Laukos
Politika

Mazajiem vairāk, lielajiem mazāk, priekšroka – jaunajiem. Par lauku jauno budžetu gaidāmas asas diskusijas 16


Lauku ainava ar varavīksni.
Lauku ainava ar varavīksni.
Foto – LETA

Piektdien Eiropas Komisija nāca klajā ar ES atbalsta piedāvājumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai septiņiem gadiem pēc 2020. gada. Īsumā nākamā ES lauku budžeta raksturojums vienā frāzē varētu skanēt – “mazajiem – vairāk, lielajiem – mazāk, priekšroka – jaunajiem”.

Par atbalstu jaunajiem zemniekiem daudzmaz skaidrs, bet attiecībā uz pārējiem turpināsies jukas, jo Briselē neviens līdz šim nav īsti definējis, kas ir “mazie” vai “lielie” zemnieki. Portugālē mazais zemnieks ir ar trim hektāriem zemes, kamēr Somijā tie ir 100 hektāri. ES lauku komisārs Filips Hogans savā runā gan ieteica katrai dalībvalstij pašai definēt attiecīgo terminu. Tomēr zinot, ka Latvijā tas līdz šim vēl nav izdarīts, ir šaubas par šī ieteikuma operatīvu izpildi. Līdz ar to kompromisa meklējumos gaidāmas vēl daudzas asas sarunas.

Noteiks griestus

Kopumā ES Lauku politikas finansējumā ir divi priekšlikumi, par kuriem Latvijas zemnieki it nemaz nav priecīgi. Viens no tiem ir pārāk lēnais tiešmaksājumu pieaugums (pie tā jau diemžēl esam pieradināti), tomēr sāpīgākais – ES subsīdiju griesti. Iepriekš kuluāros izskanēja, ka tie varētu būt 60 000 eiro uz vienu saimniecību. EK komisāra paziņojumā tika minēts diapazons līdz 100 000 eiro. Jebkurā gadījumā griesti praksē nozīmē maksājumus par 250 – 300 hektāriem, bet par pārējo platību atbalstu nemaksās neatkarīgi no tā, vai saimniekam pieder 200 vai 1200 hektāri. Tā kā šis jauninājums attiecas uz visiem, “vecās” ES valstis ar to nav mierā. Vācijā, piemēram, šajā sakarā jau sākusies liela nervozitāte. Austrumvācijā, kur lielākoties ir lielas saimniecības, gatavojas tās “dalīt”, piemēram, uz vīra/sievas/bērnu vārda. Tas pats jau notiekot Čehijā. Iespējams, arī Latvijā būs jāķeras pie šādām muļķībām, lēš zemnieki, bet pagaidām jāturot ausis un acis vaļā un jālūko, ko dara kaimiņi.

Tikmēr lauksaimnieku organizāciju oficiālā nostāja pret subsīdiju griestiem ir šāda: ja jau no tiem izvairīties nevar, jāpanāk iespējami mīkstāks atsitiens, proti, par pirmajiem 100 – 200 hektāriem jāsaņem pilna summa, bet pēc tam tā varot dilt par 10 – 20%, taču pirms tam Briselei jāliek galdā ekonomisks pamatojums.p;

Pārāk lēni izlīdzinās

Pretēji iepriekš solītajam, ka jau 2020. gadā neviena no ES valstīm tiešmaksājumos nesaņems mazāk par 196 eiro par hektāru, jaunais Briseles piedāvājums paredz pieaugumu līdz 202 eiro vien 2026. gadā, kas Latvijas zemniekam savukārt nozīmē ik gadu klāt tikai vienu eiro. “Latvijai tiešmaksājumu apjoms nav samazināts. Taču šī “nesamazināšana” ir ļoti formāla pieeja sen gaidītajai tiešmaksājumu izlīdzināšanai. Ir acīmredzami, ka EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos,” tūlīt pēc Hogana paziņojuma norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Turklāt saskaņā ar jaunajām regulām lauksaimniekiem būs jāievēro vairāk un stingrākas vides un klimata prasības, kas papildus zemajiem tiešmaksājumiem samazinās zemnieku konkurētspēju. Jebkurā gadījumā konkrēts tiešmaksājumu apmērs būs zināms, ātrākais, pēc gada. Līdz tam gaidāmas sarunas un interešu lobēšana, kur ierēdņiem un lauksaimnieku organizācijām būs vienoti jāaizstāv Latvijas lauku attīstības politikas intereses.

Diemžēl Latvijas specifika ir gaidāmās parlamenta vēlēšanas un tas, vai attiecībā uz lauksaimniecības nozari jaunā valdība būs pragmatiski domājoša vai politiski demagoģiska. Tikmēr pagaidām vismaz vietējā līmenī nevajadzētu sarīdīt mazos zemniekus pret lielajiem, bioloģiskos pret konvencionālajiem vai Latgali pret Kurzemi.

Lauksaimnieks: nav godīgi

Edgars Treibergs, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs: “EK priekšlikums tiešmaksājumu izlīdzināšanai nenodrošina godīgu atbalstu visiem ES lauksaimniekiem, jo procentuālais sadalījums starp dalībvalstīm joprojām nav vienlīdzīgs. Finansējuma sadalījums pie šāda scenārija nozīmē, ka maksājumu apmērs joprojām būs balstīts uz veco aprēķinu pamata, kas savukārt iet pretrunā ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem. Pēc EK priekšlikuma sanāk, ka pēc 2021. gada Latvija KLP kontekstā saņemtu aptuveni trīs miljardus eiro salīdzinājumā ar 2,68 miljardiem šajā periodā. Ņemot vērā to, ka, aprēķinot tiešmaksājumu aploksnes, tiek ņemtas vērā 2015. gada tiešmaksājumu atbalsttiesīgās platības, Latvijas lauksaimnieki 2021. gadā provizoriski saņemtu 179 eiro/ha. Neskatoties uz to, ka ES piedāvātais tiešmaksājumu izlīdzināšanas process paredz, ka tām dalībvalstīm, kurām maksājumu līmenis 2020. gadā būs zem 90% no ES vidējā līmeņa, tiks samazināta starpība par 50% starp 2020. gada faktisko līmeni un 90% no ES vidējā līmeņa, tad nākotnes perspektīvā Latvija tikai 2026. gadā varētu sasniegt 79% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.”

UZZIŅA

No EK priekšlikumiem KLP pēc 2020. gada

Latvijai atvēlēti 3,042 miljardi eiro, bet tiešmaksājumos – 2,27 miljardi eiro. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai salīdzinājumā ar iepriekšējo posmu ir par 15% – līdz 0,82 miljardiem eiro.

Sākot no 60 000 eiro, tiešie maksājumi par hektāru tiks samazināti, un maksājumiem virs 100 000 eiro par saimniecību tiks noteikti griesti. Darbaspēka izmaksas tiks ņemtas vērā.

Mazās un vidējās lauku saimniecības saņems lielāku atbalstu par hektāru.

Valstīm vismaz 2% no sava tiešmaksājumu piešķīruma ir jāatvēl atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai. To papildinās finansiāls atbalsts pasākumiem, kas atvieglo piekļuvi zemei.

Tiešmaksājumi būs atkarīgi no augstāku vides un klimata jomas prasību izpildes.

Vismaz 30% no katra lauku attīstības valsts piešķīruma būs veltīti vides un klimata pasākumiem.

Pētniecības un inovācijas projektiem pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas jomā no ES programmas “Apvārsnis Eiropa” atvēlēti 10 miljardi eiro.

KLP kopējais budžets 2021. – 2027. gada periodā būs 365 miljardi eiro.

Avots: Eiropas Komisija

LA.lv