Tieslietu ministrija plāno būtiski revidēt šķīrējtiesas 0
Tieslietu ministrija nolēmusi revidēt šķīrējtiesas – uzrakstīts jauns likums, 27.janvārī ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”. Šķīrējtiesu likumprojektu nākamnedēļ plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) domā, ka līdz šā gada beigām jaunajam likumam jau vajadzētu stāties spēkā. Šķīrējtiesām, kas jaunajiem rāmjiem neatbildīs, būs gads, lai izšķirtu jau aizsāktos strīdus un beigtu pastāvēt.
Turpmāk šķīrējtiesu varēs izveidot biedrība, kurā būs vismaz desmit biedri – juridiskas personas un biedru kopējais apgrozījums gadā nedrīkstēs būt mazāks par 50 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesu laukumā paliks uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi spēlētāji, kam jau tagad ir šķīrējtiesas, tādas kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Komercbanku asociācija.
Rāmji uzlikti arī šķīrējtiesnešiem. Tiem turpmāk būs jākārto eksāmens, ko vērtēs eksperti no Tieslietu ministrijas, tiesām un augstskolām. Turklāt ar vienreizēju pārbaudi uzraudzība nebeigsies.
Uzņēmumu reģistrā pašlaik reģistrētas 212 šķīrējtiesas. Salīdzinājumam, Zviedrijā – tikai viena, Francijā – divas, Igaunijā – trīs.
Daudzas šķīrējtiesas Latvijā vairs nedarbojas, noskaidrojis raidījums. Citas radītas tikai vienam darījumam. Šķīrējtiesas ienākumus veido honorāri, vidēji līdz 2% no piedzenamās summas.
Šķīrējtiesas radās 90. gadu sākumā uz padomju gados mantotās saimnieciskās tiesas pamatiem. Tās strīdu izskata zibenīgi – vidēji mēnesi, pusotru. Un pamatīgi atvieglo valsts tiesas no civiltiesisku strīdu izskatīšanas.
Patlaban šķīrējtiesu dibināt ir tikpat viegli, kā uzņēmumu. Šķīrējtiesnesim nav obligāti jābūt juristam. Ilgu laiku izšķirt strīdu varēja pat agrāk tiesātas personas.
Brīvība šķīrējtiesu dibināšanā un uzraudzības trūkums noveda pie likumsakarīga rezultāta – tās sāka izmantot negodprātīgiem mērķiem. Zvērināts advokāts Olavs Cers min izcilus tā dēvētos “kabatas šķīrējtiesas” gadījumus, kur ir skaidras pazīmes, ka lietu izskatīs tikai vienas puses interesēs, taču, kur sūdzēties nav. “Šķīrējtiesa pieder vīram, prasību šķīrējtiesā iesniedz komersants, kuru pārstāv sieva. Atbildētājs to visu redz, raksta sūdzības, bet visiem viss šķiet normāli,” akcentē Cers.
Rīgas starptautiskā šķīrējtiesa darbojas jau 17 gadus un tai ir laba reputācija. Tās prezidija priekšsēdētājs Ziedonis Špengelis ir sašutis, jo, pēc jaunā likuma, viņam tiesa jāslēdz ciet. Viņš pārmet ministrijai darbošanos dažu biedrību interesēs, kamēr pārējās šķīrējtiesas no tirgus tikšot izstumtas.
“Jāierobežo šis skaits ir, bet jāskatās reāli! Tas tomēr būtu neprāts aizliegt darboties tām šķīrējtiesām, kas darbojas godprātīgi un dod zināmu pienesumu tautsaimniecībai un palīdz uzņēmējiem un valstij!” uzskata Špengelis.
Savukārt profesors, Augstākās tiesas senators Kalvis Torgāns, kas savulaik izšķīris strīdus arī kā šķīrējtiesnesis, uzskata, ka valsts iejaukšanās bija sen nobriedusi, taču, viņaprāt, ar jauno likumu nevar brist otrā grāvī un 200 tiesas apcirpt tikai līdz divām arbitrāžām.
“Pašlaik likumprojekts ir pārmērīgs, un es jau dzirdēju atsauksmes, ka ir pieskaņots divu lielu grupējumu interesēm. Ja atradīs vidusceļu, kā darboties pavisam augstām šķīrējtiesām, tad vidējām, kā atsijāt tās kabatas tiesas un visu sašķirot, tad jau tas būtu vērtīgi,” vērtē Torgāns.
