Juris Stukāns.
Juris Stukāns.
Foto: Karīna Miezāja

“Tiesnešiem ir jākļūst atklātākiem”. Saruna ar Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Juri Stukānu 7

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, kurš pagājušajā nedēļā nolasīja spriedumu digitālās televīzijas krimināllietā, izpelnījās žurnālistu atzinību par to, ka sabiedrībai skaidroja savu lēmumu. Viņš to darīja gan pēc tiesas sēdes, gan pat ieradās TV studijā un tiešraidē atklāti atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par iztiesāto lietu. Latvijā lielākoties tiesneši negrib personīgi komunicēt ar žurnālistiem, visbiežāk strupi atmetot: “Spriedumā viss rakstīts!” vai skaidrojot lietu ar preses sekretāru starpniecību. Sliktākajā gadījumā žurnālistu deguna priekšā tiek aizcirstas durvis… Bet tiesnesis Stukāns uzskata, ja ir sava stingra pārliecība, tad to nevajag slēpt. Viņš šonedēļ piekrita arī sarunai ar “Latvijas Avīzi”.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

– Septiņām apsūdzētajām personām esat piespriedis cietumsodu un sešām – apjomīgus naudas sodus, bet piecus apsūdzētos attaisnojāt. Kad varēs izlasīt sprieduma motivējošo daļu?

– Patlaban rakstu sprieduma motīvus, pamatojumu, argumentāciju… Saskaņā ar likumu man tas ir jāizdara 14 dienās. Laiks ir par īsu, lai paveiktu tik apjomīgu darbu, tāpēc 29. maijā man būs jāpaziņo datums, kad būs pieejams pilns spriedums, kuru varēs pārsūdzēt.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Ar ko šī krimināllieta atšķiras no citām, kas nav gājušas secen sabiedrības uzmanībai? Izskanējuši pārmetumi, ka tā esot pārāk politizēta.

– Digitālās televīzijas lieta no citām atšķiras ar to, ka skar pilnīgi visu Latviju. Bija nolemts analogo pārraižu tehnoloģiju nomainīt pret digitālo, uzlabojot pārraižu kvalitāti. Katrs iedzīvotājs būtu ar to saskāries. Taču Ministru prezidentam Einaram Repšem bija radušās aizdomas, ka digitālās televīzijas ieviešana varētu būt saistīta ar krāpšanu. Viņš, uzrakstot rezolūciju, lūdza Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pārbaudīt, vai viņa aizdomām ir pamats. Ja tas būtu kāds lokāls uzņēmums, loģiski, ka Ministru prezidents nebūtu iejaucies, bet tā bija valstiska lieta, nevis politisks pasūtījums. KNAB 2003. gada 1. septembrī uzsāka kriminālprocesu.