Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. maijs, 2013
Drukāt

Tiesneši tomēr nevarēs darboties politiskajās partijās

LETALETA

Aizliegums tiesnesim darboties politiskajās partijās atbilst Satversmei, aģentūru BNS informēja Satversmes tiesas (ST) sabiedrisko attiecību pārstāve Līna Kovalevska par pasludināto spriedumu lietā par normu likumā par tiesu varu, kas aizliedz tiesnesim darboties politiskās partijās.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka ST pērn vasarā ierosināja šo lietu. Pieteikumu ST par šo likuma normu iesniedzis 2007.gadā par tiesnesi apstiprinātais Jānis Neimanis, kurš norāda, ka, liedzot tiesnesim darboties politiskā partijā, apstrīdētā norma ierobežo Satversmē paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību.

Šajā lietā apstrīdētā norma bija likuma “Par tiesu varu” 86. panta trešā daļa: “Tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām”.

ST atzina šo normu par atbilstošu Satversmes 102. pantam. Tas savukārt paredz to, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Tiesa atzina, ka apstrīdētā norma atbilst samērīguma principam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājās spēkā pasludināšanas brīdī.

ST norāda, ka aizliegums tiesnesim darboties politiskajās partijās nostiprina tiesu varas autoritāti un ierobežojuma pastāvēšana ir ieguvums sabiedrībai.

Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs Jānis Neimanis ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesis. Šajā amatā viņš apstiprināts 2007. gada 13. decembrī. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka laika gaitā viņš sapratis, ka ir svarīgi, lai viņa politiskie uzskati par norisēm sabiedrībā tiktu atbilstoši izpausti un pārstāvēti.

Tādēļ viņš vēlētos darboties politiskajā partijā. Savukārt apstrīdētā norma ierobežojot viņa tiesības pievienoties politiskajai partijai.

ST norādīja, ka viens no demokrātiskas valsts principiem ir tiesiskuma princips. Tikai neatkarīga tiesu vara var nodrošināt taisnīgu tiesas procesa rezultātu. Tiesnešu neatkarības nodrošināšanā ir ieinteresēts ikviens, attiecībā uz kuru tiek spriesta tiesa.

Apstrīdētā norma neparedz iespēju, ka tiesnesis varētu būt saistīts ar kādu politisko partiju. Tas nozīmē, ka tiesnesis nav pakļauts politiskās partijas disciplīnai un viņam nav jāievēro partijas programma.

Tādējādi apstrīdētā norma rada sabiedrībai paļāvību, ka tiesnesis nepārstāv kādas politiskās partijas viedokli. Tā palīdz novērst tādus gadījumus, kuros varētu rasties šaubas par tiesnešu spēju objektīvi un neatkarīgi spriest tiesu, norādīja ST.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+