Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. jūnijs, 2012
Drukāt

Tieslietu ministrs atsakās veidot darba grupu ebreju īpašumu uzskaitei

Foto - LETAFoto - LETA

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība, NA) atteicies izveidot darba grupu ebreju īpašumu uzskaitei, ko premjers uzdevis paveikt līdz piektdienai. NA pārstāvis Jānis Iesalnieks aģentūru BNS informēja, ka šādu lēmumu pieņēmusi valde, lemjot, ka premjeram, ja viņš to vēlas, jāvēršas ar šādu likumprojektu Saeimā.

Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) ir saņēmis ebreju  kopienas vēstuli atrisināt īpašumu jautājumu un uzdeva tieslietu ministram līdz 15.jūnijam izveidot darba grupu, kas sagatavotu Latvijā esošo nekustamo īpašumu sarakstu, kuri 1940.gada 17.jūnijā piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām.  

NA šādas grupas izveidi uzskata par nelietderīgu.

“Ja ministru prezidents uzskata, ka nepieciešams atkārtoti Saeimā iesniegt likumprojektu par īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, tad tā ir ministru prezidenta politiska izšķiršanās un viņam pašam šāds likumprojekts ir jārosina, nevis jāuzdod tieslietu ministram veidot darba grupu, lai jau trešo reizi pārskatītu un gatavotu ebreju organizācijām piederējušo īpašumu sarakstu. NA nenoliedz diskusijas svarīgumu par restitūcijas jautājumiem un ir gatava tajā piedalīties, taču ir svarīgi neatkārtot kļūdu un virzīt šo jautājumu kā tiešu Ministru kabineta tiesību aktu, izslēdzot darba grupas atkārtotu un nelietderīgu izveidi. Ja ir patiesa griba, šis jautājums ir jāskata Saeimā,” uzskata tieslietu ministru pārstāvošā NA.

NA pauž, ka 2006.gadā šāds saraksts jau tika sastādīts un Saeima noraidīja likumprojektu, kas paredzēja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei nodot 14 no šiem nekustamajiem īpašumiem un izmaksāt kompensāciju 32 miljonu latu apmērā par pārējiem sarakstā iekļautajiem īpašumiem. Atkārtoti šāds pārskatīts saraksts tika sastādīts 2010.gadā.

Apvienība arī norāda, ka divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas īpašumu denacionalizācijas process Latvijā praktiski ir beidzies. Šis process devis visiem vienādas iespējas atgūt Otrā pasaules kara laikā zaudētos īpašumus un šī procesa pārskatīšana vienas etniskās grupas interesēs būtu uzskatāma par diskrimināciju attiecībā pret citām etniskajām grupām, uzskata nacionāļi.

“Bez tam tagadējās Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes tiesības pārstāvēt Latvijas Republikas pirmskara ebreju reliģiskās un sabiedriskās organizācijas ir tiesiski diskutējamas,” uzskata apvienībā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+