Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. jūlijs, 2014
Drukāt

Tiešmaksājumi lauksaimniekiem augs. Jaunums – 30% zaļināšanas maksājums (15)

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

Tiešajos maksājumos no nākamā gada lauksaimnieki saņems zaļināšanas maksājumu 30% apjomā, kas ir jaunums salīdzinājumā ar iepriekšējo posmu. Kā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotā informācija, provizoriski saimnieki saņems 92 eiro/ha, tostarp 58 eiro/ha ir vienotais platību maksājums (VPM), bet 34 eiro/ha – zaļināšanas maksājums. Pakāpeniski līdz 2020. gadam tiešmaksājumu apjoms palielināsies, sasniedzot 150 eiro/ha, no tā zaļināšanas maksājums plānots 57 eiro/ha. Tiesa, ne visiem saimniekiem ir izpratne par zaļināšanu.

Jābūt labā stāvoklī


ZM valsts sekretāra vietniece, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta vadītāja Rigonda Krieviņa skaidro, ka no nākamā gada stāsies spēkā nosacījums, ka zemi pārsvarā izmanto lauksaimnieciskai darbībai. Atbalsts pienāksies par aramzemi ar ilggadīgiem zālājiem, ilggadīgiem stādījumiem un īscirtmeta atvasājiem un zemei jābūt labā lauksaimniecības stāvoklī.

Atbalstu varēs saņemt tie saimnieki, kas ražo vai audzē lauksaimniecības produktus, uztur zālājus ganīšanai piemērotā stāvoklī un uztur aramzemi kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī. Viena no izmaiņām – zālāji būs jānopļauj un jāsavāc divreiz, nevis tikai vienu reizi kā agrāk. Projektā iecerēts to izdarīt līdz 15. jūlijam un 30. septembrim, tomēr šie datumi vēl var mainīties. Zālāju zelmenī nedrīkstēs būt invazīvo sugu augi, latvānis aizliegts pilnībā. Saimniecībām, kas lielākas par 10 ha, būs jāievēro zaļināšanas prakses – kultūraugu dažādošana, ekoloģiski nozīmīgas platības.

Zaļināšanas maksājumu varēs saņemt lauksaimnieki, kas tiesīgi saņemt VPM un par hektāriem, kurus izmanto bioloģiskajai ražošanai vai veic videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. Kultūraugu dažādošana, audzējot vismaz divus kultūraugus, būs jāievēro saimniecībām, kas apstrādā no 10 līdz 30 ha aramzemes, bet saimniecībām, kuru aramzemes platība ir lielāka par 30 ha, ik gadu būs jāaudzē vismaz trīs kultūraugi. Tāpat saimniecībām, kas ir lielākas un apstrādā vairāk nekā 15 ha aramzemes, 5% no tās būs jāatvēl ekoloģiskas nozīmes platībām. Saimniecībā nedrīkstēs uzart ekoloģiski jutīgos zālājus – ES nozīmes biotopus. Prasību neizpildes gadījumā sankcijās varēs piemērot līdz pat 125% no zaļināšanas maksājuma.

Mazajiem visgrūtāk


Ekoloģiskas nozīmes platību nodrošināšanai ieskaitīs laukmalas, buferjoslas, koku un krūmu grupas, papuves, dižkokus, dižakmeņus, alejas, dīķus, arī starpkultūras. Šis varētu būt viens no sarežģītākajiem pasākumiem administrēšanas ziņā, secina nozares eksperti. Arī paši zemnieki atzīst – aizvien vēl nav skaidrības par to, kā tas reāli darbosies. “Zemniekiem un mazajiem ražotājiem, kam jāpilda zaļināšanas un ekoloģiski nozīmīgu platību prasības, jeb ekofokusa prasības, tās ir diezgan nesaprotamas. Vidzemē un daļā Latgales daudzas saimniecības ir mežu zonā, tomēr tās neatbrīvo no ekofokusa prasībām, un tas ir nepareizi,” skaidro LOSP valdes locekle Aija Balode. Viņa uzskata, ka šīs prasības ir pārspīlētas un nereti vien notiek atsauce uz Briseli, neņemot vērā reālo situāciju.

Arī Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja atzīst, ka ir 
grūti iztēloties, kā praktiski, piemēram, saimniecība ar 32 ha, kas līdz šim audzēja vienu vai divus kultūraugus un ievēroja normālu augu maiņu, no nākamā gada audzēs trīs kultūraugus un 5% no platības jeb 1,6 ha atstās papuvē vai kā neapstrādātu laukmalu. “Mums Latvijā šādu mazu saimniecību ir ļoti daudz un tieši tām jaunās prasības ieviest būs visgrūtāk. Tām zaļināšanas pasākums izmaksās ļoti dārgi un ieguvums videi būs ļoti apšaubāms tāpēc, ka pasākumi ir vairāk piemēroti citām – vecajām Eiropas valstīm. Latvijai pēc iespējas ātrāk ir jāsāk izpēte šajā jautājumā, lai mums būtu pamatoti rezultāti turpmākām sarunām ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem un lai Eiropas Komisijā sasteigti pieņemtās prasības, kas Latvijas ap­stākļiem nav piemērotas, tiktu mainītas,” uzskata M. Dzelzkalēja.

Būs jāpierāda


Lai atsijātu tos, kam nepienākas maksājumi, veidos tā saucamo negatīvo sarakstu, kur iekļaus nekustamo īpašumu un lidlauku pārvaldītājus, pastāvīgu sporta un atpūtas laukumu pārvaldītājus, dzelzceļa pakalpojuma sniedzējus un hidrotehnisko būvju pārvaldītājus. Aktīvā lauksaimnieka nosacījumi būs jāievēro tiem saimniekiem, kas tiešmaksājumos saņem 5000 eiro un vairāk. Šiem saimniekiem būs jāpierāda, ka lauksaimnieciskās darbības ieņēmumi veido trešdaļu no kopējiem ieņēmumiem, bet tiešmaksājumi veido vairāk nekā 5% no nelauksaimniecības ieņēmumiem. Ieņēmumi no produktu pārstrādes drīkst būt tikai no pašu saimniecībā iegūtu produktu pārstrādes.

Tiešmaksājumus nevarēs saņemt par platībām, ko izmanto nelauksaimnieciskām darbībām. Tiem, kas saņem tiešmaksājumos vairāk nekā 150 tūkstošus eiro, piemēros 5% maksājumu samazinājumu. Savukārt finanšu disciplīnas samazinājums skars tos zemniekus, kas tiešmaksājumos saņem virs diviem tūkstošiem eiro.

zalmaksajums_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Ne tikai Zemnieku saeima, bet arī Zemkopības ministrijas ierēdņi kā Rigonda Krieviņa pati vēlas izspiest mazos, jo viņas vīram ir liela saimniecība. Apskatiet rakstu pietiek com

  2. ja man savos 13 ha no kuriem 12 ir zālāji un 1ha bietes +kartupeļi būs 1/3 jāuzar tad to zaļināšanu var spert gaisā ,jo ja es neskaitos zaļi domājosāis negribu kļut par savas zemes cūkotāju ar visām ķīmijām .kuras lieto lielie zemnieki.

  3. Visi šie maksājumi kropļo tirgu. Eiropas kungi dara visu, lai LV neattīstītos un mūsu ierēdņu bars kalpo atspērušies.

  4. Kārtējais ierēdņu izgudrojums, lai nebūtu jāmaksā. Šīs normas ir uzrakstītas, lai izspiestu mazās/vidējās saimniecības un Zemnieku Saeimas resnie zemju baroni paliktu vieni. Atliek tam visam uzspļaut un ignorēt.

    • Ne tikai Zemnieku saeima, bet arī Zemkopības ministrijas ierēdņi kā Rigonda Krieviņa pati vēlas izspiest mazos, jo viņas vīram ir liela saimniecība. Apskatiet rakstu pietiek com

  5. Ko gan var sagaidīt no ierēdņiem? neredzu l/s attīstību.kamēr Latvijā l/s politiku taisīs pilsētas nejēgas lauki ies uz grunti. Zaļināšana-kas tas par idiotismu, lauki nav pilsētas mauriņš.Kur tad ievāks lopbarību,nu jau tāpat kā padomju laikos: jāsēj kukurūza, āboliņš jāizar,kad sākās bads,tad pieklusa. Kuram nostaļģija pēc padomju laikiem: aktīvais lauksaimnieks, bija aktīvie komjaunieši. Vajadzētu šitiem ismiem izdot vārdnīcu… Rakstā nav uzrādīts cik ierēdņi no zemnieku naudas aministrēs savās kabatās,ar algu par darbu jau nepietiek.Nez vai Brisele maz zina Latvijas ierēdņu alkatību

  6. paši gribējām Eiropā , paši arī dabūjām . tagad stāvi rāms pie ratiem

  7. Tātad-tiem, kuriem ir 5 ha saņems 3 pirkstu kombināciju!

  8. takšiem taukus negrūdīs Atbildēt

    Nu tā – redzējāt grafiku? Vai visiem viss skaidrs? Nu tad dzīvojiet un strādājiet šai eiropas pažobelē un runājiet par brīvo tirgu un transatlantisko tirdzniecības līgumu. Salīdzinoši ar eiropu – visnabadzīgākie maksājumi. 20.gadā tikai 150 EUR . zirgam jāsmejas. Un necerat ka pēc tam būs vairāk. Ielaidām nato bāzi – sapraotat, ka te negrūdīs naudu, jo te paredzēta lokālā karadarbības zona. Pēc stratēģiskajiem plāniem. Vietējos aborigēnus uztur tādā režīmā, lai laika gaitā paši lēmnām atbrīvo teritoriju.
    Anglijā subsīdija ir virs 900 eiri par ha. Arī kalnainu, lauksaimniecībā neizmantojamu zemi. Uzskatu, ka Latvijas padauzām un liberastiem es parlamentā vajadzēja izmantot veto tiesības un noprotestēt tādu sadalījumu. Bet dombrovskis ar straujumas tanti cerēja uz padirseņiem. Ir jāizstājas no ES. Un muita uz robežas l/s produktiem. Visam importam.

    • Paldies par šo komentāru – precīzi trāpīts !
      Izlasiet visi un padomājiet par savu nākotni , jo tas attiecas ne tikai uz zemniekiem.
      Mūsu lauksaimnieki nekad nevarēs saviem strādniekiem maksāt normālas algas un nodrošināt darbu laukos. Tie , kas pelnās ārzemēs , lauksaimniecības darbos, savas algas saņem no daudz lielākajām subsīdijām , kur saimnieki var atļauties gan modernizēties , gan samaksāt stradniekiem.

  9. viss kārtējo reizi vērsts uz to nevis, lai atbalstīt savējos, bet, lai maksimāli sarežģītu dzīvi palikušajiem uz laukiem aborigēniem. ņirgāšanās ir tā zaļināšana – kā politiķi plātījās, ka maksājumi tiks palielināti, izrādās arī nosacījumi tā saņemšanai tiks palielināti, par to tie “parazīti” klusēja…

  10. Čiks vien no tā sanāks. Mazauglīgās Latvijas zemēs divlauku augu seka galīgi nederīga. Vajadzīga 4,5 lauku augu seka. Šā vai tā pie pašreizējās lauksaimniekošanas lielākā Latvijas lauku daļa pēc gadiem desmit būs jāpamet, jo zeme paliks tik neauglīga, ka neatmaksāsies to apstrādāt.

  11. Tad ar tiem 93 EURO 2020. gadā būs sasniegti tie 80% no Eiropas vidējā atbalsta?

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+