Laukos
Politika

Tiešmaksājumu piešķiršanā lauksaimniekiem šogad būs vairāki atvieglojumi 16

Foto LETA

Tiešmaksājumu piešķiršanā 2018.gadā plānoti vairāki atvieglojumi, turklāt atbalstu varēs saņemt arī kaņepju audzētāji, paredz valdības apstiprinātie grozījumi tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā.

Ņemot vērā 2017.gada rudens pārmitros apstākļus, kas kavēja ziemāju sēju, paredzēti atvieglojumi zaļināšanas maksājuma kultūraugu dažādošanas prasības piemērošanā. Lauksaimnieki, kuru neiesēto ziemāju platība veido vismaz 30%, būs atbrīvoti no kultūraugu dažādošanas prasības, ja to aramzeme ir mazāka par 30 hektāriem, vai arī tiks piemērota prasība nodrošināt divus kultūraugus aramzemē, ja lauksaimnieka aramzeme ir no 30 līdz 150 hektāriem.

Grozījumi noteic, ka turpmāk tiešos maksājumus varēs saņemt arī par “Adzelviešu” kaņepju šķirnes apsētu platību. Par šādām platībām varēs saņemt atbalstu, ja būs iesniegts kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes oriģināls, kuru izsniedzis Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē publicētais sēklu sagatavotājs.

Noteikumi papildināti ar nosacījumu par minimālo dārzeņu kultūraugu skaitu un nepieciešamajiem nezāļu ierobežošanas agrotehniskajiem pasākumiem, kurus nodrošinot, platību var deklarēt par platību, ko aizņem konkrēti dārzeņu kultūraugi. Nosacījums nepieciešams, lai mazinātu nepamatota atbalsta pieprasīšanas risku.

Lai sekmētu bioloģisko daudzveidību, ir paredzēta īpaša ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas metode. Metode ir brīvprātīga un paredz iespēju ilggadīgo zālāju aizņemtā platībā saglabāt līdz 0,1 hektāram lielus nenopļautus zālāju laukumus uz 1 hektāru platības, un nenopļautajos laukumos nedrīkst veidoties kūlas slānis, kā arī tajos nevar būt koku vai krūmu atvases.

Maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem ir palielināts atbalsta apmērs par hektāru. Kā arī maksājuma gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai tiek mainīts viens no trim saimniecības dibināšanas kritērijiem. Kritērijs, kas paredzēja lauksaimnieciskās darbības kā saimnieciskās darbības veida reģistrēšanu VID, tiek dzēsts. Par saimniecības dibināšanas brīdi turpmāk tiks uzskatīts arī brīdis, kad persona ir reģistrējusi Lauksaimniecības datu centrā lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz trim nosacītajām liellopu vienībām.

Noteikumi paredz arī atcelt aktīva lauksaimnieka nosacījumu no 2018. gada 1. aprīļa, un brīvprātīgo saistīto atbalstu par zīdītājgovīm piešķirt, ja tā ir arī atnesusies pēdējo divu gadu laikposmā.

Noteikumi attiecas uz aptuveni 59 435 lauksaimnieki (2017. gadā vienotā platības maksājuma atbalstam pieteicās 46 027 pretendenti un dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iesniegumu iesniedza 13 408 lauksaimnieki), tajā skaitā lauksaimniecības uzņēmumi, valsts un pašvaldības iestādes, citas organizācijas, kā arī lauksaimniecības zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, kas pieteiksies atbalsta maksājumiem 2018. un turpmākajos gados un īstenos attiecīgos tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumus. 2017. gadā aktīva lauksaimnieka statuss bija jāpierāda 92 atbalsta pretendentiem, no kuriem 90 to sekmīgi izdarīja. Maksājuma gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai pieteicās aptuveni 3220 lauksaimnieku.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

LA.lv