Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. jūnijs, 2015
Drukāt

Tiesībsargs vēlas par 77% lielāku algu – tā pieaugtu līdz 4315 eiro mēnesī (15)

Foto: LETAFoto: LETA

Tiesībsargs Juris Jansons

Tiesībsargs Juris Jansons rosina mainīt tiesībsarga mēnešalgas aprēķinu, kas ļautu palielināt tiesībsarga mēnešalgu par 77% līdz 4315 eiro.

Tiesībsargs lūdz arī pārskatīt biroja darbinieku atlīdzības sistēmu un piešķirt papildu līdzekļus algu palielināšanai, prēmiju un atvaļinājumu pabalstu izmaksai, veselības apdrošināšanai.

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta rosinātās tiesībsarga mēnešalgas aprēķina izmaiņas. Savukārt jautājums par biroja darbinieku atalgojuma palielināšanu jāskata nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā, norāda FM.

Tiesībsargs vēstulē valdības vadītājai un Saeimas deputātiem raksta, ka tiesībsarga atalgojums ir nekonkurētspējīgs.

Pašlaik tiesībsargam mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram valstī piemērojot koeficientu 3,41. Tādējādi pašlaik tiesībsarga mēnešalga ir 2442 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiesībsarga vēstulē teikts, ka, piemēram, Tieslietu ministrijā aprīlī atsevišķiem departamenta direktoriem izmaksātā atlīdzība (bez atvaļinājuma naudas vai atvaļinājuma pabalstiem) ir no 1968 eiro līdz 2263 eiro pēc nodokļu nomaksas, kas ir ievērojami lielāka nekā tiesībsargam, kurš saņem 1738 eiro pēc nodokļu nomaksas.

“Minētais neliecina par vienotiem atlīdzības principiem valsts institūcijās, turklāt objektīvi un tikai taisnīgi būtu, ka tiesībsarga kā neatkarīga demokrātisko procesu auditora un uzrauga atlīdzība būtu vismaz pietuvināta valsts pārvaldes augstāko amatpersonu atlīdzībai nozares ministrijās,” teikts tiesībsarga vēstulē. Tajā norādīts, ka tiesībsargam jāstrādā gan virsstundas, gan brīvdienās, par ko nav paredzēta papildu atlīdzība vai piemaksas.

Tiesībsarga vēstulē ierosināts tiesībsarga mēnešalgas aprēķinam noteikt līdzīgu kārtību kā tiesu varas pārstāvjiem, piemērojot koeficientu, kāds noteikts Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājam. Šādu ierosinājumu tiesībsargs pauž, jo funkcijas un atbildība pēc apjoma un satura visvairāk pielīdzināma ST priekšsēdētāja amatam.

Tiesībsarga atlīdzības un sociālo garantiju nodrošināšanai papildus nepieciešami 26 356 eiro, tajā skaitā atalgojumam 20 472 eiro.

FM sagatavotajā atbildes vēstulē norādīts, ka valdība nav konceptuāli lēmusi par iespējamu atalgojuma paaugstināšanu, tostarp valsts augstākajām amatpersonām un neatkarīgo institūciju vadītājiem.

FM vērš uzmanību, ka tiesībsarga priekšlikums būtiski maina mēnešalgas noteikšanas principu tiesībsargam. Šogad tiesībsarga mēnešalgas apmērs ir 2441,56 eiro. Atbilstoši tiesībsarga priekšlikumam tiesībsarga mēnešalga būtu 4315,14 eiro, tātad tiesībsarga mēnešalgas pieaugums būtu 1873,58 eiro vai 77%.

FM atzīmē, ka ST priekšsēdētāja un tiesībsarga funkcijas un lēmumu nozīmība nav viennozīmīgi samērojami. FM ieskatā, viens no risinājumiem, kas būtu konceptuāli lemjams attiecībā uz tiesībsarga mēnešalgas palielināšanu, būtu mēneša vidējās darba samaksas apmēram patlaban piemērojamā koeficienta 3,41 palielināšana līdz, piemēram, valsts kontrolierim piemērojamam koeficienta 4,05 apmēram, jo šo abu amatu funkcijas un lēmumu nozīmību ir zināmā mērā līdzīga – gan Valsts kontrole, gan tiesībsargs sniedz ieteikumus kādas konkrētas sistēmas pilnveidei, un šiem sniegtajiem ieteikumiem nav tiesisku seku.

FM neatbalsta tiesībsarga priekšlikumu par grozījumiem Atlīdzības likumā, kas būtiski maina mēnešalgas noteikšanas principu tiesībsarga amatam, un uzskata, ka tiesībsarga mēnešalgai jāsaglabā piesaiste pie mēneša vidējās darba samaksas apmēra.

Tiesībsargs savā vēstulē arī lūdz piešķirt papildu finansējumu Tiesībsarga biroja darbinieku atlīdzības sistēmas pārskatīšanai. Pašlaik birojā darbinieku atalgojums noteikts, pietuvinot to attiecīgās mēnešalgu grupas diapazona minimālajam līmenim. Biroja juriskonsultam noteikts atalgojums robežās no 700 līdz 1174 eiro, salīdzinoši jurista amatam FM atalgojums ir no 1039 līdz 1125 eiro, Satiksmes ministrijā – no 1355 līdz 1382 eiro, Valsts kancelejā – no 850 līdz 2277 eiro, bet līdzvērtīgam amatam funkciju ziņā Saeimas Juridiskajā birojā – no 1584 līdz 2264 eiro. Struktūrvienību vadītājiem birojā noteikts atalgojums no 966 līdz 1647 eiro, bet līdzvērtīgam amatam funkciju ziņā, piemēram, Tieslietu ministrijas departamentu direktoram – no 1544 līdz 1917 eiro.

Tiesībsargs vēstulē norāda, ka pašlaik nav iespējams noteikt motivējošu, taisnīgu, konkurētspējīgu atalgojumu, kas atbilst augstas kvalifikācijas jurista kompetencei, veicamajām funkcijām, darba apjomam un rezultātiem. Tiesībsarga birojā ir ierobežotas iespējas nodrošināt sociālās garantijas – atvaļinājuma pabalstu un veselības apdrošināšanu, ir ierobežotas iespējas noteikt piemaksas par papildu un virsstundu darbu, netiek izmaksāta prēmija par ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtējumu.

Tiesībsargs vērš uzmanību, ka biroja juriskonsulta amata pamatfunkcijas ietver ne tikai juridisko pakalpojumu amatu grupas funkcijas, bet arī citu amatu grupu funkcijas, piemēram, administratīvās vadības un politikas plānošanas amatu grupas funkcijas u.c. Turklāt biroja juriskonsultiem ikdienas darbā jāsaskaras ar palielinātu psihoemocionālu spriedzi.

Biroja juriskonsulta pienākumos ietilpst vērtēt arī tiesu un tiesu varai piederīgu institūciju pieņemtos nolēmumus, tādējādi ir svarīgi nodrošināt, lai birojā strādātu augsta līmeņa juristi ar profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē. “Neskatoties uz plašo funkciju un pienākumu apjomu, kas jāveic biroja juriskonsultam, kura amats funkciju ziņā ir līdzvērtīgs Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomnieka amata funkcijām, amatam vēsturiski piemērota tāda amatu saime un mēnešalgas grupa, kas atbilst zemākajam šīs profesijas standartam ar bakalaura grādu tiesību zinātnē. Jurista kvalifikācija un atalgojums būtu nosakāms, vērtējot amata pienākumus, veicamā darba apjomu un sarežģītību, kā arī atbildību pēc būtības,” teikts Tiesībsarga biroja vēstulē.

Personāla mainība birojā pēdējos trīs gados svārstās 21-23% robežās, jo darbinieku atalgojums ir zems pretstatā nesamērīgai darba slodzei. Lai novērstu augsti kvalificētu darbinieku aizplūšanu no biroja, novērstu nevienlīdzību atalgojumā, samērojot ar līdzvērtīgiem amatiem valsts iestādēs, kā arī piesaistītu birojam zinošus, kvalificētus un motivētus darbiniekus, nepieciešams pārskatīt birojā noteikto atlīdzības sistēmu un rast iespēju saņemt likumā noteiktās sociālās garantijas. Tādējādi nepieciešams papildu finansējums atlīdzībai 210 905 eiro, tajā skaitā atalgojumam 131 667 eiro, teikts Tiesībarga biroja vēstulē.

Atalgojumam nepieciešamā papildu finansējuma apjomā (131 667 eiro) iekļautas mēnešalgas izmaiņas 35 juriskonsultiem (86 426 eiro), prēmija saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu līdz 75% no mēnešalgas (45 241 eiro), bet papildus finansējuma atlīdzībai apjomā iekļauts pabalsts 46 darbiniekiem līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā (31 465 eiro), veselības apdrošināšanas polises iegāde 46 darbiniekiem (9818 eiro) un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pieaugums iepriekšminēto izmaksu dēļ (37 955 eiro).

FM atbildes vēstulē norāda, ka Tiesībsarga un tā darbinieku atalgojuma sistēmas pārskatīšana, kas rada ietekmi uz valsts budžetu, ir detalizēti izvērtējama un ekonomiski pamatojama, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju pret visās nozarēs nodarbinātajiem, kā arī samērojama ar valsts budžeta finansiālajām iespējām. Jautājums par atalgojuma izmaiņām 2017.gadā, kas rada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, izvērtējams nākamā gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara izskatīšanas laikā kopā ar visu ministriju priekšlikumiem jaunām politikas iniciatīvām un papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta iespējām.

FM sagatavoto atbildes vēstuli Tiesībsarga birojam nākamnedēļ, 30.jūnijā, izskatīs valdība.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Kopš Jansona kungs ir kļuvis par tiesībsargu esmu sekojis viņa darbībai. Un no sākuma tiešām bija cerības sagaidīt tiesībsarga cienīgu rīcību, bet diemžēl cerības bija veltas, jo izņemot jurista demogoģiskās pļāpāšanas neko arī vairāk nesagaidīju. Par to tiesībsarga darbu un atbildību jau esošā alga ir daudz par augstu. Kaut kā esmu dziļā neizpratnē, kur gan ir palicis patriotisms, lojalitāte pret savu tautu un valsti ? Ja reiz tāda naudas kāre, tad jau nevajadzēja piekrist šim amatam. Augsti kvalificētam juristam ir tik daudz iespēju saņemt neierobežotu atalgojumu un tad nebūs jādiedelē nepelnīta nodokļu maksātāju nauda. Tiešām nožēlojami !!!

  2. Es arī gribētu paaugstināt savu pensiju par 77 %!

  3. Pilnīgi bezjēdzīga priekš renģēdaja organizācija.Ja izmantotu resursus tiešajiem pienākumiem varbūt Latvijai kļūtu labāk,bet diemžēl ir iespaids ka visi t.s. tiesībusargi ir aizņemti ar pavisam citām ar cilvēktiesībām nesaistītām problēmām.Valsts ieslīgst arvien lielākās sociālajās problēmās,bet šie grib lielāku algu.Par ko?Par aklumu?

  4. Lieciet mani par tiesībsargu! Es strādāšu par to algu, kas ir tagad tiesībsargam.

  5. Lielas algas pienākas tikai banku un valsts kapitālsabiedrību valdēm un padomēm!

  6. Vai Jansona kunga veikums šādu milzīgu algas pielikumu attaisnotu?

  7. Vai mans vārda brālis nav pārāk ilgi aizsēdējies savā krēslā?

  8. Ai, ai! Līdz šim es cienīju tiesībsargu, bet pēc tādas algas pieprasījuma nezinu ko domāt Pat prezidentam tādas nav Zinot tautas , nevis ierēdņu ienākumus. šī prasība nudien ir par traku.

  9. Kaut kā šī alkatīgā ziņa nepatīkami pārsteidz Pēcjāņu dienā…

  10. Mana alga - 360 eiro mēnesī Atbildēt

    Paldies, Janson! Pateicoties tev Latvija ir neizdevusies un sapuvusi valsts!

    • Vai tu, Ivan, gadījumā neesi sajaucis Latviju ar Krieviju?

      • Mana alga - 360 eiro mēnesī Atbildēt

        Nē, neesmu sajaucis Latviju ar Krieviju. Labi zinu, ka arī Krievija cenšas latviešiem iestāstīt, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Bet, diemžēl, tā ir patiesība – nu nav Latvija izdevusies, taisnīga, bagāta un latviska valsts! Tas, ka krievi saka “neizdevusies” – tas automātiski nenozīmē, ka patiesībā viss ir kārtībā.
        Tomēr esmu optimists – šo neizdevušos 4.maija Latviju var mainīt un vērst uz labu. Ja Jansons grib pelnīt vairāk, lai šamējais badmira dodas uz Īriju lasīt sēnes!

  11. Skaitļi IT KĀ fantastiski, salīdzinot ar “vienkāršo tautu”, bet viņš zina kā vajadzētu būt.
    Izšķērdēšanai jau naudas pietiek, algām nē.
    Pusi līdz trīs ceturtdaļām no viņa algas vajadzētu saņemt katram STRĀDĀJOŠAJAM latvijas piederīgajam.
    ——————————-
    Tā kā: reņģēdāji – i nesapņojiet !!!

  12. Arī man par 77% lielāku algu!

  13. Visu cieņu tiesībsargam! Ja viņš zinātu, cik ļoti es vēlētos trešdaļu no viņa aldziņas pēc nodokļu nomaksas.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+