvijas veiksmes stāstiem, un nevajag to nogalināt! Jums vajadzētu paklausīties, kā to vērtē starptautiskajā apritē. Latvijas ieviesto bilingvālās izglītības modeli sev par piemēru ņēmušas vairākas postpadomju valstis.

– Jūs pārmetāt, ka tiesībsargs Jansons ar šo pētījumu izdarījis politisku pakalpojumu kādiem politiskajiem spēkiem. Bet vai tagad ar savu pozīciju pret latviešu valodas nostiprināšanu valsts skolās jūs pati neizdarāt līdzīgu pakalpojumu – tikai citiem politiskajiem spēkiem?


– Es neesmu pret latviešu valodas nostiprināšanu! Gluži otrādi – ar savu personisko darbību esmu daudz darījusi, lai stiprinātu valsts valodu un veicinātu tās apguvi. Piemēram, 90. gados organizēju latviešu valodas apmācību 2000 ieslodzītajiem ar visām atestācijām. Kad 1998. gadā Izglītības un zinātnes ministrijā valdīja haoss, es vadīju konferenci par priekšmetu mācīšanu latviešu valodā mazākumtautību skolās. Tāpat vadīju pirmo apaļā galda diskusiju par naturalizācijas eksāmena prasībām. Kā neatkarīga eksperte sniedzu ieteikumus Latviešu valodas apguves valsts programmas izstrādāšanā.

Taču mūsu darbības atskaites punkts ir starptautiskie standarti. Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, un tādā gadījumā tās ir jāievēro. Ja neesam gatavi, tad nevajadzēja tās uzņemties.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

Pievienot komentāru

Komentāri (50)

  1. sociāli atstumtais Atbildēt

    kā tik ANTISOCIALA , ANTILATVISKA persona drīkst kūrēt Cilvēktiesības LATVIJā ! ! !

  2. Bet šī dāma taču NEKAD nav bijusi Latvijas valstij piederīga! Par lojalitāti nerunāju, jo nodokļus jau laikam maksā un likumpārkāpšanā arī, šķiet, pagaidām pieķerta nav… Bet tas, ka Kamenska vienmēr ir pūtusi civilokupantu stabulē, jau gan nav noliedzams!

  3. Kopš Latvija iestājās ES, mēs paši esam kļuvuši par minoritāti un mazākumtautību, jo mēs esam tikai 1,3 miljoni (ES kopējais iedzīvotāju skaits – 500 milj??). Šo jautājumu nevar apskatīt tikai Latvijas mērogā, jo mēs atrodamies kopējā ekonomiski-politiskajā telpā ar pārējiem eiropiešiem.To pašu čigānu Eiropā ir vismaz 5 miljoni, bet viņi skaitās minoritāte!! Par kopējo krievu skaitu ES nemaz nerunāšu.
    Tātad runājot par īpašām mazākumtautību priekšrocībām Latvijā, būtībā tiek runāts par genocīdu pret latviešu tautu…jo tādējādi tiek vājinātas latviešu valodas pozīcijas Latvijā, kura ir vienīgā teritorija pasaulē, kur latviešu valoda var eksistēt…. Šāds latviešu valodas apdrauējums ir pilnīgi un galīgi pretrunā ar visiem ES valdošajiem cilvēktiesību pamatprincipiem!!!
    Ja kāds grib atsaukties uz ES vadošo valstu piekopto politiku – neaizmirsīsim, ka šīs ir valstis ar desmitiem miljonu pamatnācijas pārstāvju. Šīs valstis vienkārši nespēj saprast Latvijas problemātiku.

  4. Un kā ar pašu Anhelitu? Atbildēt

    Nu ļoti izskatās, ka Anhelitai pašai ir problēmas ar politisko neitralitāti – par skolotāju nepietiekošo valsts valodas zināšanu līmeni – par to zina daudzi un, ja tiesībsargs ir spiests par to ziņot attiecīgajam dienestam, tātad šo jautājumu uzraugošas institūcijas nav savu uzdevumu augstumos. Attiecībā, kad mācības 60% notiek valsts valodā, bet 40 % citā valodā nav nekā pozitīva un iepriecinoša. Kurās ārvalstīs Eiropā ir šāda prakse? Anhelitas pašapmierinātībai nav pamata un tas, kā viņa kritizē mūsu tiesībsargu par viņa it kā iejaukšanos atbildīgo klaji nolaidīgas attieksmes gadījumos, liecina tiesībsargam tikai par labu. Paldies par rakstu, Jansona personība manās acīs ir pozitīvi augusi. Un Anhelitas Kamenskas politiskie vecāki arī aptuveni ir skaidri. Tikai rodas jautājums, kā cilvēks ar tik nelojālu attieksmi pret Latviju var būt Latvijas Cilvēktiesību centra vadītājs?!?!

  5. Nelaime pastāv iekš tam, ka Latvijā valda jēdzienu sajaukums(un to ir radījuši mūsu likumdevēji). Pie mums par minoritāti(un tikai krievu) tiek uzskatīti kolonisti un to aizstāvji paģēr uz viņiem attiecināt visas minoritāšu tiesības. Ja tā netiek darīts, uzreiz spuras gaisā. Kurā pasaules valstī vēl tā ir aplaidušies ar kolonistiem ?

  6. “Vai ir bijuši kādi signāli, ka mazākumtautību skolās kaut kas nav kārtībā?”

    Da aizej un 9.maijā Karātavu laukumā paskaties, kas ir kārtībā, liberālā dzeguze!

  7. Nu nevaru saprast, kādēļ visi šie “cilvēktiesību” aizstāvji un citi tamlīdzīgi speciālisti vienmēr pauž viedokli, kas ir tieši pretējs latviešu tautas viedoklim un interesēm, un vienmēr atbalstošs okupantiem, kolonistiem un viņu pēctečiem! Laikam tāpēc, ka šie “cilvēktiesību” aizstāvji pārtiek no neoliberastu dotās naudas. Un ko cilvēktiesību centra direktrise saka par latviešu tautas tiesībām dzīvot deokupētajā un dekolonizētajā Latvijā? Tas, laikam, viņas neoliberastiskajām smadzenēm ir pilnīgi nesagremojams jautājums, un latviešu tiesības viņai galīgi neinteresē, jo viņas organizācijas finansējums nāk no citiem avotiem.

  8. Tiesībsargs savos spriedumos ir ļoti korekts. Izglītības segregācija ir novecojusi, no okupācijas perioda pārmantota koncepcija. Man kauns par Kamensku un prieks par Tiesībsargu!

  9. Cilvēktiesības ir svarīgas, taču tās nerunā pretīm skolām valsts valodā. Visu cieņu tiesībsargam Jansonam, kurš uz šo pašsaprotamību ir norādījis. Vai Kamenska teiktu, ka arī Zviedrija pārkāpj cilvēktiesības, jo tur dzīvojošajiem nabaga latviešiem vai dienvidslāviem ir jāapmeklē skolas zviedru valodā? Šeit Kamenska, kā daudzi, ir iekritusi kremlinu argumentācijas lamatās. Latvija ir tāda pati nacionāla Eiropas valsts kā citas, un latvieši šeit ir valstsnācija, kuras valoda ir valsts valoda! Izglītības segregācijai – NĒ!

  10. Cik es sapratu, tad Jansona stāsts par to, ka krievu skolās tie 60% ir fikcja. Kā var būt ka 60% priekšmetus studē latviski, ja skolotājs nemāk ne sveiki ne paldies? Jā būs patiešām sasniegt 60-40, tad bilingvālā skola paliks nevajadzīga. No tā arī baidās neapmierinātie, proti, – nebūs vairs ar ko baidīt un kūdināt.

    • Ir vēl daudz skolu, kurās pedagogi pārvalda latviešu valodu zemākajā pakāpē, tāpēc vajadzīga stingra kontrole, lai bērni iemācītos pareizi runāt. Arī skolotājam jāprot paskaidrot bilingvāli, bet, galvenais, jāsāk ar latviešu valodas obligātu apguvi jau bērnudārzos, ar tā personāla latviešu valodas prasmēm augstākajā līmeni, ieskaitot b/dārza vadītāju.

  11. pareizāk šo centru būtu nosaukt par prokremlisko neoimpēristu centrālkomiteju nevis par cilvēktiesību centru. Ne arkādām cilvēktiesībām šī iestāde nenodarbojās, bet gan lobē kremļa impēriskās ambīcijas mūsu zemē un valstī.

  12. Cik ļoti ir nostiprinājušās latviešu valodas tiesības, mums rāda kaut vai “patriotu” televīzijas LNT un TV3, kur faktiksi katru vakaru rāda krievu filmas ar maziem latviešu burtiņiem apakšā. Tiešām – dumai tiesībsargs – ko viņš tur satraucas…

  13. Lai nu kā, bet arvien biežāk Latvijas pilsoņi, kuriem labāk vai mazāk labi jāpārvalda latviešu valoda, gan Latvijas radio, gan (īpaši bieži) LTV intervijās atbild krieviski, jo citu neprot. Rīgas centrā veikalos pārdevējas vēl joprojām ne zilbīti nesaprot, ko es prasu, un skatās uz mani kā uz kobru. Līdzīgi ir arī dažās citās pilsētās… Ko tad nu vēl teikt par nepilsoņiem?!… Cien. Anhelita Kamenska cenšas pasniegt izpušķotu SAVU viedokli.

    • Kodis un citu latkrievi Atbildēt

      Te vainīgi latviešu žurnālisti un žurnālisti no jauktajām ģimenēm, kuri ar krievelēniem runā krieviski, jo viņiem vienalga kā runāt. Tādus lokanus un bez pašcieņas šos žurnaļugas izaudzinājuši viņu ar Stokholmas sindromu slimie senči. Daudziem bērniem slimie senči “ieborē”, ka latvietim ar krievelēniem jārunā krieviski, jo “tā ir kultūra, kad verdzisks latvietītis apkalpo svešiniekus viņu mēlē un tā ir bezkultūra, ja latvietis stingri stāv par savu tautu, valodu un tradīcijām”.

  14. Kosmopolītradikāle melīgi tēlo cilvēktiesību aizstāvi.

  15. Patiešām jašaubās par cilvēktiesību bordeļa politisko piederību un kalpošanu ? Vai madama kalpo saviem žīdu tautiešiem , Izraēlai , kremlim vai velnam ? Latvijai un latviešu tautai nekalpo ne žīdiede , ne vinas naidīgais midzenis . SAB un reijnika DP būtu momentāli jaslēdz naida un provokāciju odžu midzenis .

  16. Anhelita Kamenska iefiltrējusies NVO sistēmā un reizēm veiksmīgi sabotē integrāciju. Faktiski krievskolu dumpja laikā viņa bija vienvalodīgo pusē, toties tagad atzīst, ka vienvalodīgo apmačības līmenis tagad uzlabojies. Divkosīggi. Un nu Kamenskas k-dzei bail no Tiesībsarga iniciatīvām?! Jāpaskaidro, kādēļ bail?

  17. IZM Vispārējas izglītības departamenta Integrācijas nodaļas direktore Evija Papule kā labu piemēru gan min šādu faktu, proti, Krāslavas vidusskolā skolotāja pasniedz matemātiku un ģeometriju krievu valodā, bet bērni strādā latviešu valodā, un mācību grāmatas ir latviešu valodā un ka process turpinās jau trīs gadus (laikraksts “Telegraf”, 2003. gada 19. maijs).

  18. Dāma neuztraucas par to, ka krievu skolu skolotājas neprot valsts valodu, bet gan par to, ka tiesībsargs par to ziņojis valodas centram. Ja Kamenska tik ļoti atbalsta latviešu valodu, tad lai organizē šo skolotāju apmācību – tiesībsargam nevajadzēs sūdzēties. Un vēl – veicot darba pienākumus, man ir saskare ar jauniešiem. Ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt – daudzi latviski nesaprot un nerunā. Pat uz manu jautājumu, kāds ir viņa uzvārds, atrodas tādi, kas iepleš acis un izgrūž:”Što?” Tieši tāda ir bilingvālās izglītības patiesā seja. Krieviski runājošie šeit jūtas pašpietiekami, cieņas pret valsts pamatiedzīvotājiem viņiem nav. Mēs gaidījām vairāk nekā 20 gadus, tagad jāķeras pie stingrākām metodēm.

  19. Kārtējā maigās okupācijas varas parstāve :))

  20. Kamenska ir persona, ko bieži var sastapt Krivcovas un citu Kremļa sponsorētu odiozu personu sabiedrībā. Kad ieiesiet viņas vadītās organizācijas mājas lapā, tad ieraudzīsiet, ka pirmā valoda tur ir krievu, tad angļu un kā pēdējā latviešu. Izlasiet arī propagandas rakstus, kas tur ir publicēti un jums nebūs ne mazāko šaubu, kā interesēs šī persona strādā.

    • Laikam būsiet sajaucis divas dažādas organizācijas, jo Latvijas Cilvēktiesību centra mājas lapa ir vispirms latviski, tad varat pārslēgties uz citām valodām. Un propagandas rakstu tājā nav vispār.

  21. Protams, ka cilvēktiesības tiek identificētas no šīs mamazeles puses kā krievu tiesības. Šitās nekaunīgās bābas skatījumā latvieši, protams, nav cilvēki. Ne velti viņas aizbilstamie latviešu valodu sauc par suņu valodu, tātad, arī šī kundze, acīmredzot, latviešus uzskata par suņiem līdzīgiem. Bet, ja jau tā, tad suņa pienākums ir šai mamzelei iekost, un tā pamatīgi, lai nāktu pie saprašanas!!!

  22. Atvainojos, Anhelita Kamenska, manuprāt, neatbilst šādas sabiedriskas organizācijas vadītājas statusam. Man kauns par viņas stāstījuma līmeni. Viņa izturas greizsirdīgi pret Tiesībsargu un viņa aktīvo darbību. Kāda tad viņa saistība ar ietekmējamību. Viņš runā un stāsta atzinumus atbilstoši reālajai patiesībai un nevajag izdomāt melīgus prātojumus par viņa ietekmējamību. Šiem kundzes apgalvojumiem atbildēs nav neviena reāla seguma vai pierādījuma. 60 un 40 % būtu normāli, bet mēs dzīvē ik uz soļa redzam, ka šai apmācībai ir vāji rezultāti, redzam, ka jaunieši neprot izteikties latviski, neuztver vai nesadzird publisko valodu, līdz ar ko sekas – nespēja integrēties sabiedriskajā vidē. Tas rāda, ka krievu bērni joprojām ir izolēti no Latvijas kultūrvides, nejūtas pilnvērtīgi savā zemē, iegūst atšķirīgu izglītību. Kopumā to sauc par krievu bērnu segregāciju. Var redzēt TV, kādā līmenī runā tie pedagogi, kuri māca bērnus bilingvāli – knapi sasaista vienkāršus teikumus. Jā, ja šī 60 un 40 būtu organizēta augstā līmenī, nebūtu pašu pedagogu negatīvās attieksmes un nemākulības, nebūtu okupācijas laika tendenču un “maigās varas” ietekmes uz šīm skolām un skolotājiem, varētu piekrist, ka šī sistēma pieņemama.
    Tu darbojies tādā sfērā un nezini ko pārstāv šī aktīviste – meitene Krivcova, tad ko tu zini par Juri Jansonu?

    Jansona k-gs darbojas nevis kādas partijas ietekmēts, bet Satversmes prasību garā un nav tiesiski “piesiet” viņam ietekmējamību, ka tādas idejas un domas sakrīt ar kādas partijas nostādnēm. Tas vienkārši nekorekti. Diemžēl, atbildēs viscaur vijas tava vājā diplomātija cilvēktiesību jomā, politiski kļūdaina, tajos nevar saskatīt izpratni par svarīgām krievu bērnu problēmām, ka viņi tiek upurēti netīrām politiskām spēlēm tieši no SC puses, no krievu skolu aizstāvjiem.

  23. Dēla draudzene ,23 gadus veca, nesaprot latviski ne vārda. Viņa beigusi Rīgas Pļavnieku vidusskolu.Kada gan valodas prasmes uzlabošanās, ko var melot Kamenska?

  24. Viņa pārstāv valsij nelojālu cilvēku viedokli, jo laikam pati ir nelojāla!!! KĀ citādi SAPRAST VIŅAS NOSTĀJU ATBILDĒS UZ ŽURNĀLISTU JAUTĀJUMIEM??? Vai tiešām viņa ir pazaudējusi savu KAUNU? Bet VARBŪT viņai vispār KAUNA NAV??? Nesaprotu, CIK ILGI ŠAJĀ VALSTĪ RUNĀS PAR VALSTS VALODU CIVĒKI, KURI TO NEMĀCĀS PRINCIPA PĒC!?? JA ir tiesibsarga vēstule, TĀTAD valodas apguves jautājums iet ATPAKAĻGAITĀ!?? PAR KO ŠĪ dāmīte “cepas”? Viņa DARBOJAS PRETĪ valsts valodas nostiprināšanai un veicina krievu valodas zelšanu Latvijā… PAMATNĀCIJA viņai NAV devusi atļauju veicināt citas valsts valodas apguvi LATVIJĀ, lai tā būtu vadošā šeit…? LATVIJĀ VISIEM JĀPROT VALSTS VALODA!!! Ģimenē tā ir cita lieta!

  25. Vai Kamenska gadījumā nav savervēta no “draudzīgās” austrumzemes puses? Viņas sacītais burtiski kopē Krievijas ārlietu ministra runas, un, ja neizlasa virsrakstu, varētu šķist, ka intervijā tiek pausts Kremļa oficiālais viedoklis. Kamenska k-dze plānojusi kļūt par oficiālu Krievijas interešu pārstāvi, ja tik agresīvi kopē tās valsts nostāju pret Latvijas amatpersonām?

  26. Kamēr JEBKURŠ bodnieks Latvijā ar mani nespēs komunicēt latviski, visdažādāko ŠIŠKU taisnošanos šai sakarā uzskatīšu par tukšu pļūtīšanu. ĀMEN

  27. štrunts par to tiesībsargu, prāta viņam nav daud. Tomēr šī dāmīte arī laiž burbuļus. Tā valodu proporcija skolās 60 % pret 40% tiek meistarīgi apieta no krievu direktoru un skolotāju puses un rezultātā ir ņirgāšanās par likumu un valsts valodu.

  28. Kāpēc tāda ir jāintervē?Atradusies cilvēktiesību centra direktore.Ja intervē,tad pirmajam jautājumam bija jābūt-kas tādam centram dod naudu?Valstī ir tiesībsargs,un,šķiet,beidzot vīrs, kas attaisno viņam uzticēto.

  29. Demagoģija un puspatiesības sc stilā. Lai painteresējas, kā krievu skolas beiguši jaunie studenti jūtas koledžās tad, kad jāsāk priekšmeti mācīties LATVISKI. Viņiem ir grūtības ar vienkāršiem terminiem latviešu valodā. Tā kā man kā pedagogam, kurš ar šo problēmu ir saskāries, gan neviena IZM vai citas iestādes dāmīte neiestāstīs pretējo. Lai labāk nodarbojas ar krievu skolu skolotāju latviešu valodas zināšanu uzlabošanu. Jo ko var iemācīt latviešu valodā cilvēks, kurš pats nepārvalda šo valodu?

  30. Vel nekaunigaka par Gebelsu.

  31. Tas sievišķis pārstāv nevalstisko organizāciju? Izskatās, ka pretvalstisko.

  32. Kas apmaksā Anhelitas Kamenskas organizāciju?

  33. Savstarpēji kašķīgie latviešu individuālisti nav noformējušies par nāciju,tautu un tāpēc nekāda dekolonizācija un deokupācija nav iespējama,to spēj tādas tautas kā indieši , alžīrieši,afgāņi …,bet
    Somiem vispār nav jāveic nekāda deokupācija ,jo 1939 g. bija karš ar agresoru.

    • Ir liela daļa latviešu, kuri sevi apzinās kā nāciju un uzvedas kā nācija – neklanās krievu un okupantu priekšā! Neklanās arī rietumu (zviedru, dāņu, vācu, briseliešu) kolonistu priekšā! Bet nākas atzīt, ka ir liela daļa materiālistiski un diezgan verdziski virzīto latviešu, kuriem vienalga kādā valodā runāt un kādā kultūras vidē dzīvot – viņiem galvenais ir maize un desa, un vienalga vai saimnieks krievs, vai īrs, vai cits svešinieks. Un tad ir liela daļa ģļēvlatviešu, kuri samierinās gan ar rusifikāciju, gan okupantu un kolonistu klātbūtni – tie meira un saticības labad pat balso par SC.
      Indiešiem procentuāli nebija tika daudz okupantu un kolonistu kā mums. Alžīrieši franču okupantus un kolonistus šāva nosts – franči paši aizmuka uz Franciju. Afgāņiem ir stipras ģimeņu saites un karotājiem ļoti piemērota reliģija – muslimi ir mierīga reliģija, bet, ja kāds lien muslimu zemē, tad šāds lienošs pretinieks dabū šāvienu pierē.

  34. Patiesībā, ja Jansons tiešām aizstāvētu tiesības, tad viņam vajadzēja izdarīt vēl vairāk – paziņot, ka šī valsts nav leģitīma, t.i, neviena LR Saeima kopš 1940. g. nav ievēlēta Satversmē noteiktā kārtībā, atbilstoši 1922. g. Satversmes Sapulces likumam par Saeimas vēlēšanām.
    Ja Satversme un starptautiskie likumi tiktu ievēroti, mums tagad 2014. g. nebūtu problēmu ar kaut kādiem noziedzīgiem, pēc 1940. g. ar tankiem iebraukušiem “pilsoņiem”. Viņi atrašanās šeit nebūtu iespējama, jo ir pretlikumīga.
    Tas, ko Jansons dara pašlaik, līdzinās bērna šļupstiem, bet protams arī tie žīdu cionistiem liekas pa asu.

  35. Ar ko 4.maija Latvija atšķiras no LPSR? Ar apmēram 6 lietām: 1) formāli valsts valoda ir latviešu valoda; 2) sarkanbaltsarkanais karogs; 3) cita himna; 4) cita nauda; 5) nav dzelzs aizkara un var brīvi braukt uz visām 4 debesspusēm; 6) ir kaut kādas pārejas formas kapitālisms. Bet iedzīvotāju sastāvs palicis tāds pats – tie, kuri līdz 1991.gadam mūsu sarunvalodā pie virtuves galda bija okupanti un kolonisti, tagad pasludināti par nepilsoņiem bez citas valsts pilsonības.
    Ja Krievija 1940. un no 1945.-1991.gadam okupēja Latviju, tad kāpēc netiek veikta deokupācija un dekolonizācija? Atbildu – tāpēc, ka LPSR ņēma un pārdēvējās par 4.maija Latviju, kas patiesībā ir LPSR-2. Ceru, ka drīzi 4.maija režīms kritīs, okupanti un kolonisti aizvāksies no Latvijas, bet latviešu kolaboranti un nodevēji tiks tiesāti.

    Kāpēc cilvēktiesību centrs necīnās par krievruņu okupantu un kolonistu aizvākšanos no Latvijas? Vai tāpēc, ka patiesībā šis centrs aizstāv tikai krievruņu okupantu un kolonistu intereses?

  36. šeit visā krāšņumā Atbildēt

    var redzēt agresīvu uzbrukumu tiesīsargam.Tiesībsargs neesot neatkarīgs…Patiesībā pati Kamenska ir atkarīga no no saviem darba un naudas devējiem.

  37. kā ,no kurienes nauda? Atbildēt

    No Sorosa fonda.Kas maksā ,tas pasūta ‘”mūziku”

  38. Vajadzētu slēgt šo centru un vēl Providus, Martu, Papardes ziedu u.c.tmldz. pretvalstiskas anticilvēciskas organziācijas

  39. 1. Krievu (un arī baltkrievu, ukraiņu) okupanti un kolonisti nav mazākumtautība (piebilde – ne visi krievi ir okupanti un kolonisti. Ir arī krievi, kuri paši vai kuru senči bija 1918.gada 18.novembra Latvijas pilsoņi un kuriem Latvijas pilsonība bija līdz 1940.gada 17.jūnijam, kad krievijas krievi iebruka Latvijā, okupēja Latviju, fiziski iznīcināja daudzus latviešu tūkstošus). Uzskatu, ka Latvijā nav nevienas mazākumtautības – līvi ir autohtoni, bet pārējie Latvijas pilsoņi sveštautieši (arī čigāni) ir svešu tautu diasporas.
    2. 99% no nepilsoņiem ir okupanti un kolonisti, un šo noziedznieku pēcteči. Un atbilstoši 18.novembra Latvijas idejai un garam – naturalizētais Ušakovs ir kolonists, tāpāt kā Kargins, Krasovickis un vēl daudzi tūkstoši.
    3. Jāveic deokupāciju un dekolonizāciju. No Latvijas jāaizvācas ~600 000 krievruņu okupantiem un kolonistiem. Tajā skaitā Ušakovam.

    • Kamenskai tomēr ir taisnība. Latvijas likumi satur nacionālo minoritāšu tiesības izglītoties dzimtajā valodā. Pašlaik Latvijā 30% no nelatviešiem ir 1918.-1940. gadu Latvijas pilsoņu bērni un mazbērni. Tieši šo cilvēku bērni visaktīvāk prasa saglabāt izgītību Krievu valodā.

      • Lūdzu, nosauciet konkrētu likumu, kurš nosaka, ka valstij būtu jāuztur skolas nelatviešu valodā? Un kurā likumā noteikts, ka krievi ir nacionālā minoritēte? Krievi nav un nekad nebūs minoritēte, jo viņi ir svešas un latviešiem kopumā nelabvēlīgas tautas diaspora, pie tam, krieviem ir sava valsts. Francijā nav nevienas minoritētes -tā ir ES valsts un tā Francija lēmusi.
        Un kas ir pārējie 70% nelatviešu un kā šie gadījušies Latvijā? Atbildu – viņi 99% gadījumu ir okupantu un kolonistu pēcteči, kuru senči laika posmā no 1945.-1991.gadam aiz krievu tankiem salīda Latvijā bez 18.novembra Latvijas pilsoņu atļaujas. Ir jāatjauno taisnību un tiesiskumu – okupantus, kolonistus un viņu pēctečus jāizraida atpakaļ uz Krieviju!

        • 1. LR Likums par Vispārējo konvenciju par nac. Minoritāšu aizsardzību;
          2. Francija neratificēja šo Konvenciju.
          3. LR Satversme, kura garantē nac. Minoritātēm identitātes saglabāšanu;
          4. LR Izglītības likums, kurs garantē pamatizglītību nac. Minoritāšu valodās u.c.

  40. Līdzko valstī parādās normāls tiesībsargs, tā atrodas visādas aizdomīgas grošas :”Nu kā tā var, nu kā tā var, nu kā tā var?”

  41. Cilvēktiesības ir cilvēkiem bet ne okupantiem kuri nav aizvākušies no Latvijas un vēl jo vairāk šeit
    mēģina ar ,,latviešu,, pakalpiņiem iedibināt savu kārtību. Kas apmaksā Latvijas cillvēktiesību centru?

Draugiem Facebook Twitter Google+